Ukraina par savu zemi cīnās jau 20 asiņainas kara dienas. Jaunākā informācija [papildināts 23:40]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par notikumiem Ukrainas karā 15. martā

23.50.Krievijas un Ukrainas sarunās par kara apturēšanu saglabājas "principiālas pretrunas", tomēr kompromiss ir iespējams, otrdien apliecināja Ukrainas delegācijas loceklis un prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks.

23.40. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir piedāvājis patvērumu Krievijas televīzijas "Pirmā kanāla" redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai, kurai piespriests naudassods pēc tam, kad viņa pirmdienas vakarā televīzijas tiešraidē demonstrēja kadrā pretkara plakātu.

23.30. Ir nepieciešama Eiropas Savienības (ES) saskaņota rīcība, lai nepieļautu Krievijas kuģu ienākšanu ES ostās, otrdien Romā tiekoties ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Luidži Di Maio, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

22:50. ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai. Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Likumā paredzēti 25 miljoni dolāru ASV Globālo mediju aģentūrai cīņai ar dezinformāciju. Vēl 120 miljoni dolāru paredzēti Ukrainas vietējo aktīvistu un žurnālistu atbalstam, kā arī centieniem saukt Krieviju pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

22:29. ASV administrācija un Pentagona militārā vadība turpina izvērtēt Ukrainas aizsardzības vajadzības un izvērtē iespējas nostiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību ar sistēmām, kas ir sarežģītākas par pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem, otrdien pavēstīja ASV pastāvīgā pārstāve NATO Džuliana Smita. Ne tikai ASV, bet arī citi NATO sabiedrotie turpina meklēt papildu iespējas, kā nostiprināt Ukrainu aizsardzības sfērā, arī tās pretgaisa aizsardzību, piebilda Smita.

Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku pretgaisa aizsardzība kopš kara sākuma notriekusi 45 pretinieka gaisa mērķus. Tomēr Krievija turpina izmantot savu skaitlisko pārākumu gaisā, lai veiktu triecienus Ukrainas pilsētām.

21:46. No Krievijas spēku aplenktās Mariupoles Ukrainas dienvidaustrumos pa humāno evakuācijas maršrutu otrdien ar privātajām automašīnām izbraukuši aptuveni 20 000 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.

20:43. Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri ieradušies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, otrdien pavēstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. "Šeit, kara plosītajā Kijivā, tiek radīta vēsture," tviterī apliecināja Polijas premjers. "Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu, kas var rēķināties ar savu draugu palīdzību - tas ir vēstījums, ko mēs šodien atvedām uz Kijivu," norādīja Polijas premjers. Četri politiķi ieradās Kijivā ar vilcienu. Viņi vēlas runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Denisu Šmihaļu.

20:10. Krievijas karaspēks sagrābis gūstā Mariupoles Apgabala intensīvās aprūpes slimnīcas ārstus un pacientus, otrdien pavēstīja Doneckas apgabala valsts administrācijas priekšsēdētājs Pavlo Kirilenko, atsaucoties uz slimnīcas darbinieku. "No slimnīcas nav iespējams iziet," Kirilenko citē slimnīcas darbinieka teikto. "Stipri šauj, sēžam pagrabā. Automašīnas līdz slimnīcai nevar atbraukt jau divas dienas. Visapkārt deg daudzstāvu ēkas. Krievi mūsu slimnīcā sadzina 400 cilvēku no līdzās esošajām mājām. Iziet mēs nevaram."

19:40. ASV prezidents Džo Baidens nākamnedēļ dosies uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Savienības (ES) samitā, pavēstīja ES amatpersona. Sagaidāms, ka Krievijas karš Ukrainā būs galvenais darbakārtības jautājums. Ar ASV līdera un 27 Eiropas kolēģu sanāksmi tiks uzsvērta Rietumu koordinētā atbilde Maskavai.

