Ukrainas kara 79. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:23]

 
©SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 13. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu

23.23. Ukrainas aizsardzības ministrs: Ukrainai sākas jauna kara fāze - ilglaicīga kara fāze. Vairāk šeit.

22.16. "Maxar" satelītattēli 12. maijā Čūsku salas ziemeļaustrumu daļā pamanīja izveidotus lielus burtus "Z". Kā zināms, burti "Z" kļuvusi par simbolu pilna mēroga militāram iebrukumam Ukrainā un bieži tiek izmantota Krievijas propagandā. Arī Krievijas militārā tehnika bieži tiek marķēta ar šādu zīmi.

21.25. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien aicināja Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu bez kavēšanās panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā, pavēstīja Pentagons. Citas detaļas par sarunu, kas bija pirmā kopš 18.februāra, Pentagons nesniedza.

Kā savukārt paziņojumā norādīja Krievijas Aizsardzības ministrija, ASV un Krievijas ministru telefonsarunas gaitā "apspriesti starptautiskās drošības aktuālie jautājumi, ieskaitot situāciju Ukrainā".

20.24. Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Inter RAO" meitas uzņēmums "RAO Nordic Oy" no sestdienas pārtrauks elektrības piegādi Somijai.

19.19. Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam palīdzētu "saglabāt seju", intervijā Itālijas telekanālam "Rai 1" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

18.42. Steidzami nepieciešams panākt vienošanos par Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu pret Krievijas enerģētikas sektoru, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Kā informēja ĀM, piektdien Kalniņa-Lukaševica Zagrebā, Horvātijā, tikās ar Horvātijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāri Andreju Metelko Zgombiču, lai pārrunātu Latvijas un Horvātijas divpusējo sadarbību, Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā, nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai un citas aktualitātes.

18.12. Eiropas Ziņu aģentūru alianse (EANA) apstiprinājusi Krievijas ziņu aģentūras TASS dalības apturēšanu organizācijā par necieņu pret tās standartiem, piektdien pavēstīja alianse. Lēmums pieņemts EANA ģenerālajā asamblejā Sarajevā, Bosnijā, pavēstīja alianses prezidents Klemenss Pigs.

Februārī trīs dienas pēc tam, kad Krievija bija iebrukusi Ukrainā, EANA izpildkomiteja nolēma nekavējoties apturēt TASS dalību organizācijā, līdz tiek gaidīts ģenerālās asamblejas lēmums.

17.05. Lielbritānija noteikusi sankcijas bijušajai krievu olimpiskajai čempionei mākslas vingrošanā Aļinai Kabajevai, kurai, kā tiek uzskatīts, ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sankcijas noteiktas arī Putina bijušajai sievai Ludmilai, Kabajevas vecaimātei Annai Zacepinai, kurai esot sakari ar Putinam tuvo oligarhu Genādiju Timčenko, trim Putina radiniekiem un viņa meitas radiniekiem.

16.43. Rīgas domes ārkārtās sēdē pieņemts vēsturisks lēmums: nolemts demontēt objektu "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", kas atrodas Pārdaugavā.

16.14. Triju Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri aicinājuši Eiropas Savienības (ES) institūcijas koordinēt atbalstu atmīnēšanas darbiem Ukrainā un izvērtēt iespējas to finansēt no ES līdzekļiem.

15.20. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl 102 Krievijas pilsoņus. Kā ministrs norādīja mikroblogošanas platformā "Twitter", šiem Krievijas pilsoņiem ir liegts ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.

15.00. Lai gan Lavrovs atzinis, ka Ukrainas iestāšanās ES pamatā ir Kijivas un Briseles divpusējais jautājums, viņš tomēr apsūdzējis ES par to, ka tā "no konstruktīvas ekonomikas platformas" ir pārvērtusies par "agresīvu militāru spēlētāju", kura ambīcijas stiepjas ārpus Eiropas.

14.10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varētu sniegt ekspertīzi Ukrainai, lai palīdzētu sakopt degradētās un piesārņotās vietas.

13.50. Vācijas kanclers Olafs Šolcs Bundestāga deputātiem paudis vēlmi atjaunot sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atklājis Vācijas parlamenta apakšpalātas aizsardzības komitejas sanāksmes dalībnieks.

"Es skaidri un gaiši dzirdēju, ka kanclers arī paziņoja par jaunu iniciatīvu sarunām ar Putinu," teicis Šolca pārstāvēto sociāldemokrātu deputāts Volfgangs Hellmihs.

13.34. 63% vāciešu bažījas par valsts ievilkšanu Ukrainas karā, liecina piektdien sabiedriskās raidorganizācijas ARD publicēti aptaujas rezultāti.

Sieviešu vidū par valsts ievilkšanu karā bažījas 73% respondentu, bet aptaujāto vīriešu vidū 51% atzina, ka viņus uztrauc tāda iespējamība.

Visvairāk - 71% - par iespējamu Vācijas iesaisti karā Ukrainā uztraucas labējo populistu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) atbalstītāji, bet starp valdības koalīcijā esošo zaļo atbalstītājiem tādu ir 41%.

Tomēr, neskatoties uz tādām bažām, Vācijas sabiedrības vairākums jeb 55% atbalsta turpmākās bruņojuma piegādes Ukrainai.

13.03.Ukrainas Drošības dienests aizliedzis valstī ieceļot 13 ārvalstu žurnālistiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, dienests informē vietnē "Telegram".

