Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 28. martā. Ukraina jau vairāk nekā mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi.
23.37. Pašlaik vēl nav vērts cerēt uz pozitīvu miera sarunu starp Krieviju un Ukrainu iznākumu, jo sarunu rezultāts joprojām tiek noteikts kaujas laukā, šādu viedokli pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
23.02. Polijas valdība otrdien ierosinājusi aizliegt ogļu importu no Krievijas sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā, kļūstot par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas spērusi šādu soli.
22:45. Krievija pārpozicionē savus spēkus rajonos netālu no Kijivas, nevis tos atvelk, un Ukrainas galvaspilsēta joprojām ir apdraudēta, otrdien paziņoja Pentagons. "Mums visiem ir jābūt gataviem redzēt lielu ofensīvu pret citiem Ukrainas reģioniem," sacīja Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs. "Tas nenozīmē, ka draudi Kijivai ir beigušies. Krievija nav sasniegusi savu mērķi ieņemt Kijivu, taču viņi joprojām var izvērstu milzīgu brutalitāti pret valsti, ieskaitot Kijivu.
22:15. ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi otrdien brīdināja Rietumus nezaudēt modrību pret Krieviju pēc Maskavas raidītajiem signāliem, ka tā varētu samazināt militāro aktivitāti Ukrainas ziemeļos ap Kijivu un Černihivu. "Viņi bija vienisprātis, ka Rietumu apņēmība nedrīkst mazināties, līdz šausmas, kas radītas Ukrainai, nebūs beigušās," teikts Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona biroja paziņojumā.
21:36. Pašreizējā stadijā nav izveidojušies tādi apstākļi, lai Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē īstenotu Francijas iecerēto humāno misiju un palīdzētu tās iedzīvotājiem, pēc kārtējās Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavēstīja Makrona birojs. Makrons Putinam izklāstījis misiju, ko Francija vēlētos īstenot kopā ar Turciju un Grieķiju. Putins sacījis, ka "viņš par to padomās", pirms sniegt atbildi. "Mēs grasāmies sākt humāno operāciju kopā ar Grieķiju un Turciju, lai evakuētu visus, kas grib atstāt Mariupoli. Mēs visu organizējam iespējami labākos apstākļos. Šajā pilsētā ar vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju 150 000 vēl dzīvo katastrofālos apstākļos," sacīja Makrons.
20:54. Krievijas brutālais karš Ukrainā nedrīkst kļūt par normalitāti un demokrātiskās pasaules militārais, politiskais un humānais atbalsts Ukrainai nedrīkst apsīkt, par Baltijas valstu un Polijas parlamentu priekšsēdētāju pausto aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
20:04. Aizdomās par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības organizēšanu turētais čečenu kaujinieks Ruslans Geremejevs, kas iepriekš tika manīts Mariupolē, ievainots un ievietots slimnīcā. Ukrainas Bruņoto spēku pulks "Azov", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā, savā kanālā "Telegram" pavēstīja, ka Geremejevs Mariupolē guvis smagus savainojumus.
19:47. Pašlaik vēl nav vērts cerēt uz pozitīvu miera sarunu starp Krieviju un Ukrainu iznākumu, jo sarunu rezultāts joprojām tiek noteikts kaujas laukā, šādu viedokli pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Sārta skatījumā, Krievijas uzbrukuma Kijevas virzienā samazināšana vai apturēšana ir objektīva Krievijas militāra nespēja, nevis laba griba. Pēc eksperta vārdiem, Kremlis nespēj ieņemt Kijivu un nekādi māņu manevri to nemainīs. "Ja viņu ģenerāļi to nesaprot, tad viņi ir pavisam dumji," piebilda NATO komunikācijas centra vadītājs.
19:02. Kritušo skaits Ukrainas Bruņoto spēku rindās nav mazs, bet līdz kara beigām tas publiski netiks izpausts, otrdien sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. "Katrs [zaudējums] tiks uzskaitīts, katrs paliks piemiņā, katrai ģimenei tiks izrādīta cieņa, sniegta palīdzība," sacīja Arestovičs. Neviena pasaules armija kara laikā nenosauc savus zaudējumus, jo tas, pirmkārt, ir kara noslēpums, otrkārt, tādējādi var palīdzēt pretiniekam apzināt darbību efektivitāti, skaidroja padomnieks.
