Mākslinieks Ilgvars Zalāns akceptē svešzemju ēdienus

Mākslinieks Ilgvars Zalāns, piedaloties ar mākslu saistītos starptautiskos projektos un līdz ar to daudz ceļojot pa pasauli, iepazinis dažādu valstu virtuvi. Iemācījies to izzināt, pielāgoties un atrast lietas, kas sajūsmina.

Nesen viņš atgriezies no Malaizijas, kur pavadījis trīs mēnešus un, protams, novērtējis arī šīs valsts ēšanas tradīcijas. «Ēšanas kultūra saistīta ar to reģionu, kas tur ir vēsturiski veidojies. Liela ietekme nāk no ķīniešiem, kam ēšanas process nozīmē nesteigties. Lai gan, dzīvojot Ķīnā, redzēju gluži pretējo – ķīnietis apēd karstu nūdeļu zupu pusotrā minūtē,» stāsta Ilgvars Zalāns.

Ēdiens nav smags

Viņš apstiprina, ka ik reizi, dodoties ceļojumā, jārēķinās ar milzīgu stresu, jo jāpārorientē savi ieradumi, tajā skaitā arī ēšanas, un jāatsakās no komforta. Taču iekšējā spēja akceptēt kaut ko jaunu kļūstot aizvien lielāka. Un tas darbojas, arī atgriežoties mājās. Impulsu, ko apēst, dodot cilvēka zemapziņa. Un mākslinieks neesot izņēmums. Viesojoties Indijā, viņš bijis spiests kļūt par veģetārieti, taču tas neesot bijis grūti, gluži pretēji – bijis par to priecīgs. Taču, kad atgriezies Latvijā, lidostā pirmā vēlēšanās bijusi apēst soļanku.

«Malaizijā liela uzmanību pievērš tām vērtībām, kas saistās ar ēšanu un dzeršanu. Daba to apveltījusi ar daudzveidību, taču tajā pašā laikā ēdiens nav smags. Un karstumā arī nevar daudz ieēst. Ēdiens nevar būt eļļains, ķepīgs un sacepts, bet viegls – īpaši no rīta.» Ilgvars vienmēr prātojis par to, ko un kā cilvēki ēd konkrētajā reģionā. «Viņi ēd, lai pateiktos savam radītājam, kas dod iespēju uzņemt pārtiku, un otrs – ēd, lai tas palīdzētu fizioloģiski un fiziski izturēt, pēc mūsu domām, samērā ekstrēmajos

apstākļos.»

Vispirms svaida gaisā

Ilgvars nogaršojis arī indiešu stila ēdienu – roti canai – plāceni, kuru pirms cepšanas, griežot ap pirkstu, svaida gaisā, lai mīkla sašūmētos. Parasti to ēd no rīta un pasniedz saplūkātu. Šādas brokastis un dzēriens maksā 50 santīmu, dzēriens pusi no tā. Klāt pie plāceņa liek divus šķīvjus – vienā ir zirņu vira, bet otrā – karija mērce. Pirms ēšanas plāceni vispirms pamērcē. Garšo kā Napoleona kūka bez salduma vai indiešu čabata – daļēji līdzinās pankūkai vai maizei. Divas trīs stundas vēders jūtas paēdis. Mākslinieks stāsta, ka nazi Malaizijā neizmanto, tā vietā ņem karoti, izmanto arī dakšiņu vai ēd ar rokām. Viņš uzsver, ka būtu ar mieru sniegt tur iegūtās zināšanas tālāk Latvijā, ja vien kāds vēlētos Rīgā atvērt malaiziešu restorānu.

Ilgvars pagatavojis degustācijai piena dzērienu ar ledu, kas sastāv no sīrupa, iebiezinātā piena, vājas tējas vai karsta ūdens, no kura pusei jābūt ledum. To dzerot, karstais mijas ar auksto, padarot baltā dzēriena garšu interesantu. Viņš sagādā vēl vienu pārsteigumu – sarūpē ne gluži īstu indiešu ēdienu, bet miksētu no indiešu un ķīniešu virtuves iezīmēm – nūdeles karija mērcē. Stiprs, bet garšo ļoti labi! Mākslinieks stāsta, ka, protams, iepazīstinot ar Austrumu receptēm arī savus tuviniekus, un joko, ka tas esot tiešs veids, kā viņus mentāli nogalināt.

