Rit Ukrainas kara 21. diena. Jaunākā informācija un notikumi [papildināts 22:40]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par notikumiem Ukrainas karā 16. martā

22.40. ASV prezidents Džo Baidens trešdien nodēvējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.

22.13. Slovākija provizoriski piekritusi nodot Ukrainas rīcībā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas S-300, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas aviācijas uzlidojumiem, telekanālam CNN apliecinājuši trīs informēti avoti.

22.00.Krievijas aviācija nometusi īpaši spēcīgu bumbu uz Mariupoles dramatisko teātri, kurā patvērušies simtiem cilvēku, kas bombardēšanu rezultātā zaudējuši pajumti, ziņo pilsētas padome. Krievijas aviācija sabombardējusi arī baseinu "Neptun", sociālajā tīklā "Facebook" ziņo Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kiriļenko.Nodarīto postījumu apmēru un upuru skaitu pagaidām nav iespējams noskaidrot.

21.38. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apturējusi visu pret Krieviju iesniegto prasību izskatīšanu. No 70 000 lietu, kas iesniegtas izskatīšanai ECT, 24% iesnieguši Krievijas pilsoņi, liecina ECT janvārī publiskotie dati.

Nedaudz vairāk par 20% iesnieguši Turcijas pilsoņi, 16% Ukrainas pilsoņi un 8% Rumānijas pilsoņi.

21.07. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudījis civiliedzīvotājus, kuri evakuējās no Mariupoles uz Zaporižju, sociālajā tīklā "Facebook" ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Ir mirušie un ievainotie, arī bērni. Cilvēki apšaudīti ar reaktīvajiem daudzstobru mīnme

20.49. ASV nodos Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"Pēc [Ukrainas] prezidenta [Volodimira] Zelenska lūguma mēs nodrošinām tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju šīm sistēmām," Baltajā namā paziņoja Baidens, neprecizējot, par kādām zenītraķešu sistēmām ir runa.

Baidens arī paziņoja, ka ASV atvēlēs palīdzībai Ukrainai vēl 800 miljonus ASV dolāru (728 miljonus eiro).

20.20. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi pirmās krimināllietas pret cilvēkiem, kas centušies atklāt sabiedrībai patiesību par karu Ukrainā, ko Kremlis atļauj dēvēt vienīgi par "specoperāciju".

20.15. Krievijas aviācija nometusi īpaši spēcīgu bumbu uz Mariupoles dramatisko teātri, kurā patvērušies simtiem cilvēku, kas bombardēšanu rezultātā zaudējuši pajumti, ziņo pilsētas padome.

Nodarīto postījumu apmēru pagaidām nav iespējams noskaidrot, jo iebrucēji turpina pilsētu apšaudīt.

Zināms, ka pēc uzlidojuma sagrauta teātra ēkas centrālā daļa un gruveši aprakuši zem nama esošās bumbu patvertnes ieeju.

19.57. Trešdien ir termiņš, līdz kuram Krievijai bija jāveic 117 miljonu eiro ārējā parāda procentu maksājums. Kā ziņo "Wall Street Journal", Krievija paziņojusi, ka maksājumu ir veikusi, bet nezina, vai tas sankciju dēļ tiks realizēts.

Ja tas neizdodas un Krievija, kā iepriekš draudējusi, samaksā rubļos, tas automātiski nozīmētu Krievijas defoltu. Bet, ja maksājums netiek veikts vispār, tad valstij tiek dotas vēl 30 dienas laika maksājumu veikt. Lai gan, kā BBC norāda eksperti, Krievijas defolts tiešas būtiskas sekas neradīs, tam būs milzīga simboliska nozīme.

19.35. Tuvākajās dienās iespējamas tiešas Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas par uguns pārtraukšanu, intervijā ASV sabiedriskajai raidorganizācijai PBS atklājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

18.41. Krievijas armijas Pleskavas īpašo uzdevumu spēku brigādei Ukrainā ciešot lielus zaudējumus Harkivas virzienā, tās komandieris pulkvedis Bušujevs atteicies pildīt pavēli par operācijas turpināšanu, nonācis konfliktā ar Rietumu kara apgabala pavēlniecību un atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas, liecina Ukrainas izlūkdienesta dati.

