Kraukšķīgi, svaigi, ne pārāk sīvi, tomēr jau ar savu asumiņu, redīsi prasīties prasās ziemas nogurdināto cilvēku ēdienkartē.
Mūsu gaumei labāk atbilst mazie un sarkanie redīsiņi, kurus galvenokārt patērē svaigus. Āzijas valstīs vairāk ciena lielos baltos redīsus, tos bieži vien marinē un termiski apstrādā.
Pētnieki spriež, ka redīsu dzimtene varētu būt Ķīna, jo tieši tur savvaļā atrasti mūsdienu redīsu priekšteči. Redīsi nebija sveši senajiem ēģiptiešiem, grieķiem un romiešiem, bet vēlāk tie plaši izplatījās Eiropā un ar kolonizatoru starpniecību nonāca arī Amerikā. Iespējams, ka redīsu nosaukums, kas daudzās valodās skan līdzīgi, nāk no latīņu vārda radix – sakne. Cita versija redīsu nosaukumu saista ar sakšu vārdu, kas nozīmē «sarkans», vēl cita – ar sanskrita vārdu, kas apzīmē asinis. Redīsi mēdz būt viengadīgi un divgadīgi, lieli un mazi, apaļi un gareni, sarkani, gaiši sārti, balti, dzelteni un pat violeti. Ir arī daži ticējumi par redīsiem: ja sapnī redz redīsu dobi – būs veiksme un draugu atbalsts, ja sapnī ēd redīsu – tuvinieki sagādās uztraukumus, ja redīsus mizo – nāksies dusmoties, bet ja tos sēj – piepildīsies kādas ilgas. Par redīsiem reizēm apsaukā divkosīgus cilvēkus – no ārpuses, lūk, sarkani, bet iekšā balti.
Redīsu patieso vērtību vislabāk saprot to zemju iedzīvotāji, kur mēdz būt auksta ziema, kam seko vitamīnu trūkums un pavasara nogurums. Redīsi ir vieni no pirmajiem augiem, ko var sēt dārzā un gaidīt agrīnu ražu, tie dīgst un aug jau trīs piecu grādu temperatūrā, spēj paciest arī nelielu pavasara salnu un aptuveni pēc mēneša ir ceļami galdā. Daudzi dārzkopji redīsus sēj vietās, kur vēlāk iecerēts stādīt siltummīlošus augus. Reizēm redīsu sēkliņas liek pa vidu arī burkānu, seleriju un citu lēnāk dīgstošu dārzeņu sēklām, lai ātri uznākušie redīsi iezīmētu rindu un, dārzu kopjot, sējumus nevarētu nejauši izpostīt. Redīsus mēdz saukt par īsās dienas dārzeņiem, kam patīk saulainas, taču ne pārāk garas dienas, tāpēc vislabāk tie padodas pavasarī un vasaras otrajā pusē, bet karstā laikā aug sīvi un kokaini vai arī izzied, vispār neizveidojot ēdama lieluma saknīti. Modernākajām šķirnēm šie trūkumi ir mazāk izteikti. Redīsiem vajadzīga regulāra laistīšana, tad tie izaug maigi un kraukšķīgi.
***
NODERĪGI
• Ja vēlas, lai redīsi būtu īpaši kraukšķīgi, tos pirms ēšanas uz brīdi iesaka paturēt ledus ūdenī.
• Apēdot 100 gramus redīsu, mēs uzņemam ap 15 kkal, līdz 30 mg C vitamīna (sarkanie redīsi ar to ir bagātāki nekā baltie), nedaudz B grupas vitamīnu, P un PP vitamīna, kā arī kalciju, kāliju, fosforu, magniju un līdz 1,6 g šķiedrvielu.
• Redīsi rosina ēstgribu un stimulē gremošanas trakta darbu.
• Izvēloties redīsus, tos ieteicams viegli saspiest pirkstos, lai pārbaudītu, vai nav izkurtējuši – ar tukšu vidu. Mazi, melni punktiņi uz miziņas var norādīt, ka redīsi sākuši bojāties.
• Ēdamas ir arī svaigas, kukaiņu neapgrauztas un ar ķimikālijām neapstrādātas redīsu lapiņas, tās var likt salātos un zupās. C vitamīna tajās ir vairāk nekā pašos redīsos.
• Gardas ir arī diedzētas redīsu sēkliņas un redīsu dīgsti, ko var nopirkt veikalos vai pagatavot mājas apstākļos. Vienīgi jāuzmanās no apšaubāmas izcelsmes diedzētās produkcijas, jo tajā var mājot dažādi slimību izraisītāji, piemēram, salmonellas vai zarnu nūjiņas Escherichia coli, kas izraisīja inficēšanos ar traģiskām sekām 2011. gadā Vācijā.
• Dārzkopji var paši izaudzēt ekoloģiski tīras redīsu sēkliņas diedzēšanai: dažus redīsus, kuriem izveidojusies sakne, pārstāda dārza visgaišākajā vietā, lapas apgriež apmēram 3 cm garumā. Pēc laika parādās ziedneši, augs nozied, izveido pākstis ar sēkliņām. Kad pākstis nodzeltē, tās var novākt un izžāvēt sausā vietā, pēc tam sēkliņas izloba.
