Jau 15.dienu Ukraina varonīgi cīnās pret agresoru. Jaunākā informācija [papildināts 23:31]

23.31. No Kijivas apkārtnes un Sumu pilsētas un tās apgabala pēdējās 2 dienās evakuēti vairāk nekā 80 000 cilvēku, paziņojusi Ukrainas valdība. No Sumu pilsētas un tās apgabala evakuēti vairāk nekā 60 000 cilvēku, bet aptuveni 20 000 evakuēti no rajoniem uz ziemeļrietumiem no Kijivas.

22.48. Bijušais Eiropadomes prezidents un kādreizējais premjerministrs Donalds Tusks ceturtdien brīdinājis nekādā veidā nepiekāpties Krievijai, mēģinot panākt kara izbeigšanu Ukrainā.

22:08. No Kijevas apkārtnes un Sumu pilsētas un tās apgabala pēdējās divās dienās evakuēti vairāk nekā 80 000 cilvēku, ceturtdien paziņojusi Ukrainas valdība.

21:44. Krievijas prezidents Vladimira Putina nosacījumi uguns pārtraukšanai Ukrainā ir nepieņemami, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Man jāatzīst, ka Putina šodien izvirzītie nosacījumi nav pieņemami," komentējot stundu ilgo telefonsarunu ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Putinu, paziņoja Makrons. Viņš atklāja, ka tuvākajās stundās atkal runās ar Krievijas līderi.

21.05. Par Kijevas spoku sauktais Ukrainas pilots notriecis jau 49 Krievijas armijas lidmašīnas, vēsta Kyiv Post.

21:00. Mariupoles dzemdību nams, kur trešdien Krievijas aviācijas uzlidojumā zaudēja dzīvību trīs cilvēki un tika ievainoti vēl 17, tai skaitā viena topošā māmiņa, nebūt nav pirmā šāda tipa medicīnas iestāde, kas cietusi uzbrukumā, ceturtdien paziņojis ANO Iedzīvotāju fonda vadītājs Ukrainā Haime Nadals. Runājot videokonferencē Ņujorkā, viņš pastāstījis, ka pirms tam sagrauti vēl divi dzemdību nami - viens Žitomirā un viens Harkivas Saltivskas dzīvojamajā rajonā.

20:36. Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders esot devies uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apspriestu karu Ukrainā, ziņo tīmekļa medijs "Politico". "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka Šrēders vēlas darboties kā vidutājs Krievijas un Ukrainas karā. Šrēdera ciešās attiecības ar Kremli un augstie amati Krievijas uzņēmumos izpelnījušies viņam kritiku Vācijā.

19:51. Lielbritānija ir ļoti nobažījusies, ka Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus Ukrainā, ceturtdien paziņojusi Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.

18:59. Krievijas karaspēkam pastiprinot uzbrukumus civiliedzīvotājiem Ukrainā, ASV un Rietumu sabiedrotie varētu piemērot papildu sankcijas Maskavai, ceturtdien paziņojusi ASV finanšu ministre Dženeta Jelena. "Šķiet, ka zvērības, ko viņi pastrādā pret civiliedzīvotājiem, pastiprinās, tāpēc noteikti ir pareizi, ja mēs sadarbojamies ar saviem sabiedrotajiem, lai apsvērtu turpmākās sankcijas," paziņoja ministre, plašāku informāciju nesniedzot.

17:56. Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

17:26. Karadarbībā Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī gājis bojā vismaz 71 bērns un vairāk nekā 100 bērni tikuši ievainoti, ceturtdien paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

16.36. Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma 24.februārī apšaudījis 63 Ukrainas slimnīcas un pieci mediķi uzbrukumos gājuši bojā, televīzijas ēterā paziņojis Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško.

"Diemžēl šajās apšaudēs esam zaudējuši piecus medicīnas darbiniekus, vairāk nekā desmit ir smagi ievainoti un nevar strādāt, ir arī viegli ievainoti, kuri turpina savus pienākumus," viņš klāstīja.

16.17. Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārpolitikas jautājumos Žuzeps Borels ceturtdien nosodīja Krieviju par šaušalīgo kara noziegumu, bombardējot dzemdību namu Mariupolē, un pieprasīja Maskavai atļaut humānās palīdzības piegādes aplenktajā pilsētā.

16.15. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši jau vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku, liecina ANO ceturtdien publiskotie dati.

