Pieaudzis reklāmdevēju skaits, kuri boikotē "Youtube"

© scanpix

Aizvien jauni reklāmdevēji pievienojas kompānijai "Google" piederošās video koplietošanas vietnes "YouTube" boikotam, apturot savas mārketinga kampaņas šajā vietnē sakarā ar to, ka tur šo firmu reklāmām līdzās parādījies šīm firmām netīkams saturs.

Firmas "PepsiCo", "Wal-Mart Stores" un "Starbucks" piektdien apstiprināja, ka ir apturējušas reklamēšanos "YouTube". Tas notika pēc tam, kad "Google" automatizētās programmas ievietoja to zīmolu reklāmas piecos videofailos, kuros ir rasistisks saturs.

Firmas "AT&T", "Verizon", "Johnson & Johnson", "Volkswagen" un vairākas citas jau pirms tam šonedēļ sāka boikotēt "YouTube".

Lielo firmu aiziešana no "YouTube" turpinās, lai gan "Google" ir atvainojusies par šādu zīmolu kompromitēšanu un ieskicējusi pasākumus, lai nodrošinātu reklāmu neparādīšanos līdzās netīkamiem video.

"YouTube" popularitāti nosaka šīs vietnes plašā un eklektiskā videofailu bibliotēka, tomēr to daudzveidības dēļ reklāmas periodiski parādās līdzās videofailiem, kuri ir reklāmdevējiem netīkami, par spīti "Google" pūliņiem to novērst.

"Google" ir lielā mērā atkarīga no automatizētām programmām reklāmu ievietošanai "YouTube", jo šis darbs ir pārāk liels, lai to veiktu cilvēki. Vietnē "YouTube" katru minūti tiek ievietoti videofaili, kuru kopējais garums ir ap 400 stundām.

"Google" šonedēļ solīja nolīgt "ievērojamu skaitu" darbinieku, kas pārskatītu "YouTube" videofailus un atzīmētu reklāmām nepiemērotos. Tā arī prognozēja, ka "YouTube" spēs atbildēt uz reklāmdevēju bažām, izmantojot "Google" jaunākos sasniegumus mākslīgā intelekta jomā.

Daži sašutuši reklāmdevēji ir likuši saprast, ka neatgriezīsies "YouTube", kamēr nebūs pārliecināti, ka "Google" kontrolē situāciju.

Ja "Google" neatvilinās atpakaļ reklāmdevējus, tā var zaudēt reklāmas ienākumus simtiem miljonu ASV dolāru apmērā. Daudzi analītiķi gan apšauba, ka šis boikots varētu nopietni kaitēt "Google" mātesfirmai "Alphabet Inc.".

Pasaulē

“Budapeštas memorandā 1994. gadā Krievija bija tā, kas garantēja Ukrainas teritoriju drošību, suverenitāti un spēju Ukrainai eksistēt kā no Krievijas neatkarīgai valstij. Krievija ir tā, kas ir pārkāpusi drošības garantijas, tāpēc jebkuri tās prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ka Krievijai ir jābūt daļai no šīm drošības garantijām un ka Eiropa nevar būt daļa no drošības garantijām, jāuztver gandrīz kā joks,” TV24 sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders.

Svarīgākais