Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Karš Ukrainā ilgst jau 36. dienu. Jaunākā informācija [papildināts 23:46]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 31. martā. Ukraina jau otro mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi.

23:46. Dānija ir apņēmusies uz Latviju nosūtīt apmēram 800 karavīrus, lai stiprinātu kopīgo NATO aizsardzību pret jebkādu potenciālu Krievijas agresiju šajā reģionā, ceturtdien pēc savstarpējas tikšanās paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

22:34. Krievija paplašinājusi Eiropas Savienības (ES) līderu un amatpersonu sarakstu, kam aizliegts ieceļot valstī, ceturtdien pavēstīja Ārlietu ministrija.

"Ierobežojumi tiks noteikti ES augstākajai vadībai, arī vairākiem Eiropas komisāriem un ES militāro struktūru vadītājiem, kā arī vairumam Eiropas Parlamenta locekļu," pavēstīja ministrija. Pārējo sankcijām pakļauto cilvēku vidū ir "augsta ranga amatpersonas, sabiedriskās figūras un mediju līdzstrādnieki," teikts paziņojumā. Par to ir informēta ES delegācija Maskavā.

21:36. Eiropas Savienība (ES) šī gada laikā plāno par divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes, intervijā Latvijas Televīzijai atgādināja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis. Dombrovskis skaidroja, ka ES ir skaidri lēmusi pakāpeniskā procesā palikt mazāk atkarīga no Krievijas gāzes, tādēļ pašlaik ES notiek darbi pie alternatīvu risinājumu meklēšanas. ES īsāka termiņa plāns paredz līdz rudenim nodrošināt ES gāzes krātuves ar pietiekamu gāzes apjomu, lai nodrošinātu Savienības dalībvalstu gāzes patēriņu uz visu nākamo ziemas sezonu, turklāt valstis tiek aicinātas brīvprātīgi piedalīties kopīgā ES gāzes iepirkumā.

20:41. Visiem iespējamiem līdzekļiem ar starptautiska spiediena palīdzību jāpanāk karadarbības Ukrainā pārtraukšana, Bukarestes devītnieka (B9) sanāksmē uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ceturtdien Rinkēvičs piedalījās B9 ārlietu ministru sanāksmē Bratislavā, Slovākijā. Tikšanās laikā ministri pārrunāja Krievijas agresiju Ukrainā, reģiona drošības jautājumus, gatavošanos gaidāmajai NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Madridē jūnijā, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai.

19:36. Krievijas karaspēks pamet Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) un dodas Ukrainas-Baltkrievijas robežas virzienā, ceturtdien pavēstīja Ukrainas kodolenerģijas uzņēmums "Enerhoatom". Krievijas karaspēks arī gatavojas pamest Slavutiču - pilsētu līdzās Čornobiļas AES, kur dzīvo spēkstacijas strādnieki. Ir apstiprinātas ziņas, ka Krievijas karavīri rakuši ierakumus Sarkanajā mežā - desmit kvadrātkilometru zonā ap AES - un saņēmuši "būtiskas radiācijas devas". Krievijas karavīri "krita panikā pie pirmajām slimības pazīmēm, kas parādījās ļoti ātri", un sāka gatavoties apvidus pamešanai, norādīja "Enerhoatom". Krievi parakstījuši dokumentu, kurā apstiprināta AES nodošana un apliecināts, ka AES administrācijai nav pretenziju pret Krievijas karavīriem, kas "apsargājuši" objektu. "Izrādās, ka okupanti "apsargāja" staciju vairāk nekā piecas nedēļas un pat tik labi, ka nav sūdzību," paziņojumā lietotnē "Telegram" norādīja "Enerhoatom".

18:40. ASV paplašinājušas Krievijai noteiktās sankcijas, iekļaujot vēl 13 juridiskās personas un 21 organizāciju sankciju sarakstā. Kā pavēstīja ASV Finanšu ministrija, sankcijas noteiktas sakarā ar Krievijas aktivitātēm kibertelpā. Sankcijas skars tehnoloģiju uzņēmumus, kam ir būtiska loma militārajā sfērā, norādīja ministrija. "Krievija ne tik vien turpina pārkāpt Ukrainas suverenitāti ar savu neizprovocēto agresiju, bet arī pastiprinājusi uzbrukumus civiliedzīvotājiem un apdzīvotajām vietām," norādīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena. "Mēs turpināsim vērst sankcijas pret Krievijas kara mašīnu no visām pusēm, līdz šis bezjēdzīgais karš nebūs beidzies," viņa piebilda. Sankcijā pakļauts Krievijas lielākais mikroelektronikas ražotājs un eksportētājs "Mikron".