Par to sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis Ukrainas Aizsardzības reformu centra vadītājs Oleksandrs Daniļuks, kas koordinē starpresoru platformu cīņai pret hibrīddraudiem, kura darbojas sasaistē ar NATO.

18.36. Protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, krievu primabalerīna Olga Smirnova aizgājusi no Maskavas Lielā teātra, lai pievienotos Nīderlandes Nacionālajam baletam.

"Smirnova nesen atklāti nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas viņai neļauj strādāt savā dzimtenē," šodien paziņoja Nīderlandes Nacionālais balets.

17.58. Krievija neizmaksās kompensācijas to kritušo ģimenēm, kas nelikumīgi "mobilizēti" okupētajās teritorijās Luhanskas un Doneckas apgabalos, trešdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

17.24. Portugāle padarījusi stingrāku likumu par pilsonības piešķiršanu sefardu ebreju pēctečiem, pateicoties kuram pilsonību ieguvis Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs.

17.20. Šveice paplašinājusi sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, iekļaujot "melnajā sarakstā" vēl 197 cilvēkus un deviņus uzņēmumus.

"Vēl 197 cilvēkiem piemērotas finansiālas sankcijas un ieceļošanas ierobežojumi. Viņu vidū ir oligarhi un pazīstami uzņēmēji. Vēl deviņiem uzņēmumiem arī piemērotas finansiālas sankcijas," paziņoja valdība.

17.19. Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties 21.dienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ukraiņu gūstā kritis apmēram 1000 krievu karavīru.

"Visi saprot, kas notiek. Ir cilvēki, jau ir līdz tūkstotim gūstekņu, ir liecinieki, ir viedoliecības, ir viss," Zelenskis norādījis Starptautiskās krimināltiesas (SKT) galvenajam prokuroram Karimam Hanam.

Ukrainas prezidents uzsvēris, ka visi noziedznieki, kuri Ukrainai sagādājuši ciešanas un atņēmuši cilvēkiem dzīvības, ir jāsauc pie atbildības.

17.00. Eiropas Padome trešdien izslēgusi Krieviju no kontinenta lielākās cilvēktiesību aizstāvības institūcijas, sperot bezprecedenta soli saistībā ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

16.36. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis gatavību organizēt rietumvalstu līderu vizītes uz Ukrainu, kas turpina cīnīties pret Krievijas agresiju.

16.25. Naktī uz trešdienu Krievijas karaspēks Harkivā sabombardējis skolu, ievainojot vismaz vienu cilvēku, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.

"Naktī ap plkst.3.00 ienaidnieka spēki trāpīja vienai no Harkivas skolām. Iznīcināts ēkas trīsstāvīgais spārns 800 kvadrātmetru platībā. Cietis viens cilvēks," informējis dienests.

16.20. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien atkārtoti aicinājis ASV likumdevējus noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas vai vismaz nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus.

"Krievija ir pārvērtusi Ukrainas debesis par nāves avotu tūkstošiem cilvēku," uzrunā ASV Kongresā no Kijevas sacīja Zelenskis.

15.43. Lielie izsoļu nami "Sotheby's" un "Christie's" atcēluši jūnijā plānotās Krievijas mākslas izsoles, vēsta izdevums "The Art Newspaper", atsaucoties uz uzņēmumu oficiālo pārstāvju paziņojumiem.

""Sotheby's" jūnijā nerīkos Krievijas mākslas izsoli. Mēs sirdīs un domās esam ar visiem, kas cietuši Ukrainas krīzes laikā," teikts uzņēmuma paziņojumā.

15.30. Krievijas karaspēkam apšaudot vienu no Černihivas dzīvojamo māju mikrorajoniem, nogalināti vismaz desmit cilvēki, kas stāvēja rindā pēc maizes, trešdien vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".

"Suspilne" korespondents vēsta, ka apšaude, kas, visticamāk, bijis raķešu trieciens, notikusi trešdien ap plkst.10.

15.21. Serbijas nacionālā aviokompānija "Air Serbia", pakļaujoties sabiedriskajam spiedienam, atbalstījusi rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas un atcēlusi lidojumus uz Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, paziņojis Transporta stratēģiju centrs.

"Pirms dažām dienām Serbijas prezidents paziņoja, ka "Air Serbia", ņemot vērā Rietumu sankcijas pret Krieviju un Eiropas kopienas spiedienu, uz pusi samazinās lidojumu skaitu uz Krieviju - no 15 līdz septiņiem nedēļā," teikts paziņojumā.