19:10. NATO ir bažas, ka Krievija varētu Ukrainā sarīkot uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem, otrdien pirms alianses aizsardzības ministru sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Mums ir bažas, ka Maskava varētu sarīkot inscenētu operāciju, iespējams, iekļaujot ķīmiskos ieročus," žurnālistiem sacīja Stoltenbergs, atgādinot par Maskavas absurdajiem apgalvojumiem, ka Ukrainai esot bioloģisko ieroču laboratorijas. Viņš atteicās spekulēt par militāro atbildi no NATO puses, ja šāds ķīmiskais uzbrukums notiktu.

18:55. Maskavas Ostankinas tiesa otrdien piespriedusi 30 000 rubļu (aptuveni 250 eiro) naudas sodu Krievijas "Pirmā kanāla" redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai, kura tika aizturēta pēc tam, kad pirmdienas vakarā televīzijas tiešraidē demonstrēja kadrā pretkara plakātu.

18:20. ASV otrdien noteikušas jaunas sankcijas vairākiem cilvēkiem Krievijas varas struktūrās, kā arī Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko un viņa ģimenei.

18:00. Krievija otrdien noteikusi sankcijas ASV prezidentam Džo Baidenam un virknei augstu amatpersonu, aizliedzot viņiem iebraukt valstī.

17:44. Ukrainā nogalināti ASV telekanāla "Fox News" operators Pjērs Zakševskis un ukraiņu žurnāliste Oleksandra Kuvšinova, otrdien paziņoja telekanāls un Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Heraščenko. Zakševskis un Kuvšinova tika nogalināti un viņu kolēģis Bendžmins Hols ievainots, kad viņu automašīna pirmdien nokļuva Krievijas spēku artilērijas apšaudē Horenkas ciemā pie Kijivas, pavēstīja Heraščenko.

16.57. Saistībā ar pret Krieviju noteiktajām sankcijām atbildīgajām institūcijām jāpublisko arī iesaldēto naudas līdzekļu un īpašumu īpašnieku vārdi, lai izbeigtu spekulācijas par sankciju ieviešanas gaitu, ierakstā "Twitter" kontā paudis "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

16.55. Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma nogalināti vismaz trīs žurnālisti un vismaz 35 ievainoti, otrdien pavēstīja Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova. Krievijas karaspēks nogalinājis ASV žurnālistu Brentu Reno un divus ukraiņu žurnālistus, lietotnē "Telegram" pavēstīja amatpersona. Viktors Dudars nogalināts pie Mariupoles, bet operators Jevhhens Sakuns zaudējis dzīvību raķetes triecienā Kijivā.

"Krievu okupanti cīnās pret Ukrainā pastrādāto kara noziegumu objektīvu atspoguļojumu, viņi nogalina žurnālistus un šauj uz žurnālistiem," paziņoja Denisova.

16:47 Kijivā otrdienas vakarā spēkā stāsies 35 stundu ilga komandantstunda saistībā ar "sarežģītu un bīstamu brīdi" Ukrainas galvaspilsētā, kurā Krievijas spēki veikuši vairākus triecienus, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.

16.27. Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu līderi vienojušies par ciešāku militāru sadarbību un plašāku atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.

16.24. Ukrainas parlaments - Augstākā rada - otrdien apstiprināja prezidenta Volodimira Zelenska parakstīto dekrētu karastāvokļa pagarināšanai par vienu mēnesi, paziņojis parlamenta frakcijas "Tautas kalps" priekšsēdētāja vietnieks Andrijs Motovilovecs.

16.20. Baltkrievija nevar palīdzēt Krievijai karā pret Ukrainu, turklāt Krievija baltkrievu karavīrus karam nav aicinājusi pievienoties, otrdien apgalvoja Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko.

"Vēlreiz gribu uzsvērt - mēs negrasāmies iesaistīties šajā operācijā, ko Krievija īsteno Ukrainā. Pats galvenais, kā karavīriem jums saku, tam nav nekādas nepieciešamības," ziņu aģentūra BelTA citē līdera teikto.

Baltkrievija nevar palīdzēt ar bruņojumu, jo pati to iepērk no Krievijas, bet karavīru Krievijai it kā pietiekot, sacīja Lukašenko. "Mums nav tur nekā, ko darīt, un mūs tur nesauc," viņš piebilda.

16.15. Lietuvas Tieslietu ministrija ierosinājusi Eiropas Savienībā (ES) izveidot īpašu tribunālu, lai nodrošinātu, ka Krievijas un Baltkrievijas līderi tiek tiesāti par karu Ukrainā.