18:26. Lietuvas veselības ministrs Arūns Duļķis ceturtdien ieradies vizītē Ukrainā un ticies ar savu Ukrainas kolēģi Viktoru Ļaško, aģentūrai BNS apstiprinājusi Veselības ministrija. Viņš apmeklējis arī slimnīcas, kur ārstējas karā cietušie bērni un pieaugušie, un runājies ar darbiniekiem un pacientiem. “Mēs nepagursim palīdzēt Ukrainai un atbalstīt jūs. Mēs būsim vienoti ar Ukrainu, cik vien ilgi tas būs vajadzīgs - līdz uzvarai," teikts Lietuvas veselības ministra izplatītajā paziņojumā.

17:43. Ukrainas Bruņotie spēki Zaporižjas apgabalā atbrīvojuši piecus Krievijas karaspēka sagrābtos ciematus, kā ir iznīcinājuši okupantu tehniku, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas Desanta trieciena spēku pavēlniecība. Desanta trieciena spēku vienības kopā ar Zaporižjas novada Aizsardzības spēku vienībām okupantiem atkarojušas Zatišju, Maliņivku, Veseli, Zeļenijhaju un Červoni.

16:48. Krievija apstarotos karavīrus no Ukrainas Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) slēgtās zonas izved uz Baltkrieviju, pavēstīja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes loceklis Jaroslavs Jemeļanenko.

Čornobiļas slēgtā zonas aptver 2600 kvadrātkilometru lielu teritoriju Ukrainā un Baltkrievijā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas karavīri pārvietojās pa vissmagāk radiācijas saindēto teritoriju bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem.

Baltkrievijā, arī Gomeļas Radiācijas medicīnas centrā, nogādāta kārtējā "apstaroto Krievijas teroristu" grupa, sacīja Jemeļanenko.

Pavisam Baltkrievijā no Čornobiļas zonas ieradušies septiņi autobusi ar apstarotiem Krievijas karavīriem.

16:30. Pašlaik tiek izstrādāta maksājumu sistēma, kas dos iespēju Rietumvalstīm par dabasgāzi Krievijai maksāt eiro, kas pēc tam tiks konvertēti rubļos, ceturtdien apstiprināja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Atbilstoši šai sistēmai maksājumi eiro nonāks Krievijas bankā "Gazprombank", pret kuru nav noteiktas Rietumu sankcijas, un šajā bankā eiro tiks konvertēti rubļos.

"Detalizēta informācija sekos, tagad mēs to detalizēti neatklāsim," žurnālistiiem sacīja Peskovs.

16.00. Bēgļu masveida izceļošana no Ukrainas, pret ko vērsta brutāla Krievijas militārā agresija, ir "smaga humānā krīze", kas kļūst plašāka ar katru sekundi, ceturtdien brīdināja ANO, kad iepriekšējo 24 stundu laikā Ukrainu bija pametuši vēl aptuveni 40 000 cilvēku.

15.43. Nogalināto skaits Krievijas raķetes triecienā, kas otrdien sagrāva Mikolajvas apgabala administrācijas ēku, pieaudzis līdz 20. Ēka drupās atrasti 19 līķi, vēl viens cilvēks nomiris reanimācijā.

Otrdienas rītā ap plkst.8.45 apšaudes rezultātā Mikolajivā cieta apgabala administrācijas deviņstāvu ēka. Sagruvusi ēkas centrālā sekcija no devītā līdz pirmajam stāvam, tomēr ugunsgrēks nav izcēlies.

15.21. Mums ir jāsniedz Ukrainai nepieciešamais bruņojums, jāpalīdz ukraiņu bēģļiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz Kremli, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) norādīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

15.00. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ceturtdien uzrunājot Nīderlandes parlamentu, mudināja Nīderlandi atteikties no Krievijas energoresursu eksporta.

"Centieties apturēt energoresursu eksportu no Krievijas, lai jūs nemaksātu miljardus šim karam," videouzrunā Nīderlandes likumdevējiem sacīja Zelenskis.