18:38. Lielbritānijas varasiestādes otrdien arestējušas vārdā nenosauktam Krievijas uzņēmējam piederošu superjahtu, šādi paužot brīdinājumu Maskavai par sekām karam, ko Krievija izvērsusi pret Ukrainu. Varasiestādes arestējušas superjahtu "Phi", kas pietauvojusies Londonas Kenērivorfas rajonā, kad Nacionālās Noziedzības apkarošanas aģentūras (NCA) "kleptokrātijas apkarošanas" nodaļa noskaidrojusi, ka tās patiesais īpašnieks ir kāds Krievijas uzņēmējs. 58,5 metrus garā jahta, kas ir 38 miljonus sterliņu mārciņu (45 miljonus eiro) vērta, Londonā atrodas remonta dēļ, tomēr tagad nekur nedosies, sacīja ministrs.
18.00. Nīderlande, Beļģija un Īrija otrdien paziņoja par Krievijas izlūkošanas dienestu darbinieku izraidīšanu.
17.39. Pasaules pareizticīgo garīgais līderis Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I otrdien nosodīja Krievijas pret Ukrainu izvērsto karu, sakot, ka šis šausminošais iebrukums radījis neiedomājamas ciešanas. "Ir vienkārši neiedomājami iztēloties, kādu postu šis šausminošais iebrukums ir nodarījis Ukrainas tautai un visai pasaulei," vizītes gaitā Varšavā pēc tikšanās ar Ukrainas bēgļiem preses brīfingā sacīja patriarhs. Bartolomejs arī tikās ar katoļu baznīcas Polijas bīskapu konferences vadītāju arhibīskapu Staņislavu Gondecki, kas sacīja, ka Ukrainā pastrādātajos Krievijas noziegumos ir "genocīda pazīmes".
16.40. Krievijas karaspēks uz Ukrainas apdzīvotajām vietām izšauj vidēji 40 raķetes dienā, videouzrunā Dānijas parlamentam otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"40 raķetes. Katru dienu tieši tik daudz dažādu, bet vienlīdz nāvējošu raķešu Krievijas karaspēks vērš pret mūsu valsti, pret Ukrainu. Tas ir vidējais līmenis diennaktī," paskaidroja Ukrainas prezidents.
16.36. Krievijas uzbrukums Mariupolei ir "noziegums pret cilvēci", otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Tas, ko Krievijas karaspēks dara Mariupolē, ir noziegums pret cilvēci, kas reālajā laikā notiek viss pasaules acu priekšā," videouzrunā Dānijas parlamentam sacīja Zelenskis.
16.28. Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.
16.16. Krievija nepiebilst pret Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), otrdien paziņoja Krievijas delegācijas vadītājs sarunās ar Ukrainu Vladimirs Medinskis.
16.09. Krievija radikāli samazinās savu militāro aktivitāti Ukrainas ziemeļos, kas ietver arī galvaspilsētas Ukrainas pievārti, otrdien paziņoja Krievijas pārstāvji Turcijā notiekošajās sarunās ar Ukrainu.
16.02. NATO dalībvalstu vidū nav vienprātības par Ukrainas sarunām ar Krieviju, dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī ieroču piegādēm Kijivai, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem.
15.58. Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainas infrastruktūrai un ekonomikai jau nodarītais posts un zaudējumi tuvāko gadu laikā pārsniedz vienu triljonu ASV dolāru (912 miljardus eiro), intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" teicis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
15.52. Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" Ukrainas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.
15.39. Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi.
15.07. Šveices celtniecības materiālu ražotājs "Holcim" otrdien paziņoja, ka nolēmis sākt procesu, lai pārtrauktu darbību Krievijas tirgū.
15.00. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien apgalvojis, ka Krievija pamatā izpildījusi tā dēvētās specoperācijas pamatuzdevumus un tagad koncentrēsies uz Donbasa "atbrīvošanu".
14.55. Krievijas lēmumu atzīt Vācijas raidsabiedrību "Deutsche Welle" (DW) par "ārvalstu aģentu" Berlīne otrdien nosaukusi par "atklātu uzbrukumu" preses brīvībai.
14.44. Francijas sporta aprīkojuma mazumtirdzniecības uzņēmums "Decathlon" otrdien paziņoja, ka aptur savu veikalu darbību Krievijā dažas dienas pēc tam, kad Ukraina aicināja boikotēt franču kompānijas, kas joprojām strādā Krievijā.
14.34. Krievijas karaspēka triecienā Mikolajivas apgabala valsts administrācijas ēkai nogalināti trīs cilvēki, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.
Dienests informēja, ka pēc trieciena ēkas gruvešos atrastas trīs bojāgājušo mirstīgās atliekas. Cietuši vēl 22 cilvēki, no kuriem 18 izglābti no gruvešiem un nodoti mediķu aprūpei.
14.01. Pēc Krievijas iebrukuma sākuma Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners novērtējis, ka Ukraina noturēsies tikai pāris stundas, tādēļ nostājies pret ieroču piegādi Kijivai un Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atklājis Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks.
