Vēl viena Latvijas helikoptera apkalpe piedalīsies Kuršu kāpas ugunsgrēka dzēšanā

Lietuvā ieradusies vēl viena helikoptera ekipāža no Latvijas, lai piedalītos ugunsgrēka dzēšanā Kuršu kāpā, Latvijas Radio pavēstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis.

Jau ziņots, ka vakar uz Lietuvu devās NBS helikopters "Mi-17", kas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru "Bemby Bucket", ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Stafeckis informēja, ka vakar helikopters piedalījās ugunsgrēka dzēšanā līdz tumsai. Pēc tam darbi tika pārtraukti. Jau vakar uz Lietuvu devās vēl viena helikoptera apkalpe, lai piedalītos dzēšanas darbos un paildzinātu helikoptera izmantošanas laiku.

 Lietuvas Kuršu kāpu nacionālajā parkā, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, piektdien izcēlās liels meža ugunsgrēks, kura dzēšanu apgrūtina nepastāvīgs vējš. Lēsts, ka izdeguši aptuveni 125 hektāru meža. Iestiegot irdenajās smiltīs, sadegusi arī ugunsdzēsēju mašīna, bet ugunsdzēsēji, par laimi, paspējuši izglābties.

Liesmas kalnu priedīšu audzes galotnēs izdevies apslāpēt, bet joprojām deg sausajā pavasarī izkaltusī meža zemsedze. Uguns, pūšot austrumu vējam izplatās jūras virzienā.

Neringas pašvaldībā izsludinātā ārkārtējā situācija netiek atsaukta, un nelaimes vietā turpina darbu lieli ugunsdzēsēju, karavīru, mežsargu un parka darbinieku spēki. Gruzdošo mežu no augšas laista divi Lietuvas un Latvijas helikopteri. Vajadzības gadījumā palīgā varētu doties arī specializētā ugunsdzēsības lidmašīna no Polijas, bet pagaidām tās pieaicināšana atlikta.

Cīņā ar liesmām piedalās ugunsdzēsēji no Nidas, Klaipēdas, Kretingas, Gargždiem, Palangas, palīgspēki piesaistīti arī no Šauļiem, Marjampoles un Paņevēžas, bet no Viļņas paredzēts nosūtīt palīgā specializēto tehniku.

Kā, apmeklējot ugunsnelaimes vietu, atzinis iekšlietu ministrs Dailis Alfonss Barakausks, Lietuva nav guvusi pietiekamu mācību no postošā ugunsgrēka, kas Kuršu kāpu mežus piemeklēja pirms astoņiem gadiem. Viņa vērtējumā, nacionālajam parkam neko nevar pārmest, savukārt citi dienesti savus mājas darbus nav paveikuši. Konkrēti, nav ierīkotas pietiekami platas aizsargjoslas, tādēļ izveidojusies tik sarežģīta situācija. Līdzīgu viedokli izteicis arī Neringas mērs Darjus Jasaitis, paužot nožēlu, ka nav nodrošinātas iespējas ērti iesūknēt ūdeni no Kuršu jomas - pēc tā ugunsdzēsējiem nācies braukt septiņus kilometrus.

Ziņa par ugunsnelaimi Alksnīnes kontrolposteņa tuvumā ap pusdienlaiku tika saņemta Vienotajā palīdzības dienestu centrā. Sākumā dega tikai meža zemsedze un no Klaipēdas puses pāri Kuršu jomai virs meža bija saskatāms gaišs dūmu stabs, kas pāris stundu laikā izvērsās teju visā kāpu platumā. Liesmas cēlās augstu pāri koku galotnēm. Tika izteiktas bažas, ka karstumā var eksplodēt kara laika spridzekļi, kas varētu būt saglabājušies blīvajās priežu audzēs.

Žuburaino kalnu priedīšu audzē uguns virzījusies uz priekšu ļoti ātri. Lietus nav bijis sen, un izkaltusī meža zemsedze degusi kā papīrs.

Izdegušā meža atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, bet valstij šis ugunsgrēks izmaksāja aptuveni divus miljonus litu (gandrīz 580 000 eiro).