14.54. Krievijas agresijai Ukrainā turpinoties jau vairāk nekā mēnesi, Rietumos jūtams zināms pieradums pie šā kara un pagurums, taču ir ļoti svarīgi to nepieļaut un turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainu, ceturtdien uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

14.23. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 400 000 ukraiņu piespiedu kārtā izvesti uz Krieviju, intervijā televīzijas kanālam "Euronews" paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

"Mūsu pilsoņus deportē no mūsu teritorijas uz viņu [Krievijas] teritoriju. Tas tiek darīts pret cilvēku gribu, viņus ar varu aizveda vispirms uz filtrācijas nometnēm Doneckas apgabalā. Pēc tam ar autobusiem aizveda uz Krieviju. Pēc tam viņus ar vilcieniem izvadā pa dažādām vietām, arī uz depresīviem Krievijas reģioniem, piemēram, Sahalīnu," viņa klāstīja.

12.39. Piecās kara nedēļās Krievijas karaspēka bombardēšanā un apšaudēs Ukrainā nodarīti postījumi 797 mācību iestādēm, no kurām 76 ir pilnībā sagrautas, ceturtdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

12.02. Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru Sergeja Lavrova un Dmitro Kulebas tikšanās varētu notikt nākamo divu nedēļu laikā, ceturtdien paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.

11.48. Ukrainas armija atkarojusi trīs ciemus Hersonas apgabalā 50 kilometru attālumā no Krivijrihas, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks. Viņš informēja, ka Ukrainas armijai izdevies no Krievijas iebrucējiem atbrīvot Orlovi, Zahradivku un Kočubeivku.

11.44. Kamēr rietumvalstis gaida, vai Krievija apturēs naftas un gāzes piegādes Eiropai, caur Ukrainu joprojām tiek piegādāts liels apmērs dabasgāzes, ceturtdien paziņoja Krievijas valsts kontrolētais gāzes gigants "Gazprom". Uzņēmums norāda, ka ceturtdien paredzēts caur Ukrainu piegādāt aptuveni 109,5 miljonus kubikmetru dabasgāzes.

11.00. Piecās kara nedēļās Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti 148 bērni un vēl 232 bērni ievainoti, paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova. Ukrainas varasiestādes norāda, ka patieso mirušo un ievainoto bērnu skaitu nav iespējams noskaidrot, jo Ukrainas pilsētās notiek aktīva karadarbība.

10.58. Tuvāko dienu laikā Kijivas pievārtē iespējamas sīvas kaujas, liecina ceturtdien publicētais Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas apskats par situāciju Ukrainas frontē.

10.38. Ukraina iesniegusi ASV Kongresam sarakstu ar valsts aizstāvībai nepieciešamo bruņojumu, lūdzot izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, taktiskos radarus, radioelektroniskās sistēmas cīņai pret bezpilota lidaparātiem un kaujas lidmašīnas "Su-25", liecina raidsabiedrības CNN rīcībā nonākušais saraksts. Sarakstā, kas ASV Kongresam iesniegts otrdien, ir 17 ieroču veidi.

10.31. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 500 karavīru, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam iebrucēji zaudējuši 135 lidmašīnas, 131 helikopteru, 614 tankus, 1735 bruņutransportierus, 311 lielgabalus, 96 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1201 automobili, 75 autocisternas, 22 specializētās tehnikas vienības, 83 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

10.01. ANO Cilvēktiesību padomes prezidents Federiko Villehass izveidojis komisiju Krievijas Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai. 4.martā ANO Cilvēktiesību padome nolēma izveidot neatkarīgu starptautisku komisiju trīs ekspertu sastāvā, kuras uzdevums būs "vākt, apkopot un analizēt pierādījumus pārkāpumiem un noziegumiem", tāpat komisija reģistrēs un glabās informāciju, dokumentus un pierādījumus, proti, intervijas, liecības un tiesu ekspertīžu materiālus.

09.58. Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija politiski nolēma izvest ASV karakuģus no Melnās jūras, Kongresam atzinis ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volterss. Volterss piebilda, ka ASV kara lidmašīnas turpina lidot virs Melnās jūras.

09.47. Krievijas un Ukrainas ekonomikas šogad samazināsies attiecīgi par 10% un 20%, jo Maskavas īstenotais uzbrukums Ukrainai izraisīs pēdējos 50 gados smagāko piegāžu satricinājumu, ceturtdien prognozē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

09.02. Brīvprātīgajiem, kuri atdevuši ļoti daudz, lai sniegtu atbalstu Ukrainā notiekošajā karā iesaistītajiem, vēlāk var būt lielas grūtības atgriezties ikdienas dzīves ritmā, "900 sekundes" pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku galvenais psihologs Vilnis Čerņavskis. Viņš uzsvēra, ka karš vēl nav beidzies, un arī pēc tā būs ļoti daudz darba, kur vajadzēs dažāda veida palīdzību.