15.18. Kopš iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēks, bombardējot apdzīvotās vietas, nogalinājis jau vairāk nekā 100 bērnus, trešdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.

"Šodien tika pārkāpta traģiska, asiņaina robeža," tviterī raksta ministrija, uzsverot, ka "Krievija tiks saukta pie atbildības un par visu samaksās".

15.02. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespējas piegādāt Ukrainai tā dēvētos dronus kamikadzes - vismodernākās spārnotās raķetes, ar kurām būtu iespējams veikt triecienus Krievijas tankiem un artilērijas pozīcijām no vairāku kilometru attāluma, telekanālam NBC pavēstījušas divas Kongresa amatpersonas, kas ir informētas par šo jautājumu.

14.48. Lietuvas uzdevums pašlaik ir neļaut Rietumu pasaulei pagurt atbalstīt Ukrainu un nemitīgi atgādināt par tās cīņu, līdz tiks panākta uzvara, trešdien norādījis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Lietuvas loma acīmredzot ir tāda - neļaut pagurt. Mums jābūt tiem, kuri maratona laikā ielas malā aicina nepadoties un neapstāties. Mēs esame tie, kuri aicina neapstāties - gan attiecībā uz sankcijām, gan uz Ukrainas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai, gan turpmāko palīdzību ar bruņojumu, gan visām citām lietām," viņš sacījis žurnālistiem pēc atgriešanās no Ukrainas.

14.28. Krievijas karaspēka uzbrukumos cietušas 117 Ukrainas slimnīcas, no kurām septiņas nebūs iespējams atjaunot, paziņojis Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško. "21.kara diena. Okupanti nodarījuši postījumus 117 slimnīcām. Septiņas atjaunot nebūs iespējams," vietnē "Facebook" raksta Ļaško.

14.26. Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" pēc valsts Ģenerālprokuratūras prasības trešdien bloķējis piekļuvi vairāk nekā 30 interneta vietnēm, arī Igaunijas laikraksta "Postimees" portālam un Baltkrievijas "Evroradio" vietnei.

14.24. Vairāku NATO valstu aizsardzības ministri trešdien atturīgi vērtēja Polijas aicinājumu aliansei nosūtīt uz Ukrainu bruņotu miera uzturētāju misiju, tomēr solīja turpināt piegādāt ieročus, lai gan Krievija par to izteikusi draudus.

13.56. Ukraina pieprasa īpašu neitralitātes variantu ar drošības garantijām, kas būtu juridiski precīzas, nevis tikai protokola rakstura, trešdien paziņoja miera sarunu Ukrainas delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks.

"Mēs saprotam mūsu partneru mēģinājumu arī turpmāk sarunu procesā būt iniciatīvas pusei. No šejienes arī runas par neitralitātes zviedru vai austriešu modeli. Bet Ukraina šobrīd atrodas tiešā kara stāvoklī ar Krieviju," laikrakstam "Ukrainska pravda" norādīja amatpersona.

13.50. Starptautiskā Šaha federācija Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir atstādinājusi Krievijas un Baltkrievijas komandas no dalības oficiālos turnīros.

13.45. Pasaulē lielākā pārapdrošināšanas kompānija "Munich Re" paziņojusi, ka pārtrauc darbību Krievijā saistībā ar tās uzbrukumu Ukrainai.

12.55. Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma departaments devis rīkojumu telekomunikāciju uzņēmumiem bloķēt septiņas Krievijas telekanālu un ziņu aģentūru interneta vietnes, kas izplata kara propagandu un kurina naidu.

12.35. Pēc kara ar Krieviju Ukrainai būs vajadzīgi vairāki gadi atmīnēšanai, jo bez tās neviena objekta atjaunošana nebūs iespējama, trešdien brīfingā sacīja Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.

12.20. Ukraina nav saņēmusi Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) atbildi par humāno koridoru nodrošināšanu trešdien, pavēstīja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. "Mēs neesam saņēmuši atbildi uz mūsu priekšlikumiem, kas vakar tika iesniegti ICRC par humāno koridoru atvēršanu šodien. Jautājums par humāno koridoru organizēšanu Mariupolei un Izjumai šodien paliek atklāts," brīfingā sacīja vicepremjere.