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, valsts Drošības dienests atklājis 13 ārvalstu mediju pārstāvjus, kuri gatavojuši pasūtījuma materiālus Kremļa propagandistiem un publicējuši dezinformāciju no frontes.

Kā informē dienests, šīm personām trīs gadus liegts iebraukt Ukrainā.

12.32. Krievi Mariupolē visu nakti turpināja metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" bombardēšanu, bet piektdien no rīta sācies kājnieku un bruņutehnikas uzbrukums, ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

"Visu nakti turpinājās apšaudes. Aviācija un artilērija," Palamars situāciju komentējis izdevumam "Ukrainska Pravda".

Uzbrūk kājnieki, kurus atbalsta bruņutehnika, tanki un artilērija, viņš piebildis.

12.03. Tiesa pret 20 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvojusi "garīgās attīstības un dziedniecības centra" "DVS Urantija" pārstāvi Aivi Vasiļevski, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu.

11.30. Krievijas raķešu triecienā naktī uz piektdienu iznīcināts Derhaču kultūras nams, kur glabājās un tika izsniegta humānā palīdzība civiliedzīvotājiem, ziņo Harkivas piepilsētas pašvaldība. Pašvaldība vietnē "Facebook" informēja, ka "okupanti pabeidza savu darbu un ar raķešu triecienu iznīcināja Derhaču kultūras namu un pie viena arī mūsu humānās palīdzības štābu".

11.26. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1205 tankus, 2900 bruņutransportierus, 542 lielgabalus, 193 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 162 helikopterus, 2042 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 405 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 95 spārnotās raķetes.

11.22. Ukrainas Černihivas apgabalā tiek gatavota dokumentācija, lai demontētu "tautu draudzībai" veltīto pieminekli "Trīs māsas", kas atrodas Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas robežu krustpunktā, ziņo apgabala administrācija. "Pēc apgabala administrācijas vadītāja Vjačeslava Čausa rīkojuma sākta procedūra pieminekļa "Trīs māsas" likvidācijai Senjkivkā," vietnē "Telegram" vēsta administrācija.

11.09. ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols ceturtdien Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Šī pakete, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, otrdien tika pieņemta Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā ar 368 balsīm par un 57 pret. Pret to balsoja tikai republikāņu kongresmeņi.

10.33. Ukrainas armija ar veiksmīgiem pretuzbrukumiem Harkivas apkaimē piespiež Krieviju atvilkt savus spēkus, un krievi spiesti atteikties no pilsētas bombardēšanas, atzinusi ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

08.46. Donbasā aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija atsitusi 18 Krievijas karaspēka uzbrukumus, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. "Tikai Doneckas un Luhanskas virzienā Ukrainas aizstāvji aizvadītajā diennaktī atsituši 18 ienaidnieka uzbrukumus," ģenerālštābs pavēstīja vietnē "Facebook".

08.23. Jūrmalas pašvaldība līdz šim ir ziedojusi līdzekļus Ļvivas slimnīcas bērnu nodaļai un Kijivas kara hospitālim, stāsta pašvaldībā. Ceturtdien darba vizītē Jūrmalu apmeklēja Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko un tikās ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS). Vēstnieks esot pateicies par Ukrainai sniegto atbalstu. "Šobrīd Ukrainai jebkura veida atbalsts, jebkāda palīdzība ir ļoti svarīga, un tās vērtība ir milzīga. Un Latvija šajā ziņā izceļas visas pasaules mērogā," sacījis Miščenko.

07.13. Ukrainas armija sašāvusi vēl vienu krievu kuģi, ceturtdienas vakarā pavēstījis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Aleksijs Arestovičs. Viņš informējis, ka sašauts apgādes kuģis "Vsevolods Bobrovs", kas Melnajā jūrā ieradies no Krievijas Ziemeļu flotes un mēģinājis nogādāt Čūsku salā zenītartilērijas iekārtas.

06.33. Ukrainas armijas zenītartilēristi pēdējās diennakts laikā sašāvuši septiņus krievu gaisa mērķus, ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.

04.30. Ukraina kopš Krievijas iebrukuma sākuma ir piešķīrusi militārām vajadzībām 245,1 miljardu grivnu (8 miljardus eiro), informēja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

02.55. Kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums, Ukrainu ir atstājuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu, ceturtdien paziņoja ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR.

01.15. Čehija ir nolēmusi neuzņemt Ukrainas bēgļus, kuriem ir arī Ungārijas pilsonība, un ierosinās viņiem ar dzelzceļa transportu atgriezties Ungārijā, ziņoja Čehijas interneta laikraksts denik.cz.

00.10. Hersonas apgabalā Krievijas armija apšaudījuši bēgļu kolonnu, ir upuri, vēsta pravda.com.ua.

"Ar artilēriju tika apšaudīta mierīga bēgļu kolonna, kas no Berislavas puses izbrauca no Hersonas apgabala. Orki viņus no rīta sapulcināja, turēja apmēram tūkstoti mašīnu saulē un tikai pēcpusdienā sāka izlaist pa 200 mašīnu partijām, lai piesegtu savas militārās tehnikas pārvietošanos. Plkst.16 orki deva nekrietnu triecienu mierīgai [bēgļu] kolonnai, kas jau atradās mūsu kontrolētā teritorijā Bila Krinicas rajonā," rakstīja Vilkuls savā "Telegram" kanālā.