ANO bēgļu lietu aģentūras UNHCR mājaslapā publiskotie dati liecina, ka Ukrainu pametuši 2 316 002 cilvēki, kas ir par 160 731 vairāk nekā iepriekšējā apkopojumā, kas tika publicēts trešdien.

16.12. Krievijas spēku aplenktās Ukrainas dienvidaustrumu ostas pilsētas Mariupoles vietējās varasiestādes apšaudēs lielā bojāgājušo skaita dēļ mirušos sākušas apglabāt masu kapā. Agrāk 430 000 iedzīvotāju lielās pilsētas pašvaldības darbinieki paklājos vai maisos ievīstītos līķus apglabā 25 metrus garā dziļā bedrē pilsētas nomalē.Kopš masu kapa izveides otrdien tajā apglabāti jau vairāk nekā 70 mirušie.

15.34. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainas galvaspilsētu pametusi puse iedzīvotāju, ceturtdien paziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kļičko.

15.21.Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstījis likumu par Ukrainas teritorijā esošo Krievijas īpašumu un aktīvu nacionalizāciju.

15.20. Ķīna atteikusies Krievijai piegādāt lidmašīnu detaļas, tādēļ Krievijas aviokompānijas pašas meklēs iespējas nodrošināt detaļu piegādes no Turcijas, Indijas un citām valstīm, paziņojusi Krievijas federālā gaisa satiksmes aģentūra "Rosaviacija".

15.05. Krievijas propagandisti par karu Ukrainā atbildēs tāpat kā tie, kas bombardē Ukrainas pilsētas, nogalinot nevainīgus cilvēkus, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

15.00. Krievija ceturtdien līdz 2022.gada beigām noteica eksporta aizliegumu vairāk nekā 200 dažādām ārvalstu precēm un aprīkojumam, kas iepriekš tikušas ievestas valstī, Maskavai reaģējot uz sankcijām, kas noteiktas valstij par tās īstenoto iebrukumu Ukrainā.

14.55. Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā ceturtdien aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu turpināt sarunas par karu Ukrainā, pavēstīja vācu un franču avoti.

14.24. Dienu pēc Krievijas karspēka trieciena Mariupoles bērnu slimnīcai un dzemdību namam Spānijas premjerministrs Pedro Sančess apsūdzēja Krieviju kara noziegumos.

13.36. Mācību pakalpojumu sertificētājs "BM Certification" līdz Krievijas bruņotā iebrukuma beigām Ukrainā apturējis pārstāvniecību darbu Maskavā un Minskā, informē uzņēmums. Vienlaikus organizācija Ukrainai ziedojusi 10 000 eiro.

13.10. Krievija ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tās Ukrainā finansējušas pētījumus, lai attīstītu bioloģiskos ieročus. Kā brīfingā apgalvoja Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs, "mērķis šiem un citiem Pentagona Ukrainā finansētajiem pētījumiem bija radīt mehānismu, lai slepeni izplatīti nāvējošus patogēnus".

ASV un Ukraina kategoriski noliedz, ka Ukrainā būtu šādas laboratorijas, kas nodarbotos ar bioloģisko ieroču izstrādi.

12.40. Lielbritānijas valdība noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums. Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība. Četri pārējie - Millers, bankas VTB vadītājs Andrejs Kostins, uzņēmuma "Transņeftj" vadītājs Nikolajs Tokarevs un bankas "Rossija" vadītājs Dmitrijs Ļebedevs - ir Putina tuvākā loka cilvēki.

Visu septiņu kopēja aktīvu vērtība ir 15 miljardi sterliņu mārciņu, teikts valdības paziņojumā.

12.35. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien paziņoja, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nav panācis progresu jautājumā par pamieru.

"Mēs runājām arī par pamieru, taču šajā ziņā netika panākts progress," preses konferencē pēc pusotru stundu ilgās tikšanās Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā sacīja Kuleba.

11.45. Krievijas Melnās jūras flotes eskadras atvilktas no Odesas reģiona un pārvietotas uz okupēto Krimu, piektdien pavēstīja Odesas apgabala Operatīvā štāba pārstāvis Serhijs Bratčuks. Desants Odesas piekrastē šobrīd atlikts.

"Nakts Odesā un reģionā pavadīta mierīgi, kas apstiprina Odesas aizsardzības rajona īstenoto visu naidīgo nodomu atturēšanas spēku un efektivitāti," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja amatpersona.