12.08. Saistībā ar sankcijām pret Krieviju kādā Lietuvas bankā iesaldēti 2,9 miljoni eiro, kas pieder Kremlim pietuvinātā minerālmēslojuma ražotāja "PhosAgro" meitasuzņēmumam Lietuvā "PhosAgro Baltic", noskaidrojis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Siena".

11.15. Krievijas karaspēks pirmo reizi bombardējis civilos objektus Zaporižjā, trešdien pavēstīja Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs. "Kā izrādījies, rīts nav labs. Galvenais jaunums - Zaporižjā pirmo reizi tikuši bombardēti civilie objekti. Raķetes atlidojušas uz dzelzceļa stacijas "Zaporižja-2" rajonu. Atbilstoši provizoriskajiem datiem neviens nav zaudējis dzīvību," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja amatpersona.

Raķete atlidojusi arī uz botāniskā dārza rajonu.

10.54. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 13 800 karavīru, trešdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz trešdienas rītam iebrucēji zaudējuši 84 lidmašīnas, 108 helikopterus, 430 tankus, 1375 bruņutransportierus, 190 lielgabalus, 70 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 43 zenītartilērijas iekārtas, 819 automobiļus, 60 autocisternas, 11 bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.

10.21. Krievijā Novosibirskas domes putinistu sašutumu trešdien izraisījusi neatkarīgā deputāte Helga Pirogova, kas uz domes plenārsēdi bija ieradusies ar Ukrainas nacionālo ziedu saulespuķu vainagu galvā, vēsta tīmekļa izdevums "Taiga Info".

09.04. Vācijas bijušā kanclera Gerharda Šrēdera centieni darboties kā vidutājam starp Maskavu un Kijivu bijuši nesekmīgi, atzina Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks. "Ukrainas skatījumā tālākām sarunām ar Šrēderu nav jēgas. Protams, ir skumji novērot, ka viss beidzies ar neko," teica vēstnieks.

08.54. Krievijas karaspēka veiktajā apšaudē Kijivā trešdienas rītā nodarīti postījumi divām daudzdzīvokļu mājām, paziņoja Ukrainas ārkārtējo situāciju dienests.Sagrauts divpadsmitstāvu mājas augšējais stāvs, nodarīti bojājumi arī līdzās esošajai deviņstāvu ēkai. Cietuši divi cilvēki.

08.06. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā joprojām nav sasnieguši savus mērķus, trešdien Latvijas Radio atzina Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Pēc viņa paustā, situācija Ukrainā divas pēdējās nedēļas nav būtiski mainījusies. "Es joprojām domāju, ka Krievijas bruņoto spēku puse nav sasniegusi kaut kādus mērķus, ko bija sākotnēji plānojusi," sacīja Pudāns.

07.19. ASV Senāts otrdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā mudina izmeklēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma pastrādātos kara noziegumus Ukrainā.

06.31. ASV prezidents Džo Baidens trešdien plāno paziņot par militāro palīdzību Ukrainai vēl 800 miljonu dolāru vērtībā, žurnālistiem pastāstīja Baltā nama amatpersona.

05.44. Neatkarīga Ukraina pastāvēs daudz ilgāk par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, otrdien intervijā telekanālam CNN paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Pirmkārt, Ukraina, neatkarīga Ukraina pastāvēs daudz ilgāk par Vladimiru Putinu. Tā vai citādi Ukraina būs, bet Putina kādā brīdī nebūs," teica Blinkens.

05.20. Krievijas karakuģi ap pusnakti uz trešdienu apšaudīja Ukrainas piekrasti pie Odesas apgabala Tuzlu ciema, paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.

Heraščenko sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja, ka Krievijas okupanti no kuģiem apšaudījuši Ukrainas piekrasti ar raķetēm un artilēriju. Viņš piebilda, ka nenotika mēģinājumi izsēdināt desantu.

04.48. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzaicinājis draudzīgu valstu līderus apmeklēt Kijivu, gan brīdinot, ka šāda vizīte var būt bīstama.

