Lietuvas Radio un televīzijas komisija trešdien, 9.oktobrī, nolēmusi apturēt Krievijas "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) retranslēšanu. Par šādu lēmumu nobalsojuši visi 10 komisijas locekļi, vēsta portāls "Delfi.lt".
PBK retranslēšana pārtraukta uz trim mēnešiem. Šis lēmums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs akceptējusi Viļņas apgabaltiesa. Pēc tam to 30 dienu laikā vēl varēs pārsūdzēt.
Apturēt paredzēts tikai kanāla “ārpus ES dalībvalstīm”, tātad Krievijā radītās programmas, kas veido 70% no PBK satura. Par pieņemto lēmumu tiks informēti atbilstošie Latvijas dienesti, jo PBK ir reģistrēts Latvijā, norāda “Delfi.lt”.
"Tika pieņemts lēmums uz trim mēnešiem PBK apturēt programmu retranslāciju, kas veidotas trešajās valstīs, kuras ir ārpus ES. Tas ir aptuveni 70% PBK raidījumu. Par lēmumu vienbalsīgi nobalsoja visi desmit komisijas locekļi," sacīja komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns.
Pats kanāls netiks izslēgts, bet ja šo programmu pārraide netiks pārtraukta, tam draud licences anulēšana.
Komisijas locekļi uzsver, ka pārraidē "Cilvēks un likums", kuras dēļ pieņemts šis lēmums, izskanējusi nepatiesa informācija, kas kurina nacionālās nesaskaņas un apmelo Lietuvas brīvības cīnītājus.
Tiesa, šis lēmums stāsies spēkā vienīgi tad, kad to apstiprinās Viļņas apriņķa administratīvā tiesa.
Jau vēstīts, ka Lietuva pret PBK vērsās par televīzijā pārraidītu raidījumu, kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu LRTK var apturēt raidorganizācijas licences darbību uz laiku līdz trim mēnešiem, ja Sakaru regulēšanas dienests anulē tiesības izmantot radiofrekvenci vai kanālu un vēršas pie komisijas par licences licences darbības apturēšanu vai licences turētājs rupji pārkāpj likuma prasības vai licences noteikumus.
Komisija arī aicinājusi PBK atvainoties Lietuvas iedzīvotājiem par tādas informācijas izplatīšanu, kas var aizvainot pilsoņus, to nacionālās jūtas,kā arī ticību tautas cīņām par neatkarību. Bez tam komisija aicina PBK retranslatorus sekot Cgates piemēram un pārtraukt šī kanāla retranslāciju.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtēs "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) Lietuvā demonstrēto raidījumu "Cilvēks un likums".
Kā norādīja NEPLP locekle Aija Dulevska, šis gadījums ir jāizvērtē, jo pirmo reizi NEPLP saskaras ar, iespējams, tik būtisku pārkāpumu, kas nebija pārteikšanās vai atsevišķs sižets, bet gan vesels raidījums, kurā saskatāma, iespējams, vienpusīga vēstures traktēšana.
"Mēs nevaram palikt vienaldzīgi arī tādēļ, kas šis gadījums skar visu Baltijas valstu vēsturi, ne tikai Lietuvu," uzsvēra Dulevska.
Viņa piebilda, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas, raidījums nonācis ēterā redakcionāli nepārbaudīts. Lai gan PBK atbild par saturu. Šis varētu būt precedents, ka arī Latvijā rādītais saturs ir rūpīgi jāvērtē.
Viņa aģentūrai LETA atzina, ka NEPLP nebija oficiāli zināms, ka minētais raidījums tieši šajā pašā laikā tika demonstrēts arī Latvijas skatītājiem.
Dulevska norādīja, ka rīt padomes sēdē tiks izvērtēta visa informācija. Savulaik padomei jau esot bijusi jārisina līdzīga lieta starp PBK un Lietuvu.
Kā norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), komisija rūpīgi sekos līdzi notiekošajam, un aicināja nākamnedēļ komisijas sēdē NEPLP ziņot par pieņemtajiem lēmumiem un turpmāko rīcību attiecībā pret PBK.
Mūrniece uzsvēra, ka kategoriski nepieņem paziņojumu par vēršanos tiesā pret personām, kas aicinās atņemt PBK apraides licenci. "Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un iedzīvotājiem ir tiesības izteikt viedokli," teica Mūrniece.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā telekanālā PBK rādītā pārraidē "Cilvēks un likums" pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija.
Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik NEPLP priekšgājēja Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nolēma piemērot 2000 latu naudas sodu SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) "par raidījuma "Gadsimta noslēpumi" izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu", aģentūru LETA informēja padomē.
Sods telekompānijai tika piemērots, jo Latvijas Vēsturnieku komisija atzina, ka PBK raidījumā "Gadsimta noslēpumi" Baltijas okupācijas fakti atspoguļoti vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu.
2004.gada 31.augustā PBK pārraidīja raidījumu, kurā interpretēti vēstures fakti par Molotova un Ribentropa paktu. Ažiotāža šī raidījuma dēļ radās Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsās NRTP ar vēstuli un pārmetumiem par PBK raidījumu. Lietuva rosināja kanālu pat slēgt.
Tolaik NRTP sekretariāta vadītāja Solvita Štrausa atzina, ka NRTP nav īsti kompetenta izvērtēt, vai vēstures fakti ir interpretēti pareizi vai ne, tāpēc padome izlēma piesaistīt šīs jomas ekspertus - vēsturniekus.
Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 10.oktobrī vērtēs "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) Lietuvā demonstrēto raidījumu "Cilvēks un likums".