11.44. Daudzi Krievijas iedzīvotāji prezidenta Vladimira Putina pret Ukrainu sāktā kara dēļ, kā arī bažījoties par politiskajām un ekonomiskajām sekām, nolēmuši valsti pamest. Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums "Medialeaks".

11.03. Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā ceturtdien sākušās Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas. Šī ir pirmā tik augsta līmeņa Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā.

10.56. Vakar, bombardējot Mariupoles dzemdību namu, Krievijas armija nogalinājusi trīs cilvēkus, tajā skaitā vienu jaundzimušo, vēsta BBC, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu teikto.

10.25. Lielbritānijas un Austrālijas kalnrūpniecības kompānija "Rio Tinto" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks visas biznesa attiecības ar Krieviju pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

09.32. Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu atkal apšaudījis un bombardējis Harkivas dzīvojamos rajonus un apgabala ciemus, pilsētas centrā iznīcināts tirdzniecības centrs "Nikolsky", bet Slobožanskas ciemā netālu no Harkivas šāviņš trāpījis privātmājā - tur nogalināti četri cilvēki, arī divi bērni, pavēstīja Harkivas apgabala ārkārte'jo situāciju dienests.

Diennakts laikā glābēji vairāk nekā 30 reižu devušies likvidēt ugunsgrēkus un pārmeklēt sagrauto ēku drupas. Kopumā iesaistīti vairāk nekā 200 ārkārtas situāciju dienesta darbinieku.

09.24. Japānas kompānijas "Sony" un "Nintendo" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauc videospēļu piegādes Krievijai, ņemot vērā tās īstenoto iebrukumu Ukrainā.

09.23. Agresijas līdzīgas tai, kādu šobrīd pret Ukrainu izvērsis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pasaule nekad vairs nedrīkst pieļaut un tās nedrīkst attīstīties nekontrolēti, ceturtdien aicinās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa, Putina rīcību pielīdzinot 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumam Ņujorkas Dvīņu torņiem. Ministre runā Vašingtonas domnīcā "Atlantijas padome" mudinās starptautisko sabiedrību mainīt attieksmi pret naidīgiem pasaules valstu līderiem.

08.38. ASV apstiprināja 1,4 triljonus eiro tēriņu likumprojektu, lai nākamos sešus mēnešus valdības iestādes varētu turpināt darbu, kā arī lai nosūtītu 13,6 miljardus dolāru lvēsrtu humāno un militāro palīdzību Ukrainai.

Četri miljardi dolāru paredzēti palīdzībai Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm Ukrainas kara bēgļu krīzes risināšanai. Teju septiņi miljardi dolāru paredzēti ASV bruņojumam Ukrainai un tās sabiedrotajiem, kā arī lai finansētu ASV karavīru un bruņojuma nosūtīšanu tagad un nākotnē nolūkā reģionā aizsargātu NATO dalībvalstis.

07.33. Ukrainas dienvidu ostas pilsētas Mariupoles aizstāvji aizvadītajā diennaktī iznīcinājuši 16 Krievijas bruņutehnikas vienības, ceturtdien paziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrijas preses dienests. "Mūsu jūrnieki vakar iznīcināja četrus tankus un vienu kaujas bruņumašīnu, īpašās vienības "Azov" kaujinieki iznīcināja 11 bruņutehnikas vienības, kā arī štāba automobili," sociālajā tīklā "Facebook" vēsta preses dienests.

06.45. Ordeņu kapituls ir nolēmis atņemt Eiropas Savienības sankcijām pakļautajam Krievijas miljardieriem Aleksejam Mordašovam pirms deviņiem gadiem piešķirto Atzinības krustu. Mordašovam 2013.gada 3.aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira.

06.37. ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu. Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šonedēļ, neminot pierādījumus, apgalvoja, ka Ukrainā ar ASV atbalstu darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas.

05.43. Amerikāņu astronauts Skots Kellijs ir atteicies no viņam piešķirtas Krievijas medaļas "Par nopelniem kosmosa apgūšanā" un lūdzis, lai tā tiktu nodota Krievijas mātei, kuras dēls gājis bojā karā Ukrainā.

05.24. Krievija pēc 7-10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, prognozē pētniecisko žurnālistu grupas "Bellingcat" izpilddirektors Kristo Grozevs. "Ir sarežģīti nosaukt beigas, jo, visdrīzāk, (..) tas būs periods, kurā nebūs skaidrs, vai karš ir beidzies vai ne. Tomēr asinsizliešanas vairs nebūs, un tas ir galvenais."