13.11. Stambulā notiekošajās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunās pusēm ir intensīvas konsultācijas par starptautiskām garantijām Ukrainas drošībai, uguns pārtraukšanu un humāno jautājumu atrisināšanu Ukrainas teritorijā, otrdien paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
13.08. Krievijas vēstniecība Polijā aplieta ar mākslīgām asinīm, sociālajā tīklā "Facebook", atsaucoties uz tīmekļa izdevumu "OKO.press", ziņo ukraiņu žurnāliste Natalka Pančenko.
12.48. Somijas kompānijai "Nokia" bijusi nozīmīga loma Krievijas kiberspiegošanā, izveidojot sistēmu telefona sarunu noklausīšanai un e-pasta pārtveršanai, secinājis laikraksts "The New York Times". "Šomēnes "Nokia" paziņoja, ka pārtrauks pārdošanu Krievijā un nosodīja iebrukumu Ukrainā. Taču Somijas uzņēmums neminēja, ko atstāj aiz sevis: aparatūru un programmatūru, kas savieno valdības jaudīgāko digitālās novērošanas rīku ar valsts lielāko telekomunikāciju tīklu," vēsta laikraksts.
11.45. Tehnoloģiju kompānija SIA "Tet" ziedojusi 200 000 eiro, lai sniegtu humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.
11.34. ASV alumīnija skārdeņu ražotājs "Ball Corporation" paziņojis par lēmumu aiziet no Krievijas, ņemot vērā valsts īstenoto uzbrukumu Ukrainai.
11.07. 26. marta atbalsta koncerta "Palīdzi celties", kas norisinājās Mežaparka estrādes Kokaru zālē, laikā Ukrainas bēgļu bērnu un ģimeņu atbalstam saziedoti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro.
11.05. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien aicinājis Krievijas un Ukrainas delegācijas "pielikt punktu šai traģēdijai". "Šīs traģēdijas pārtraukšana atkarīga no abām pusēm," viņš uzsvēra, piebilstot, ka konflikta pagarināšana nav neviena interesēs.
10.56. Krievija sarunās ar Ukrainu vairs nepieprasa Ukrainas "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo "Financial Times". Pēc žurnālistu rīcībās esošās informācijas Maskava joprojām uzstāj uz Ukrainas neitralitāti un atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret drošības garantijām un dalību Eiropas Savienībā (ES).
10.00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 200 karavīru, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma līdz otrdienas rītam iebrucēji zaudējuši 127 lidmašīnas, 129 helikopterus, 597 tankus, 1710 bruņutransportierus, 303 lielgabalus, 96 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1178 automobiļus, 73 autocisternas, 21 specializētās tehnikas vienību, 71 bezpilota lidaparātu, divus kuģus un piecas ātrlaivas.
09.44. ASV senatori Maikls Benets un Robs Portmans ierosinājuši likumprojektu, kas paredz no arestētajiem Krievijas oligarhu un sankciju pārkāpēju aktīviem iegūt līdzekļus palīdzības fondam Ukrainas bēgļiem un Ukrainas atjaunošanai, ziņo ASV medijs "Axios". Divpartiju likumprojekts paredz konfiscētās augstākās klases luksusa preces nodot palīdzības fondiem.
09.36. Krievijas Ukrainā īstenotā karadarbība radīs jaunu pasaules kārtību, ievirzot globalizāciju jaunā posmā, investīciju konferencē pirmdien sacīja ASV bāzētās aktīvu pārvaldības kompānijas "BlackRock Inc." vadītājs Lerijs Finks.
09.15. Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti jau 144 bērni un vairāk nekā 220 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, svētdien informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Pirmdien Luhanskas apgabalā mīnas sprādzienā nāvējoši tika ievainots trīs gadus vecs bērns, bet Zaporižjas apgabalā kādā ciemā Krievijas karaspēka apšaudē tika ievainoti trīs civiliedzīvotāji, tostarp bērns.
09.03. Pašreizējā situācijā, kad Krievija ir pilnībā koncentrējusies uz kara mērķu sasniegšanu Ukrainā, tās uzbrukums Latvijai vai kādai citai Baltijas vai NATO valstij ir ļoti maz ticams, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" vērtēja Ministru prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis.
07.58. Ukrainas kara dēļ ziņu aģentūras "Bloomberg News" mātes kompānija "Bloomberg LP" apturējusi darbu Krievijā un Baltkrievijā, bet mediju resurss turpinās darboties, liecina kompānijas mājaslapā publiskotā informācija. Klientiem Krievijā un Baltkrievijā nebūs pieejams neviens no "Bloomberg" finanšu produktiem.
07.50. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka pretinieks turpina apšaudīt ar raķetēm un bombardēt no gaisa Ukrainas pilsētas, cenšoties pilnībā iznīcināt infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus. Galvenā krievu izmanība pievērsta degvielas noliktavu iznīcināšanai, lai pārtrauktu apgādi un izraisītu humanitāro krīzi.
