Šveice liedz Meroni izmantot Latvijas piešķirtās pilnvaras

Šveices Federālā tiesa, noraidot mantas glabātāja tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Rūdolfa Meroni kasācijas sūdzību, atzinusi, ka Latvijas varas iestāžu izsniegtās pilnvaras rīkoties ar arestēto mantu saskaņā ar Šveices likumiem Šveices teritorijā nav derīgas.

Kā Rīgas apgabaltiesā norādīja advokāts Jānis Rozenbergs, no Šveices triju instanču tiesu lēmumiem konstatējams, ka prokurora Anda Mežsarga 2007. gada 17. decembra lēmumam par aresta uzlikšanu mantai «vismaz Šveices teritorijā nav juridiska spēka un nav nekādu tiesisku seku». Advokāts uzsvēra, ka Cūgas kantona pirmās instances tiesa un Cūgas kantona Augstākā apelācijas instances tiesa, kā arī kasācijas instance Šveices Federālā tiesa «ir konstatējušas, ka kriminālprocesā (Latvijā) piemērots mantas arests Šveicē nevar būt par tiesisku pamatu balsošanas tiesību nodošanai mantas glabātājam. Tāpat spriedumos neapstrīdami konstatēts, ka Ansis Sormulis ir sabiedrības Ost Services AG 98 akciju īpašnieks».

Zaudē divās instancēs

Tiesvedības Šveicē par R. Meroni mantas glabātāja pilnvaru bezspēcību Šveices teritorijā nebūtu bijis, ja vien 2010. gada 15. jūlijā Šveicē, Collikonā, advokātu birojā Meroni & Schmid nenotiktu Šveicē reģistrētās akciju sabiedrības Ost Services AG akcionāru sapulce, kurā kā akcionārs piedalījās arī A. Sormulis. Šajā sapulcē R. Meroni, balstoties uz Latvijas prokurora Anda Mežsarga izsniegtajām pilnvarām, balsoja par A. Sormuļa izslēgšanu no valdes.

Pēc konsultācijām ar Latvijas un Šveices advokātiem A. Sormulis secinājis, ka R. Meroni mēģinājums izmantot balsošanas tiesības ar arestētajām un viņam it kā glabāšanā nodotajām akcijām ir nelikumīgs, un nolēmis vērsties ar prasības pieteikumu Šveices Konfederācijas Cūgas kantona tiesā, lūdzot konstatēt sabiedrības Ost Services AG 2010. gada 15. jūlija akcionāru kopsapulces lēmumus R. Meroni versijā par spēkā neesošiem.

Cūgas kantona tiesa 2012. gada 13. septembrī apmierināja A. Sormuļa prasību, par ko sadusmojās R. Meroni un iesniedza apelācijas sūdzību, kuru Cūgas kantona Augstākā tiesa atzina par nepamatotu un noraidīja. R. Meroni nelikās mierā un apelācijas instances lēmumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā Šveices Federālajā tiesā, kura ar 2014. gada 2. jūnija spriedumu sūdzību atzina par nepamatotu un arī noraidīja. Pēc tam tika veiktas izmaiņas Cūgas kantona Komercreģistrā, reģistrējot trīs sabiedrības Ost Services AG valdes locekļus, atbilstoši Anša Sormuļa 2010. gada 15. jūlija akcionāru kopsapulcē veiktajam balsojumam.