"Kijivu šodien apmeklēja triju partnervalstu, triju Ukrainas draugu valstu - Polijas, Čehijas un Slovēnijas - līderi. Poliju pārstāvēja arī vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis. (..) Es priecājos satikties, priecājos parunāt tieši, dzīvajā, mūsu galvaspilsētā. Tas ir svarīgs atbalsts. Kad okupantiem mūsu Kijiva ir mērķis, ir īpaši svarīgi un īpaši drosmīgi būt šeit, blakus mums, blakus draugiem. Tā izpaužas līderība," paziņoja Zelenskis. "Un es uzaicinu visus Ukrainas draugus apmeklēt Kijivu. Šeit var būt bīstami. Tā ir. Jo mūsu debesis vēl nav slēgtas Krievijas raķetēm un lidmašīnām," uzsvēra Ukrainas prezidents.

04.29. Krievijas okupācijas karaspēka apakšvienību kaujas spēja Ukrainā ir zaudēta par 40%, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba operatīvā ziņojumā. "Kopumā, pēc stāvokļa uz 2022.gada 15.martu, ienaidnieks zaudējis (vai nu pilnībā iznīcinātas, vai zaudēta kaujas spēja) līdz 40% apakšvienību, kas bija iesaistītas tā sauktajā "operācijā" Ukrainas teritorijā," teikts ziņojumā.

03.46. Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri, apmeklējot Kijivu, apliecināja solidaritāti un atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.

02.57. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pauda pārliecību, ka Krievijai karš pret Ukrainu beigsies ar negodu un nabadzību, un ka Krievijai šī kara dēļ draud izolācija uz daudziem gadiem.

01.53. Krievijā ir nolemts sarīkot militāro augstskolu kursantu pirmstermiņa izlaidumu, lai viņus iesaistītu kaujās Ukrainā, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Ienaidnieks cenšas pastiprināt karaspēka grupējumu, papildus pārsviežot uz Ukrainas teritoriju bataljonu taktiskās grupas, kas izveidotas no sastādītām apakšvienībām, kuras cietušas zaudējumus operācijas pirmo 10 diennakšu laikā, militāriem algotņiem no ārvalstu pilsoņu vidus. Turklāt, saskaņā ar pieejamo informāciju, Krievijas militārā vadība ir pieņēmusi lēmumu par militāro augstskolu kursantu pirmstermiņa izlaidumu Krievijas Federācijas teritorijā, kam sekos viņu iesaistīšana kaujas darbībās pret Ukrainu," paziņoja Ģenerālštābs.

00.56. Polija otrdien ierosināja nosūtīt uz Ukrainu NATO miera misiju, kuru aizsargātu bruņotie spēki. "Tā nevar būt neapbruņota misija. Tai jācenšas sniegt humānu un mierīgu palīdzību," sacīja Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis pēc tikšanās Kijivā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

00.32. Ukrainas ostas pilsētai Odesai ir pietuvojušās trīs Krievijas karakuģu grupas, ziņoja britu laikraksts "Naval News", atsaucoties uz ekspertu ziņām un satelītattēliem.

00.15. Slovākijas parlaments otrdien apstiprināja NATO karavīru dislocēšanu valsts teritorijā. Sākumā tiks dislocēti aptuveni 1200 karavīru no Čehijas, Vācijas, Nīderlandes, ASV, Polijas un Slovēnijas kā daļa no NATO "pastiprinātas agrīnas klātbūtnes".

"Tā kā mēs tuvākajā nākotnē paredzam Krievijas Federācijas tiešus militārus uzbrukumus Užhorodas lidostai [Ukrainā] (..) netālu no Slovākijas robežas, tam, protams, ir militāra saistība," sacīja ministrs.

00.10. No Krievijas spēku aplenktās Mariupoles pa humāno evakuācijas maršrutu šodien ar privātajām automašīnām izbraukuši aptuveni 20 000 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.

Pasaulē

Kamēr ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss ieņem stingru nostāju attiecībā uz karu Ukrainā un pavisam nesen pieprasīja, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc iespējas ātrāk izbeidz konfliktu ar Krieviju, pat ja tas nozīmē teritoriju zaudēšanu un garantiju trūkumu par kara atkārtošanos nākotnē, politiķa brālēns, bijušais ASV Jūras spēku kājnieks Neits Venss divarpus gadus brīvprātīgi cīnījās Ukrainas bruņoto spēku rindās, raksta "Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".

Svarīgākais