Redīsus visbiežāk pierasts ēst uz sviestmaizes, salātos, izmantot arī aukstā zupā, tā tajos saglabājas vērtīgās vielas. Taču tos var pasniegt arī kā karsto uzkodu, vārīt un pat cept kā kartupeļus.
Ilgu laiku sarkanie redīsi uzskatīti par nevērtīgiem, kamēr selekcionēšanas rezultātā tika iegūti dārzeņi ar mazāk rūgtu garšu, saldāki un pēc izmēra – mazāki. Mūsdienās redīsu šķirņu piedāvājums ir diezgan plašs, ierasto sarkanīgo nokrāsu ir nomainījusi balta, bordo, dzeltena, violeta. Un arī tradicionālo formu papildina ovāli, apaļi un vārpstveida. Patiesībā redīsi nav tik nevērtīgi, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Redīsi ir bagāti ar C vitamīnu. Lai uzņemtu nepieciešamo šā vitamīna daudzumu dienā, ieteicams apēst 250 līdz 300 gramus redīsu. Tajos ir B1 un PP vitamīni, kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, nātrijs un dzelzs. Olbaltumvielu redīsos ir vairāk nekā citos dārzeņos, tāpēc tos iesaka iekļaut veģetāriešu ēdienkartē. Taču pats svarīgākais, ar ko redīsi izpelnās savu uzmanību, – ēteriskās eļļas, kas piešķir tiem pikantu rūgtumu un īpašu vērtību. Tie, kam ir aktuāla liekā svara nomešana, jāzina, ka redīsiem ir zema kaloritāte – 100 gramos ir 50 kilokalorijas, taču apetīti rosinoši.
NODERĪGI
Labs redīss ir ciets un elastīgs, ar spilgtiem zaļiem un sulīgiem lakstiem un gludu vienādi iekrāsotu mizu.
Ja uz redīsiem ir tumši plankumi, tas nozīmē, ka tie ir sākuši pūt.
Redīsus ieteicams griezt rupjos gabaliņos, nevis sīkos, lai no tiem nepazustu daļa ēterisko eļļu.
Ledusskapī ar lakstiem redīsus ieteicams glabāt 4 dienas, bet bez lakstiem – 2 dienas.
RECEPTES
Piedeva sviestmaizēm
Sastāvdaļas: redīsi, ciets siers, vārīta ola, krējums vai majonēze, dilles.
Pagatavošana: sarīvē uz rīves redīsu, sieru, pievieno sasmalcinātu olu, sasmalcinātas dilles un krējumu. Masu smērē uz sviestmaizes.
Redīsi – frī
Sastāvdaļas: sīpols, 300 g vistas akniņu, 100 g redīsu, dilles, pētersīļi.
Pagatavošana: eļļā apcep sīpolu, pievieno akniņas, sagrieztus redīsus un gatavo 10 līdz 15 minūšu, periodiski maisot. Salātus pārkaisa ar dillēm un pētersīļiem. Pasniedz siltus.
Cepti redīsi
Sastāvdaļas: 6–7 redīsi, garšvielas, sāls, ķiploks.
Pagatavošana: sagriež redīsus četrās daļās.
Pievieno garšvielas un sāli. Atstāj uz pāris minūtēm, lai iztek liekais mitrums un pazūd rūgtums. Pēc tam olīveļļā apcep ķiploku un redīsus 7 līdz 8 minūtes. Šādus redīsus var viegli uzdurt uz dakšiņas, taču tiem jābūt kraukšķīgiem. Pasniedz kopā ar gaļu vai vistu.
Andis BRĒMANIS, dietologs
– Tagad redīsiem ir sezona! Redīsus var izaudzēt dārzā, ja tāds ir, vai var nopirkt, un vajadzētu šo sezonālo dārzeņu laiku izmantot. Analizējot to sastāvu, tajos ir daudz C vitamīna, arī B grupas vitamīni, nedaudz beta karotīna, arī minerālvielas, kālijs, kalcijs. Redīsos ir specifiskās ēteriskās eļļas, kas veicina gremošanas procesa norisi. Lietojot gaļu un citus ēdienus, šāda piedeva optimizē sagremošanu. Ēteriskās eļļas ir gaistošas, tāpēc redīsus nevajag sagriezt un ēst pēc ilgāka laika, bet gan sagriezt un uzreiz ēst. Tiem, kuri uztraucas par kaloriskām vērtībām, uztraukties nevajag, jo redīsiem tās ir zemas, tāpēc iekļaujami ēdienkartē arī tad, ja tiek ievērota diēta. Ja pievieno krējumu, tad, protams, kaloriskā vērtība paaugstināsies, taču arī krējumu var izmantot treknāku vai mazāk treknu, vai arī pievienot olīveļļu, vai peldināt kefīrā. Ja redīsus cep, tad vērtīgās vielas, kas tajos ir, protams, zūd – pagaisīs gan ēteriskās eļļas, gan C vitamīns zudīs, bet izpriecai un eksperimentu nolūkā savu reizi to var atļauties.