"Īpašs tribunāls būtu efektīvs mehānisms, lai pārvarētu juridiskos šķēršļus saistībā ar nepieciešamo ANO Drošības padomes rezolūciju par procesa sākšanu Starptautiskajā krimināltiesā, kā arī nacionālajām pirmstiesas izmeklēšanām, balstoties universālajā jurisdikcijā," teikts tieslietu ministres Evelīnas Dobrovoļskas paziņojumā.

16.10. No Krievijas spēku aplenktās Mariupoles Ukrainas dienvidaustrumos pa humāno evakuācijas maršrutu izbraukušas 2000 civiliedzīvotāju automašīnas, otrdien paziņojušas vietējās varasiestādes.

"Līdz plkst.14 ir zināms, ka 2000 automašīnas ir izbraukušas no Mariupoles," pašvaldība paziņoja vietnē "Telegram", piebilstot, ka vēl 2000 automašīnu gaida savu iespēju izbraukt no kara plosītās pilsētas.

15.39. Ukraina pašlaik paļaujas uz starptautisko partneru palīdzību, nevis NATO, turklāt saņemtie ieroči tiek izlietoti dažu stundu laikā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja videouzrunā Eiropas līderiem Londonā.

15.29. Lielbritānija otrdien noteica papildu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, "melnajā sarakstā" iekļaujot 370 fiziskās un juridiskās personas, arī Kremļa propagandistus Vladimiru Solovjovu un Margaritu Simonjanu.

Sankcijas arī noteiktas Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārei Marijai Zaharovai, bijušajam prezidentam Dmitrijam Medvedevam, pašreizējam premjerministram Mihailam Mišustinam un citām amatpersonām un privātpersonām.

15.02. Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri otrdien ar vilcienu devušies uz Kijevu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojusi Varšava.

Vilciens jau šķērsojis Polijas un Ukrainas robežu un ir ceļā uz Kijevu, paziņoja Polijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Pjotrs Millers.

14.59. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, no kuriem gandrīz puse ir nepilngadīgas personas, liecina jaunākie ANO dati.

"Mēs esam sasnieguši trīs miljonu atzīmi, runājot par cilvēku kustību no Ukrainas," žurnālistiem paziņoja ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) preses pārstāvis.

Nepilnas trīs nedēļas pēc iebrukumu, "ar saknēm izrautas trīs miljoni dzīvju. Trīs miljoni sieviešu, bērnu un viegli ievainojumu cilvēku ir šķirti no saviem tuviniekiem," tviterī norādīja IOM vadītājs Antonio Vitorino.

14.43. Otrdien atsākušās Ukrainas un Krievijas sarunas, kas starp abu valstu delegācijām notiek videoformātā.

Ceturtais raunds pirmdien beidzās bez progresa un puses paņēma "tehnisku pauzi" līdz otrdienai.

Kā pirms sarunu ceturtās kārtas paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis, prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, Ukraina pieprasīs tūlītēju uguns pārtraukšanu un Krievijas karaspēka izvešanu.

Otrdien Podoļaks pavēstīja, ka "sarunas atsākušās. Turpinās diezgan smaga pušu diskusija".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien pavēstīja, ka "sarunas (..) šobrīd turpinās, lai nodrošinātu Ukrainas neitrālu militāro statusu".

14.24. Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs vēsta, ka Ukrainas karaspēka zaudējumi cīņā ar Krievijas iebrucējiem ir vairākas reizes mazāki nekā okupantiem.

“20 kara dienas. 20 izturības un varonības dienas. Diemžēl mums ir zaudējumi, bet tie ir vairākas reizes mazāki nekā pretiniekam. Katra mūsu karavīra dzīvībai un veselībai nav cenas. Izsaku līdzjūtību kritušo tuviniekiem. Un apsolu, ka mēs atriebsim katru brāli un māsu, ukraiņu civiliedzīvotājus, mūsu bērnus,” raksta Zalužnijs.

14.02. Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko aicina visus Kijivas vīriešus atgriezties galvaspilsētā, lai iesaistītos tās aizstāvēšanā pret Krievijas uzbrukumu.