Šveicē tikai Šveices pilnvaras

Cūgas kantona Augstākās tiesas spriedumā strikti norādīts, ka Latvijā izdotie tiesību akti nav un nevar būt attiecināmi uz Šveices jurisdikciju: «Šveices tiesības neparedz akciju balsstiesību pārnesi uz kādu citu personu kā akcionāru, pamatojoties uz sabiedriskajām tiesībām, resp., kā tas tiek īstenots šajā gadījumā (domāts prokuroru t. s. Lemberga krimināllietā piemērotais mantas un balsstiesību ar akcijām arests) kriminālprocesuālas konfiskācijas ietvaros. Ja nav veikta atbildētāja (R. Meroni) apgalvotā prasītājam (A. Sormulim) piederošo 53 balsstiesību pārnese uz Dr. Meroni, tad prasītāja apstrīdētais 2010. gada 15. jūlija pilnsapulces pieņemtais lēmums saskaņā ar Šveicē pielietojamajām tiesībām nav varējis stāties spēkā, jo trūcis tam nepieciešamā balsu vairākuma. Te neko nespēj mainīt arī tas, ka atbildētājs savus pretējos tiesiskos apgalvojumus pamato ar Latvijas Ģenerālprokuratūras izdoto konfiskācijas rīkojumu. Proti, šis rīkojums tika izdots, neapstrīdami nepiemērojot kolīziju tiesību ziņā noteicošo Šveices sabiedrības statūtu, bet gan pamatots uz Latvijas kriminālprocesa likumiem. Jau tāpēc vien tas nav vērā ņemams. Tāpēc šā rīkojuma satura iztirzāšana šeit ir lieka un līdz galam nenoskaidrots var palikt jautājums par to, vai atbildētāja apgalvojumi tik tiešām saskan ar rīkojuma tekstu. Līdz ar to attiecīgo pušu iesniegto spriedumu un citu Latvijas iestāžu izdoto dokumentu, kā arī uz tiem attiecināto pušu argumentu tālāka apspriešana nav nepieciešama. Visbeidzot līdz galam neatbildēts var palikt jautājums arī par to, vai Latvijas Ģenerālprokuratūras izdotais «aresta rīkojums» kā svešas valsts oficiāli izdots dokuments vispār kaut kādā veidā ir spēkā Šveicē. Principā tas tā varētu būt, kā prasītājs jau to pamatoti atzīmējis, bet tikai tad, ja tas jau no sākta gala izdots savstarpējas juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros vai notikusi dokumenta atzīšana saskaņā ar IPRG (domāts tiesiskās palīdzības lūgums), tomēr pēdējais jau tāpēc vien nav iespējams, ka problemātiskā rīkojuma gadījumā runa ir nevis par spriedumu civillietās, bet gan par kriminālprocesuālu sankciju.»

Cūgas kantona Augstākā tiesa cita starpā arī norādījusi, ka, atbilstoši Šveices krimināllikumam, izmantot citas valsts piešķirtās tiesības, lai Šveicē gūtu sev labumu, var būt krimināli sodāmas darbības.

Kā liecina Cūgas kantona Augstākās tiesas un Šveices Federālās tiesas spriedumi, šī tiesāšanās R. Meroni izmaksājusi krietnu naudas summu: Augstākā tiesa 13 450 Šveices franku, bet Šveices Federālā tiesa - 13 000 Šveices franku, kopā - 26 450 Šveices franku jeb 21 583 eiro.

Būs tālejošas sekas

Jāatgādina, ka 2010. gada beigās, izpildot R. Meroni lūgumu, Rīgas apgabaltiesa atņēma A. Sormulim balsstiesības kompānijā Ost Services AG. Šīs kompānijas 53 akcijas (jeb 53% no pamatkapitāla) ir arestētas t. s. Lemberga lietā, jo prokuratūra uzskata, ka tās pieder Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Turpretī krimināllietas materiāli, akcionāru reģistrs un citi oficiāli dokumenti liecina, ka šīs akcijas pieder A. Sormulim.

Šveices tiesu spriedumi var būtiski ietekmēt jautājumu lemšanu par arestēto mantu gan šajā, gan apelācijas un kasācijas instancēs t. s. Lemberga krimināllietā. Līdz šim procesa virzītāji R. Meroni izrādījuši milzu pretimnākšanu, apveltot Šveices advokātu ar praktiski neierobežotām tiesībām mantās glabāšanas jomā. Viņam par glabājamo mantu - 100 miljonu vērto aktīvu (pēc paša R. Meroni teiktā) - nav bijis ne reizes jāatskaitās. Aptaujājot atbildīgās valsts institūcijas, Neatkarīgā konstatēja, ka Latvijas valsts pat negrasās likt R. Meroni atskaitīties. No tā var secināt, ka mantas glabātāja amats tapis visai iekārojams, jo šajā amatā ar miljoniem vērtu mantu var rīkoties pēc paša ieskatiem.