Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas žurnālistiem pagājušajā nedēļā sacītais, ka NATO alianses esošie aizsardzības plāni attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz ļaut ieņemt, pirms tās tiks atbrīvotas pēc 180 dienām sacēlis trauksmi ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts skaidro, vai šīm bažām ir pamats.
"Neviens, kurš redzējis plānus par tiem publiski nerunās jo tie ir sevišķi slepeni," mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsver J. Sārts. Viņš uzskata, ka Igaunijas premjeres izteikumi jāskata kontekstā ar Madrides sammitu, kur Baltijas valstis vēlas panākt lielākas pastāvīgās NATO valstu vienības Baltijas valstīs.
"NATO spēku izvietošanas pamata mērķis ir Krievijas atturēšana no uzbrukuma(deterrance). Spēku pastāvīgas izvietošanas loģika ir atturēt no pēkšņa uzbrukuma, t.i. izmantojot spēkus, kas Krievijai pieejami robežu tuvumā. Krievijas spēku koncentrācija, kā redzam Ukrainas kara piemērā, prasa daudz laika un ir labi redzama sabiedroto izlūkdienestiem, tāpēc tai būs laiks sagatavot pretsoļus. Pēc Krievijas kara Ukrainā, Krievijas militārās spējas vēl ilgi būs ļoti samazinātās. Un, visbeidzot, vai Baltijas valstīm būtu nepieciešami lielāki citu valstu papildspēki kā šobrīd? Jā, bet situācija nav dramatiska. Turklāt, galvenais nav skaits, bet kādas papildus “ spējas” tiek novietotas, "uzsver J. Sārts.
Sociālajā vietnē "Facebook" par gaidāmo Madrides samitu vakara izteicās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: "5. pants darbosies. Gan juridisku, gan politisku iemeslu dēļ". Vairāk šeit.
Igaunijas premjeres Kajas Kallassas teiktais izlasāms šeit: "Baltiju atļaus ieņemt, pēc tam 180 dienās atbrīvos"; Igaunijas premjere atklāj NATO plānu Krievijas uzbrukuma gadījumā