05.02. Krievijas karaspēks Ukrainā dažos uzbrukuma virzienos zaudējis kaujasspēju un piesaista rezerves, teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņojumā. "Ukrainas aizsardzības spēki dod cienīgu pretsparu un aptur Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma operāciju visos virzienos. Dažos no tiem okupācijas spēki zaudējuši kaujasspēju un iesaista operācijā rezerves. Lai kāpinātu kaujasspējas, ienaidnieks īsteno vienību un karaspēka daļu citos stratēģiskos virzienos pārvietošanu uz Ukrainas robežām."

Ministrija arī vēsta, ka Baltkrievija atbalsta Krieviju, nodrošinot degvielas un smērvielu piegādes un ļaujot izmantot dzelzceļa infrastruktūru un lidlauku tīklu.

04.29. Polijas Seims pieņēmis īpašu likumu par atbalstu Ukrainas pilsoņiem, kas ierodas Polijā. Pieņemtais likums noregulē jautājumus par Ukrainas bēgļu uzturēšanās Polijā legalizāciju un par vispusēja atbalsta sniegšanu viņiem.

03.59. ASV būvniecības milzis "Caterpillar" trešdien paziņoja par savas uzņēmējdarbības apturēšanu Krievijā, kā arī par vairāk nekā 1 miljona ASV dolāru piešķiršanu humānās krīzes risināšanai Ukrainā.

02.56. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Vācijas laikrakstam "Bild' paziņoja, ka ir gatavs kompromisiem, bet ne Ukrainas nodevībai. "Jebkurās sarunās mans mērķis ir pārtraukt karu ar Krieviju. Un es esmu gatavs noteiktiem soļiem," sacīja Zelenskis, atbildot uz jautājumu, uz kādu piekāpšanos viņš būtu gatavs.

Prezidents sacīja, ka var piekrist saprātīgiem kompromisiem kara izbeigšanai, bet tiem nav jābūt valsts nodevībai. Turklāt arī otrai pusei ir jābūt gatavai kompromisiem, jo tikai tā var iziet no šīs situācijas, uzsvēra Zelenskis.

02.08. Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku padome trešdien apstiprināja ārkārtas finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,4 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu tai Krievijas īstenotā iebrukuma apstākļos.

01.47. Ceturtdien tiks organizēti seši humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no bīstamākajām apdzīvotajām vietām, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Trešdien izdevās organizēt humānos koridorus no Sumiem, Kijevas apgabala pilsētām un ciematiem, un Enerhodaras. Zelenskis sacīja, ka pavisam tika evakuēti apmēram 35 000 cilvēku.

00.57. Krievijas aviācijas trešdien veiktais uzlidojums dzemdību namam Mariupolē ir kara noziegums un Krievijas genocīda pret ukraiņiem galīgais pierādījums, savā uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā tika iznīcināts dzemdību nams un bērnu slimnīca, kā rezultātā cietuši 17 dzemdību nama darbinieki un viena topošā māmiņa, trešdien paziņoja Doneckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko.

00.28. Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

00.25. ANO ziņo, ka Ukrainā nogalināti vairāk nekā 516 civiliedzīvotāji, tostarp 37 bērni. Tie ir apstiprinātie upuri, taču tiek uzskatīts, ka faktiskie skaitļi ir "ievērojami lielāki", raksta "The Kyiv Independent".

00.20. Ārvalstu brīvprātīgie, ja vēlēsies, varēs iegūt Ukrainas pilsonību, sacīja iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jeņins. Kopš 6. marta 20 tūkstoši ārvalstu brīvprātīgo ir pievienojušies Ukrainas spēkiem, lai cīnītos pret Krieviju.

00.15. Ukrainai gatavojoties 14. kara naktij, Krievijas armija apšaudīja Žitomiras apgabala Maļinas pilsētu, iznīcinot 7 privātmājas, tostarp nogalinot divus 2021. gadā dzimušus mazuļus. " To nav iespējams ne dzirdēt, ne lasīt, ne rakstīt. Bet šeit mēs esam," rakstīja BBC žurnāliste Ukrainā, dvīņu mamma.

00.11. Ukrainas ārkārtas situācijas dienests norāda, ka 5. martā trīs nesprāgušas aviācijas bumbas tika atrastas dažādās Čerņihivas vietās, vēsta LTV Ziņu dienests.

9. marta teksta tiešraide šeit: Ukraina par savu zemi varonīgi cīnās jau 14. dienu. Jaunākā informācija