“Kijivas vīrieši! Ir pienācis laiks atgriezties! Mums jāaizstāv sava pilsēta un mūsu nākotne! Nevis sēdēt kaut kur citur un just līdzi. Ukraiņi ir parādījuši visai pasaulei savu drosmi un gatavību cīnīties par savu zemi. Slava Ukrainai!”

13.56. Otrdien Ukrainas armija veikusi pretuzbrukumu pie Mikolajivas, kā trofejas iegūstot četras krievu haubices, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ziemeļos otrdien satriekta pretinieka tehnikas kolonna, kas Ukrainas teritorijā bija ienākusi no Baltkrievijas. Savukārt Luhanskas apgabalā Ukrainas armija, sadarbojoties artilērijai un kājniekiem, iznīcinājusi trīs krievu tankus un bruņutransportieri, kā arī kolonnas sastāvā esošos karavīrus. Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija notriekusi vienu lidmašīnu un četrus helikopterus.

13.45. Krievu žurnāliste Lilija Gildejeva, kas strādāja vienā no vadošajiem Krievijas propagandas televīzijas kanāliem NTV, pametusi Krieviju un atlūgumu uzrakstījusi, jau atrodoties ārzemēs.

13.36. Lielbritānijas valdība otrdien paziņojusi par aizliegumu eksportēt uz Krieviju luksusa preces, kā arī atcēlusi vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecības attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju.

Statusa atņemšana nozīmē, ka simtiem no Krievijas un Baltkrievijas importētu preču, arī degvīnam, pašreizējās muitas nodevas tiks paaugstinātas par 35 procentpunktiem, paziņoja valdība.

13.33. Karadarbībā Ukrainas Mikolajivas apgabalā diennakts laikā ievainoti 80 cilvēki, arī divi bērni, kā arī vairāki ievainoti cilvēki miruši pēc aviācijas trieciena skolai 13.martā, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. Viņš pauda pārliecību, ka Mikolajivas apgabals spēs aizturēt ienaidnieku.

12.59. Eiropas Savienība apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

12.52. Krievija Sīrijā savervējusi desmitiem tūkstošiem kaujinieku karam Ukrainā, ziņo Londonā bāzētā sīriešu cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR). "Vairāk nekā 40 000 sīriešu ir pieteikušies, lai cīnītos kopā ar Krieviju karā Ukrainā," pavēstīja SOHR direktors Rami Abdelrahmans.

Kremlis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka brīvprātīgie, tai skaitā no Sīrijas, ir laipni gaidīti cīnīties Krievijas armijas pusē karā Ukrainā.

12.12. Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" otrdien pavēstīja, ka pārtrauks Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanu un pārdošanu.

11.53. Krievijā aizliegts koncertēt krievu un ukraiņu mūziķiem, kuri nosodījuši Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, tīmekļa izdevumam "Agentstvo" atklājis kāds Maskavas mūziķis, kā arī kāds koncertu rīkotājs, kas vēlējušies palikt anonīmi.

11.30. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien aicināja rietumvalstis izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, kas ļauj prezidentam Vladimiram Putinam šantažēt pasauli.

11.26. Krievijas karaspēks Ukrainā kopš iebrukuma sākuma 24.februārī nogalinājis 97 bērnus, paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Krievijas bruņotās agresijas rezultātā vairāk nekā 100 bērni ir ievainoti.

Lielākā daļa upuru bijusi Kijivas, Harkivas, Doneckas, Černihivas, Sumu, Hersonas, Mikolajivas un Žitomiras apgabalos.

11.07. Ukrainas ziemeļrietumos Krievijas raķešu triecienā televīzijas tornim ciemā pie Rivnes nogalināto skaits pieaudzis līdz 19 cilvēkiem, paziņojis Rivnes apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kovals.

Kovals piebilda, ka glābšanas darbi drupās vēl turpinās, tādēļ bojāgājušo un cietušo skaits vēl var mainīties.