Atkarība no kafijas

Ilgvars uzsver, ka, atbraucot uz Latviju, viņu nevelk «pēc lieliem gaļas kalniem». «Ja ir iespēja, nevajag sevi pārblīvēt ar smagu ēdienu. Putra ir labs risinājums,» viņš secina, atklājot savus ēšanas principus brokastīs. Vienmēr, dodoties uz kādu valsti, uztraucas, kā tur būs ar kafiju. «Esmu atkarīgs no kafijas, taču man patīk šī atkarība. Es to respektēju.» Malaizijā populāra ir šķīstošā kafija. «Šķiet, ka manu jautājumu, kur var atrast dabisku pupiņu kafiju, neviens tur nedzirdēja vai nesaprata, par ko es runāju. Taču ar laiku cilvēks iemācās sev nedarīt pāri un meklē to, kas viņam nepieciešams, kamēr atrod. Malaizijā izdevās tikt pie labas itāliešu espresso kafijas. Īpaši šo dzērienu nemeklēju, tāpēc atradu tikai pēc trīs mēnešiem kopš sava ierašanās brīža. Pēdējās dienas Malaizijā pavadīju grezni – ar kafiju.» Pirms tam nācies mainīt savus paradumus, dzerot ingvera tēju. «Tagad pavasarī, kad enerģija paaugstinās, dzerot žeņšeņa saknes tēju, enerģijas būs par daudz, jo tā nāk no dabas. Tāpēc sevi ir jāierobežo. Vasarā to atkal varēs darīt. Tas pats attiecas uz zaļo tēju,» uzskata viņš. Ilgvars apstiprina, ka cenšas pievērst uzmanību tam, lai ēdiens ir veselīgs un nav pārāk apcepts, lai nekaitētu savai veselībai.

Sklandrausis un zirņi

Māksliniekam patīk asas garšvielas, un viņš labprāt izbauda ēdienu, kas atbilst konkrētajai videi. «Ja laukā ir plus 33 grādi, ir jāēd kaut kas stiprs, ja auksts, tad, iespējams, jāēd speķis, lai izdzīvotu.» Ilgvars atminas arī epizodi, kad kādu laiku dzīvojis Japānā. «Tur bijām trīs mākslinieki – es, bet pārējie divi no Brazīlijas un Indonēzijas. Mēs apmainījāmies ar virtuves tradīcijām – katram bija uzdevums sagatavot savu nacionālo vai mīļāko ēdienu.» Mākslinieks izcepis sklandraušus no rudzu miltiem un pagatavojis pelēkos zirņus ar speķi, taču pieļāvis kļūdu – nav paņēmis līdzi no Latvijas speķi, taču Japānā atrast speķi praktiski neesot iespējams. Nācies iztikt ar vācu pakaļdarinājumu. «Pelēkos zirņus viesmākslinieki ņēma un ēda pa vienam, jo uzskatīja, ka tie jāēd līdzīgi kā rieksti. Mani tas sajūsmināja. Šķiet, tā bija laba ideja, kā satuvināt kultūras ne tikai ar mākslu, bet ar sadzīvisko – ēšanas tradīcijām. Cilvēki pasaulē ir atvērti visam jaunajam.»

Ilgvars spriež, ka jebkuram vīrietim patīk rosīties virtuvē. «Tas nozīmē to pašu, ko veidot mākslu. Es nevarētu darboties virtuvē katru dienu. Vīrieša darbošanās virtuvē ir liels notikums viņa ģimenei. Ja maltītes gatavošana pārvēršas par ikdienu, vīrietis zaudē savu funkciju, taču tas nav ne labi, ne slikti. Vīrietis ir tas, kas organizē svētkus, bet sieviete palīdz viņam līdz tiem izdzīvot un ļauj tos organizēt,» uzskata Ilgvars Zalāns.

**

Ilgvara Zalāna iecienītā recepte

Ceptas nūdeles ar karija mērci

• Sastāvdaļas: olu vai rīsa nūdeles (var izmantot arī makaronus), karija pasta un pulveris, ola, pupiņu asni, ķiploks, redīsu dīgsti, vistas gaļa (var būt žāvēta, cepta vai vārīta), kokosriekstu piens, tomātu pasta, tumšā sojas mērce, dažādi zaļumi, asais čili, pipari, sāls, laims.

Ja ir vēlēšanās, var izmantot jūras veltes.

• Pagatavošana: izvāra nūdeles, uz panas uzkarsē eļļu un pievieno karija pastu, pēc tam ķiplokus un zaļumus. Pievieno kokosriekstu pienu un pakāpeniski visas pārējās garšvielas, izņemot olu, gaļu un laimu, lai veidotos bieza mērce. Nūdelēm pievieno olu un nedaudz apcep uz pannas. Pievieno nūdelēm mērci, vistas gaļu un visu samaisu. Pirms pasniegšanas ēdienam pievieno nedaudz laima sulas.