Cik patiesībā stingri ir Covid-19 ierobežojumi Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm?
Šobrīd ar jauno koronavīrusu ir inficējušies vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku visā pasaulē, taču tā ietekme ir daudz lielāka, tostarp uz ekonomiku. Valdības visā pasaulē pieņēmušas lēmumus par dažādiem ierobežojumiem, kas ietver gan reģionu un nacionāla līmeņa rekomendācijas, gan valstiska līmeņa karantīnu. BBC veicis analīzi, parādot, kādus mērus un cik ilgā laikā pieņēmušas pasaules valstis, lai apturētu koronavīrusa izplatību. Latvija ir viena no tām valstīm, kurā spēkā ir nacionāla līmeņa ierobežojumi, taču tā nav noteikusi absolūtu karantīnu.
Kā norāda BBC, kad 2019. gada nogalē Ķīnā atklāja vīrusu, robežu slēģšana šķita pārspīlēta. Taču pēc kronavīrusa uzliesmojuma pasaulē vairāk nekā 100 valstis praktizējušas daļēju vai vispārēju karantīnu, kas ietekmē miljardiem cilvēku. Savukārt citas, tostarp Latvija, noteikušas pārvietošanās ierobežojumus.
Kā liecina publicētie dati, Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā noteikti tikai pārvietošanās ierobežojumi un izteiktas nacionāla līmeņa rekomendācijas - divu metru distance, aizliegums pulcēties utt. Līdzīga situācija ir arī Islandē un Zviedrijā.
Jāpiebilst gan, ka nacionālā līmeņa rekomendācijas valstīs atšķiras. Kamēr, piemēram, Zviedrijā tās ir tikai rekomendācijas bez soda mēriem, Latvijā par ierobežojumu pārkāpumiem var nākties maksāt ievērojamu sodu. Savukārt Ungārijā, kur arī esot tikai nacionālā līmeņa rekomendācijas, pagājušajā nedēļā apstiprināja likumprojektu, ar kuru premjerministra Viktora Orbāna valdībai koronavīrusa pandēmijas apstākļos tiek piešķirtas ārkārtas pilnvaras. Kā soctīklos informēja paši ungāri, tur par ierobežojumu pārkārpumu draud pat cietumsods.
Lietuva un Igaunija, kuras vīruss šobrīd skāris smagāk nekā Latviju, slēgušas robežas un atjaunojušas robežkontroli uz robežas ar Latviju, tāpēc robežu drīkst šķērsot tikai kaimiņvalstu noteiktās vietās.
Vairums Eiropas valstu ieviesušas karantīnu, piemēram, Itālija, kura ir viena no valstīm, kuru vīruss skāris vissmagāk. Arī, piemēram, Austrija, Horvātija, Nīderlande, Dānija, Beļģija un Spānija, kurā ir vislielākais Covid-19 upuru skaits Eiropā - 14 555, noteikušas karantīnu.
Lielākoties visi augstākā mēra drošības pasākumi Eiropā pieņemti marta beigās, neilgi pēc pirmajiem saslimšanas gadījumiem. Kā norāda BBC, valstis, kurās pirmie koronavīrusa gadījumi parādījušies nesen, piemēram, Monako un Luksemburga, mācījušās no Āzijas un pārējām Eiropas valstīm, uzreiz nosakot karantīnu.
Vienīgā valsts Eiropā, kura nav ieviesusi nekādus drošības mērus ir Baltkrievija. Jāatzīmē, ka Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzībā iesaistīti arī mūsu bruņotie spēki
Ar šiem datiem savā Facebook profilā dalījies arī politiķis Aleksejs Loskutovs, norādot, ka šī ir iespēja salīdzināt situāciju Eiropā tiem, kuri "saka, ka Latvijā Covid-19 dēļ ir noteikti nesamērīgi ierobežojumi."
Viens no ieraksta komentētājiem atklāj, ka šobrīd atrodas Beļģijā un paskaidro, kā tur izpaužas karantīna: "Esmu Beļģijā. Te ir lockdown. Tas nozīmē slēgtas robežas un no mājas drīkst iziet tikai uz pārtikas veikalu, aptieku vai pie ārsta. Vēl var pastaigāties ap māju. Parki ciet. Viss ciet. Braukt ar auto nedrīkst. Pirmās divas nedēļas policija brīdināja visus. Tagad ķer un soda. Tiem kas nevajadzīgi braukā - konfiscē auto. Pat ar droniem patrulē."
Kā ziņots, pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 589 cilvēkiem.