10.41. Luhanskas apgabala Rubižnē Krievijas karaspēks sabombardējis internātu bērniem ar redzes traucējumiem, slimnīcu un trīs skolas, uzbrukumā nogalinot četrus cilvēkus, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

10.30. Ukrainā otrdien paredzēts atvērt deviņus humānos koridorus, lai ļautu civiliedzīvotājiem pamest kauju plosītās Ukrainas pilsētas, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

10.17. Iespējams, ka Krievija plāno Ukrainā sarīkot šķietamu ķīmisko vai bioloģisko ieroču uzbrukumu, apsūdzot tajā ukraiņus, paziņojumā tviterī pieļāvusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

"Iespējams, ka Krievija plāno izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus ar svešu karogu," brīdina ministrija, paskaidrojot, ka tādu operāciju varētu īstenot sarīkojos šķietamu uzbrukumu, inscenējot it kā aģentu vai munīcijas atklāšanu vai arī safabricējot pierādījumus, ka Ukraina it kā plāno pielietot tādus ieročus.

09.56. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 13 500 karavīru, otrdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz otrdienas rītam krievi zaudējuši 81 lidmašīnu, 95 helikopterus, 404 tankus, 1279 bruņutransportierus, 150 lielgabalus, 64 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 36 zenītartilērijas iekārtas, 640 automobiļus, 60 autocisternas, deviņus bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.

09.55. Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumā.

09.45. Kijivas Svjatošinskas rajonā, Krievijas karaspēka raidītiem šāviņiem ietriecoties 16 stāvu dzīvojamajā namā, aizdegusies visa ēka un nogalināti divi cilvēki, ziņo Ukrainas avārijas dienests. 27 cilvēki izglābušies. Ēka ir smagi cietusi.

09.25. Krievijas karaspēka īstenotās apšaudes rezultātā Harkivā nopostītas vairāk nekā 600 mājas, paziņojusi Ukrainas policija.

"Harkivas apgabals katru dienu nodreb no spēcīgiem sprādzieniem, dzīvojamais fonds tiek pakļauts pilnīgai iznīcināšanai. Līdz šim pilsētā pilnībā nopostītas 600 mājas, tūkstošiem cilvēku palikuši bez pajumtes," paziņoja policija.

09.06. Ukraina patlaban uzvar informācijas karā pret Krieviju, otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Viņš skaidroja, ka Ukrainas puses informācija spēj sasniegt auditoriju un to uzrunāt, tādā veidā slāpējot Krievijas mēģinājumus ielauzties informācijas telpā.

08.43. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Mariupolē nogalināti vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju, otrdien paziņojušas vietējās varasiestādes.

Kopš 24.februāra Mariupolē nogalināti 2357 civiliedzīvotāji, paziņojusi pilsētas dome. Mariupole ar aptuveni 400 000 iedzīvotāju atrodas Krievijas karaspēka ielenkumā.

08.10. Sākoties divdesmitajai diennaktij kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, būtiskas izmaiņas situācijā nav notikušas, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Ukrainas armija devusi iznīcinošus triecienus Krievijas karaspēka grupējumiem un to karalauka bāzēm un noliktavām, lai apgrūtinātu ienaidnieka vienību apgādi.

Pretinieks joprojām mēģina ieņemt Mariupoli, taču Ukrainas armija visus uzbrukumus veiksmīgi atvairījusi. Krievi, zaudējot aptuveni 150 karavīrus, divus tankus un astoņus bruņutransportierus, uzbrukumus pārtraukuši un atkāpušies.

07.15. Reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, Japāna otrdien paziņojusi, ka piemērojusi sankcijas vēl 17 Krievijas pilsoņiem, ziņo aģentūra "Reuters". Sankcijām pakļauti 11 Valsts domes deputāti, pieci baņķiera Jurija Kovaļčuka ģimenes locekļi un miljardieris Viktors Vekselbergs.

05.54. Krievijai 10 dienu laikā izsīks iespējas turpināt aktīvas kaujas darbības Ukrainā, uzskata bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess. "Krievija ir pārgājusi pie novājināšanas kara, bombardējot pilsētas, nogalinot mierīgus cilvēkus uz ceļiem," sacīja Hodžess ASV telekanālam MSNBC.