08.58. Kopš Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atbalsts valsts prezidentam Vladimiram Putinam pieaudzis līdz 83%, liecina Krievijas lielākā neatkarīgais socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" jaunākās aptaujas rezultāti.

08.50. Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka apliecinājusi valsts gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas. "Tādēļ mēs skaidri noradījām, ka visās jomās, kurās varam [Ukrainu] atbalstīt, neradot šī kara pārneses risku uz citām Eiropas valstīm, mēs to atbalstām simtprocentīgi. Protams, mēs to darām attiecībā uz miera sarunām, Ukrainas nākotni. Mēs esam simtprocentīgi viņu pusē. Un, ja nepieciešamas garantijas, tad Vācija arī piedalīsies un sniegs garantijas," apliecināja ministre.

08.04. Krievijas ģenerālmajors Jevgeņijs Bobkins izslēgts no ASV akreditēto militāro atašeju kluba, atsaucoties uz trīs Eiropas valstu Aizsardzības ministriju pārstāvjiem, vēsta raidsabiedrība CNN. Bobkins no kluba izslēgts pēc Ukrainas vēstniecības militārā atašeja lūguma.

07.22. Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas tiešsaistē turpināsies piektdien, un nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu abu valstu prezidentu sarunām, paziņojis Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija."Cerēsim, ka sekos valstu prezidentu tikšanās," Arahamija piebilda.

07.09. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Mikolajivas apgabalā nogalināti 134 civiliedzīvotāji, kuru vidū ir seši bērni, un vēl 415 iedzīvotāji ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. Kopumā Melnās jūras piekrastē esošajā apgabalā Krievijas triecienos sabojāti 1622 civili objekti, no kuriem 1200 ir dzīvojamās mājas. Pārējie objekti ir skolas, bērnudārzi un citi civilās infrastruktūras objekti.

05.44. Krievijas raķešu triecienā trešdien tika iznīcināta naftas bāze Dņipro pilsētā, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta Dņipropetrovskas apgabala galvenā pārvalde. Paziņojumā teikts, ka ienaidnieka raķete trāpījusi naftas bāzei, bet šajā triecienā nav bojāgājušo un cietušo.

05.02. Ukrainas priekšlikumi sarunās par tās drošības garantijām paredz "nostiprinātas imunitātes" koncepciju, kas ļautu ātri mobilizēt līdz miljonam rezervistu militāru draudu gadījumā, intervijā Ukrainas telekanāliem paziņoja Ukrainas sarunu delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.

04.35. Lielbritānija ir pastiprinājusi sankcijas pret Krievijas oligarhiem, aizliedzot veikt tehnisko apkopi lidmašīnām un kuģiem, kas pieder sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem vai viņu uzņēmumiem, trešdien paziņoja Lielbritānijas valdības preses dienests.

03.53. Krievijas karaspēks ir sācis izmantot Baltkrievijas pilsētas Brestas lidostu, lai apšaudītu Ukrainas teritoriju, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Deņisenko. Viņš atzīmēja, ka situācija izskatās tā, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nav gatavs ievest savus sauszemes karaspēku Ukrainas teritorijā. Krievijas spiediens uz Lukašenko tomēr ir ļoti nopietns, tāpēc nevar noliegt šādu varbūtību.

03.39. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atsaucis vēstniekus Gruzijā un Marokā, pārmetot viņiem nepietiekamu darbu Ukrainas labā. Viņš arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās gaida konkrētus darba rezultātus no Ukrainas pārstāvjiem Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā.

02.56. Francijas Militārās izlūkošanas galvenās pārvaldes vadītājs ģenerālis Ēriks Vido, kurš neparedzēja Krievijas iebrukumu Ukrainā, drīz tiks atcelts no amata, ziņoja laikraksts "Figaro", atsaucoties uz ziņu avotiem armijā. Vido zaudēs savu amatu tāpēc, ka bija kļūdaini novērtējis Krievijas iebrukuma Ukrainā iespējamību.

01.32. Gandrīz puse Ukrainas teritorijas ir piesārņota ar Krievijas sprāgstvielām, Krievijai karojot pret Ukrainu, trešdien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jeņins.

00.46. Krievija izsludina pamieru Mariupolē civiliedzīvotāju evakuācijai. Vairāk šeit.

00.10. Krievijas raķete trāpījusi naftas bāzei Novomoskovskā, Dņepropetrovskas apgabalā.

30. marta teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 35. dienu.Jaunākā informācija