• Redīsu sēkliņu diedzēšanai labi var izmantot sārmainu jonizēto ūdeni (pH 9,5), tad dīgšana norisinās ātrāk.
• Termiski apstrādāti – vārīti, cepti un grilēti – redīsi ir oriģināla piedeva gaļas ēdieniem.
Redīsu lakstu zupa
Sastāvdaļas.Divas glāzes sagrieztu redīsu lakstu, 15 g sviesta, viens neliels sīpols, viens vidēji liels kartupelis, divas glāzes vistas buljona, 30 g saldā krējuma, sāls, pipari, daži sarkanie redīsi, zaļumi rotāšanai.
Pagatavošana. Uz pannas izkausē sviestu, pievieno sagrieztu sīpolu, apcep. Pieliek gabaliņos sagrieztu kartupeli un redīsu lakstus, samaisa. Masu pārliek katliņā, pielej buljonu, uzvāra. Turpina vārīt uz lēnas uguns 30 minūšu. Atdzesē, sablenderē, pēc garšas pieliek sāli un piparus, pievieno saldo krējumu, uzkarsē. Lej šķīvjos, rotā ar redīsu šķēlītēm un zaļumiem.
Redīsu salāti ar selerijām un āboliem
Sastāvdaļas. 250 g sarkano redīsu, 50 g sakņu seleriju, viens vidēji liels skābs ābols, piecas galviņsalātu lapas, divas ēdamkarotes rapša eļļas, viena tējkarote sinepju, viena ēdamkarote citronu sulas, sāls pēc garšas.
Pagatavošana. Redīsus sagriež ripiņās, seleriju un ābolu notīra, sagriež mazos kubiņos, visu samaisa, liek lēzenā traukā uz salātu lapām. Mērcei sinepes sajauc ar sāli, eļļu un citronu sulu, pārlej ar sagatavoto mērci.
Pikantais redīsu un ķirbju sautējums
Sastāvdaļas. 20–25 redīsi, 600 g ķirbju mīkstuma, trīs ēdamkarotes riekstu eļļas, nedaudz čili pārslu, kurkumas, romiešu ķimeņu un sinepju graudiņu, viena lauru lapa, divas ķiploku daiviņas, viens neliels sīpols, viens vidēji liels tomāts, lavašs.
Pagatavošana. Ķirbju mīkstumu sagriež mazos plānos gabaliņos, tos liek ūdenī, vāra mīkstus, notecina. Pannā sakarsē eļļu, pievieno garšvielas un vienu minūti karsē (jāuzmanās, lai nesadeg). Pievieno sīki sakapātus ķiplokus un sīpolu, cep pusminūti, tad pieliek pabiezās ripiņās sagrieztus redīsus un sagatavotos ķirbjus. Laiku pa laikam apmaisot turpina karsēt, līdz dārzeņi mīksti un no ārpuses kļūst viegli kraukšķīgi. Pievieno sīki sagrieztu tomātu, masu samaisa, noņem no uguns, liek traukā, kas izklāts ar lavašu, un pasniedz.
Redīsu salāti ar citronu sulu
Sastāvdaļas. 150 g lielo balto redīsu, viena ēdamkarote citronu sulas, viena ēdamkarote olīvu eļļas, sāls, pipari un cukurs – pēc garšas.
Pagatavošana. Redīsus sarīvē ar sakņu rīvi, pārlej ar citronu sulu, pievieno sāli, cukuru un piparus, samaisa. Vienmērīgi apslacina ar eļļu, liek ledusskapī un ļauj ievilkties 15 minūšu.
Grilēti redīsi
Sastāvdaļas. 400 g redīsu, nedaudz sviesta, dažas spiedē saspiestas ķiploku daiviņas, sāls, pipari, ledus gabaliņš.
Pagatavošana. Redīsus sagriež ripiņās, uzkaisa sāli un piparus, sajauc, liek uz alumīnija folijas (labāk ņemt divas folijas kārtas), vidū ieliek vienu ledus kubiņu, cieši aizloka foliju ciet. Cep uz grila lielā karstumā aptuveni 20 minūšu.
Cepti redīsi
Sastāvdaļas. Redīsi, sāls, olīvu eļļa.
Pagatavošana. Redīsus nomazgā, rūpīgi nosusina, sagriež četrās daļās, uzkaisa sāli un pagaida, līdz izdalās sula. Cep uz pannas sakarsētā olīvu eļļā.
Vārīti redīsi
Sastāvdaļas. 400 g sarkano redīsu, divas ēdamkarotes sviesta, trīs ēdamkarotes brūnā cukura, kapāti pētersīļi vai dilles.
Pagatavošana. Uzvāra viegli sālītu ūdeni, tajā ber redīsus, vāra mīkstus (tas prasa aptuveni 10 minūtšu; gatavību var pārbaudīt, iedurot irbulīti); ūdeni nolej, pievieno sviestu un cukuru, maisot karsē, līdz cukurs izkūst un redīsi noglazējas spīdīgi. Pieliek kapātus pētersīļus vai dilles.