Kā norādīja NEPLP locekle Aija Dulevska, šis gadījums ir jāizvērtē, jo pirmo reizi NEPLP saskaras ar, iespējams, tik būtisku pārkāpumu, kas nebija pārteikšanās vai atsevišķs sižets, bet gan vesels raidījums, kurā saskatāma, iespējams, vienpusīga vēstures traktēšana.
"Mēs nevaram palikt vienaldzīgi arī tādēļ, kas šis gadījums skar visu Baltijas valstu vēsturi, ne tikai Lietuvu," uzsvēra Dulevska.
Viņa piebilda, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas, raidījums nonācis ēterā redakcionāli nepārbaudīts. Lai gan PBK atbild par saturu. Šis varētu būt precedents, ka arī Latvijā rādītais saturs ir rūpīgi jāvērtē.
Viņa aģentūrai LETA atzina, ka NEPLP nebija oficiāli zināms, ka minētais raidījums tieši šajā pašā laikā tika demonstrēts arī Latvijas skatītājiem.
Dulevska norādīja, ka rīt padomes sēdē tiks izvērtēta visa informācija. Savulaik padomei jau esot bijusi jārisina līdzīga lieta starp PBK un Lietuvu.
Kā norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), komisija rūpīgi sekos līdzi notiekošajam, un aicināja nākamnedēļ komisijas sēdē NEPLP ziņot par pieņemtajiem lēmumiem un turpmāko rīcību attiecībā pret PBK.
Mūrniece uzsvēra, ka kategoriski nepieņem paziņojumu par vēršanos tiesā pret personām, kas aicinās atņemt PBK apraides licenci. "Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un iedzīvotājiem ir tiesības izteikt viedokli," teica Mūrniece.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā telekanālā PBK rādītā pārraidē "Cilvēks un likums" pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija.
Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik NEPLP priekšgājēja Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nolēma piemērot 2000 latu naudas sodu SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) "par raidījuma "Gadsimta noslēpumi" izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu", aģentūru LETA informēja padomē.
Sods telekompānijai tika piemērots, jo Latvijas Vēsturnieku komisija atzina, ka PBK raidījumā "Gadsimta noslēpumi" Baltijas okupācijas fakti atspoguļoti vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu.
2004.gada 31.augustā PBK pārraidīja raidījumu, kurā interpretēti vēstures fakti par Molotova un Ribentropa paktu. Ažiotāža šī raidījuma dēļ radās Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsās NRTP ar vēstuli un pārmetumiem par PBK raidījumu. Lietuva rosināja kanālu pat slēgt.
Tolaik NRTP sekretariāta vadītāja Solvita Štrausa atzina, ka NRTP nav īsti kompetenta izvērtēt, vai vēstures fakti ir interpretēti pareizi vai ne, tāpēc padome izlēma piesaistīt šīs jomas ekspertus - vēsturniekus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtēs "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) Lietuvā demonstrēto raidījumu "Cilvēks un likums".
Kā norādīja NEPLP locekle Aija Dulevska, šis gadījums ir jāizvērtē, jo pirmo reizi NEPLP saskaras ar, iespējams, tik būtisku pārkāpumu, kas nebija pārteikšanās vai atsevišķs sižets, bet gan vesels raidījums, kurā saskatāma, iespējams, vienpusīga vēstures traktēšana.
"Mēs nevaram palikt vienaldzīgi arī tādēļ, kas šis gadījums skar visu Baltijas valstu vēsturi, ne tikai Lietuvu," uzsvēra Dulevska.
Viņa piebilda, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas, raidījums nonācis ēterā redakcionāli nepārbaudīts. Lai gan PBK atbild par saturu. Šis varētu būt precedents, ka arī Latvijā rādītais saturs ir rūpīgi jāvērtē.
Viņa aģentūrai LETA atzina, ka NEPLP nebija oficiāli zināms, ka minētais raidījums tieši šajā pašā laikā tika demonstrēts arī Latvijas skatītājiem.
Dulevska norādīja, ka rīt padomes sēdē tiks izvērtēta visa informācija. Savulaik padomei jau esot bijusi jārisina līdzīga lieta starp PBK un Lietuvu.
Kā norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), komisija rūpīgi sekos līdzi notiekošajam, un aicināja nākamnedēļ komisijas sēdē NEPLP ziņot par pieņemtajiem lēmumiem un turpmāko rīcību attiecībā pret PBK.
Mūrniece uzsvēra, ka kategoriski nepieņem paziņojumu par vēršanos tiesā pret personām, kas aicinās atņemt PBK apraides licenci. "Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un iedzīvotājiem ir tiesības izteikt viedokli," teica Mūrniece.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā telekanālā PBK rādītā pārraidē "Cilvēks un likums" pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija.
Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik NEPLP priekšgājēja Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nolēma piemērot 2000 latu naudas sodu SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) "par raidījuma "Gadsimta noslēpumi" izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu", aģentūru LETA informēja padomē.
Sods telekompānijai tika piemērots, jo Latvijas Vēsturnieku komisija atzina, ka PBK raidījumā "Gadsimta noslēpumi" Baltijas okupācijas fakti atspoguļoti vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu.
2004.gada 31.augustā PBK pārraidīja raidījumu, kurā interpretēti vēstures fakti par Molotova un Ribentropa paktu. Ažiotāža šī raidījuma dēļ radās Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsās NRTP ar vēstuli un pārmetumiem par PBK raidījumu. Lietuva rosināja kanālu pat slēgt.
Tolaik NRTP sekretariāta vadītāja Solvita Štrausa atzina, ka NRTP nav īsti kompetenta izvērtēt, vai vēstures fakti ir interpretēti pareizi vai ne, tāpēc padome izlēma piesaistīt šīs jomas ekspertus - vēsturniekus.