05.31. Ukrainas valdība pirmdien izveidoja vietni, kas dod iespēju veikt ziedojumus kriptovalūtās laikā, kad Ukraina cīnās pret postošu Krievijas iebrukumu. Vietne "Palīdzība Ukrainai" ("Aid for Ukraine") izveidota partnerībā ar kriptovalūtu firmām FTX un "Everstake". Tās lietotāji pašlaik var nosūtīt Ukrainas Nacionālajai bankai ziedojumus 10 kriptovalūtās, tai skaitā "Bitcoin", "ether", "tether" un "dogecoin".

Jaunajā vietnē jau ir saziedoti gandrīz 49 miljoni ASV dolāru, bet ir mērķis sasniegt 200 miljonus dolāru. Ziedojumi tiks izmantoti, lai atbalstītu Ukrainas armiju, kā arī tos civiliedzīvotājus, kuriem ir ļoti vajadzīga humānā palīdzība.

04.13. ASV ir noteikušas sankcijas 11 Krievijas pilsoņiem, kas ieņem vadošus amatus aizsardzības nozarē un ar to saistītās ekonomikas jomās, teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

ASV sankcijām tika pakļauti Krievijas aizsardzības ministra vietnieki Aleksejs Krivoručko, Timurs Ivanovs, Junusbeks Jevkurovs, Dmitrijs Bulgakovs, Jurijs Sadovenko, Nikolajs Pankovs, Ruslans Caļikovs un Genadijs Židko, Nacionālās gvardes karaspēka virspavēlnieks un Krievijas Drošības padomes loceklis Viktors Zolotovs, Aizsardzības ministrijas Federālā militāri tehniskās sadarbības dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs un valsts aģentūras "Rosoboroneksport" ģenerāldirektors Aleksandrs Mihejevs.

03.34. Krievijas armijai pirmdien apšaudot Ukrainas ziemeļu pilsētu Čerņihivu, ir gājuši bojā 10 cilvēki, paziņoja Ukrainas Ģenerālprokurora birojs.

02.45. Krievija Ukrainā jau ir zaudējusi vairāk karavīru nekā abos Čečenijas karos, savā videouzrunā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Notriekto Krievijas helikopteru skaits drīz sasniegs simtu. Viņi jau ir zaudējuši 80 kaujas lidmašīnas, simtiem tanku un tūkstošiem citu tehnikas vienību."

02.26. Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt grupējumu Harkivas virzienā, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Volīnijas virzienā saglabājas augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas objektos ar mērķi iesaistīt Baltkrievijas bruņotos spēkus bruņotajā konfliktā Ukrainā.

01.16. Spānijas ostas pilsētā Barselonā pirmdien tika konfiscēta jahta, kas pieder Krievijas oligarham Sergejam Čemezovam, paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

00.33. Krievijas karaspēks Ukrainā ir apšaudījis ar mīnmetējiem evakuācijas kolonnu ar cilvēkiem no Kijivas apgabala Hostomeļas pilsētas, nogalinot vienu cilvēku un divus ievainojot, pirmdienas vakarā paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas preses dienests.

Pirmā kolonna ar 10 autobusiem, kuros atradās sievietes ar bērniem, gados veci cilvēki un invalīdi, spēja nokļūt līdz mērķim. Otro kolonnu ar četriem autobusiem okupanti apšaudīja ar mīnmetējiem.

00.22. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien iesniedza Augstākajai radai (parlamentam) likumprojektu, kas paredz apstiprināt viņa dekrētu par karastāvokļa pagarināšanu par vienu mēnesi. Pašlaik spēkā esošais karastāvoklis tika noteikts 24.februārī pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā. Tas ir spēkā 30 dienas līdz 26.marta plkst.5.30. Parlamentā iesniegtais likumprojekts paredz pagarināt karastāvokli par 30 dienām, tātad līdz 25.aprīļa plkst.5.30.

00.10. Krievijas karaspēka nolaupītais Ukrainas Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fedorovs ir aizvests uz Luhansku, pirmdien paziņoja Zaporižjas apgabala militārā administrācija savā "Telegram" kanālā.

14. marta teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi cīnās jau 19.dienu. Jaunākā informācija

Svarīgākais