Pārkāpjot starptautiskās tiesības, ieņemtajās apdzīvotajās vietās Kijivas, Zaporižjas, Černihivas, Hersonas un Harkivas apgabalos iebrucēji turpina teroru pret vietējiem iedzīvotājiem. Krievi apšauda dzīvojamās mājas, laupa un nodarbojas ar marodierismu, kā arī sagrābj par ķīlniekiem civilistus.
07.11. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi pavēstījis, ka nelielais daudzums kodolmateriālu, kas atrodas pētniecības iestādē Harkivā, palicis neskarts, neskatoties uz bojājumiem ēkai.
05.44. Itālija ir piekritusi kļūt par Ukrainas drošības garantu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Itālija ir piekritusi kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantiem attiecīgā jaunā garantiju sistēmā, kuru mēs tagad izstrādājam," savā videouzrunā sacīja Zelenskis.
05.16. Krievija rada "kritiskus draudus" ASV nacionālajai drošībai, teikts ASV Aizsardzības ministrijas slepenā nacionālās drošības stratēģijā, kas iesniegta ASV Kongresam. Dokumentā ir sīki aprakstīti "daudzšķautņaini" draudi no Ķīnas puses, kā arī "kritiskie draudi" no Krievijas puses.
04.33. ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka neatsakās no saviem vārdiem par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nedrīkst palikt pie varas. Baidens uzsvēra, ka viņa teiktais nav nozīmējis ASV politikas maiņu attiecībā pret Krieviju un ka viņa viedoklim pamatā bija emocijas dienas gaitā.
Atbildot uz reportiera jautājumu, vai viņu uztrauc tas, ka Putins viņa izteikumus uztvers kā eskalāciju, Baidens sacīja, ka viņam ir vienalga, ko Putins domā par viņa teikto.
04.06. Eiropas Savienībai (ES) ir jārada stimuli, kas pamudinātu Polijā ieradušos ukraiņu bēgļus pārcelties uz citām ES valstīm, paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone. "Ir svarīgi motivēt bēgļus atstāt Poliju un censties aizbraukt uz citām [ES] dalībvalstīm, citādi situācija nebūs stabila," sacīja Johansone.
03.15. Krievijas privātā militārā kompānija - grupa "Vagner" - ir nosūtījusi savus algotņus uz Ukrainas austrumiem, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. "Ir gaidāms, ka tā dislocēs vairāk nekā 1000 algotņu, tai skaitā šīs organizācijas līderus, kaujas operāciju veikšanai," tvītoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
02.37. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien vērsās pie valstīm, kuras baidās dot Ukrainai ieročus, un sacīja, ka šādas bailes padara šīs valstis atbildīgas par katastrofu Ukrainā Krievijas agresijas dēļ. "Es visur uzsvēršu, ka nevienam nav tiesību izmantot ukraiņu dzīvību, lai glābtu kaut kādu peļņu Krievijā vai kopīgu peļņu ar Krieviju. Un ukraiņiem nav jāiet bojā tikai tāpēc, ka daži nespēj atrast sevī drosmi, lai nodotu Ukrainai nepieciešamos ieročus," uzsvēra Zelenskis.
02.11. Septiņas Eiropas Savienības valstis pirmdien aicināja savus pilsoņus atturēties no iesaistīšanās Ukrainas militārajā pretestībā pret iebrukušo Krievijas karaspēku. Šādu aicinājumu izteica Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Spānijas un Vācijas tieslietu ministri.
01.24. Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24.februārī ir atgriezušies apmēram 510 000 Ukrainas pilsoņu, paziņoja šīs valsts robežpolicija. Astoņas desmitdaļas no tiem, kas atgriezās, ir vīrieši. Lielākā daļa atgriezušies no Polijas, sacīja Demčenko.
00.25. Harkivas apgabala Balakļijas pilsētas mērs Ivans Stolbovojs ir sācis sadarboties ar Krievijas okupācijas karaspēku, pirmdien lietotnē "Telegram" paziņoja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļehs Siņehubovs.
00.20. Izstāžu centrs Varšavā tagad ir lielākais bēgļu centrs Eiropā tiem, kas bēg no kara Ukrainā, vēsta CNN.
00.10. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs LTV raidījumā "Šodienas jautājums": "Ja Krievija parādīs, ka ir neuzticams partneris un, es atvainojos, sāks mērkaķoties ar rubļiem, mēs tikai ātrāk tiksim no šīs [gāzes] atkarības vaļā."
28. marta teksta tiešraide šeit: Ukrainas kara 33. diena. Jaunākā informācija
