"Ja gribas garšīgi paēst, tas ir spēcīgs stimuls iemācīties labi gatavot," balstoties uz savu pieredzi, zina teikt Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš.
Lai ēdiens sanāktu īpaši garšīgs, viņš dodoties uz nakts tirgu Spīķeros, kur no lauku vīriem un sievām pērkot Latvijā audzētus augļus, dārzeņus, sēnes, garšaugus un ko tik vēl ne.
Krējuma mērces faktors
"Es bieži taisu ēst, un ne tikai pēdējā laikā, bet kopš puikas gadiem. Pēc vidusskolas kādu brīdi dzīvoju viens pats un tad sapratu, ka pavārgrāmata patiesībā ir diezgan saistoša un, protams, noderīga literatūra. Novērtēju arī lietpratēju pieredzi. Mani interesēja, kā kas top, tāpēc, lai uzzinātu, kā īsti jātaisa mērce, lai tā būtu garšīga, nevis kunkuļains savārstījums, gāju pie drauga mammas, kas dzīvoja kaimiņos, un izprašņāju viņu," atceras Ivars un neslēpj sveci zem pūra jeb to, kas nepieciešams, lai krējuma mērce sanāktu garšīga. "Patiesībā recepte ir elementāra, tikai jāzina daži knifiņi. Ka mērcei jāņem ūdens, kur vārījušies kartupeļi, savukārt tam jāpievieno piens, jo tad pat vecs kartupelis garšos kā ap Jāņiem no vagas izcelts. Un, lai cik tas ļoti nepatiktu uztura speciālistiem, garšīga mērce sanāk, ja izmanto taukvielas, kas iztecējušas no gaļiņas vai kotletēm, tās cepot. Ja neko necep, tad, lai iegūtu taukvielas, uz karstas pannas uzmet dažas strēmelītes speķa un izčurkstina. Pēc tam iegūtajā taukumiņā apcep smalki sagrieztus sīpolus, pievieno aukstā ūdenī izšķīdinātus miltus (ar tiem nedrīkst pārforsēt, citādi mērce būs pārāk bieza), skābo krējumu un garšvielu maisījumu. Vakar tieši šādu komplektu – vārītus kartupeļus, kotletes un mērci – es biju pagatavojis."
Cūkas stilbiņš kūst mutē
Būdams cilvēks, kuru aizrauj kulinārija un suģestē Merilas Strīpas talants, Ivars nesen esot noskatījies filmu Džulī un Džūlija – stāstu par sievieti, kura mainīja amerikāņu uzskatus par kulināriju, viņus iepazīstinot ar franču virtuves noslēpumiem – izdodot pirmo franču pavārgrāmatu angļu valodā. "Gluži uz varoņdarbiem filma mani nerosināja, taču dažas patiesības atmiņā atsauca, piemēram, ka pat draņķis garšos labi, ja tam pieliek sviestu," nosmej aktieris. "Taisot ēst, daudzreiz improvizēju, gatavošanas gaitā izdomājot, ko ēdienam vēl varētu pielikt no tā, kas ir mājās. Bet, ja iešaujas prātā, ka bez žāvētām plūmēm neiztikt, labas garšas vārdā esmu gatavs pēc tām doties uz veikalu."
Ieminoties par plūmēm, Ivars saka – tās ir lielisks pildījums vistas cepetim. "Putna gaļa jau ir ļoti piemērota, jo pacieš visu, izņemot sīpolus. Esmu pildījis vistu ar skābētiem kāpostiem, ar žāvētiem āboliem, plūmēm un aprikozēm, ar svaigiem āboliem un burkāniem. Man ļoti patīk saldā un skābā attiecības ēdienā, esmu īsts saldskābo mērču cilvēks."
Aktieris novērtējot arī liellopu gaļas garšas un kvalitatīvās īpašības. "Nopērku filejas gabalu, sagriežu trīs četrus centimetrus biezās šķēlēs, apviļāju balzamiko mērcē un lieku uz grila cepties vai arī no abām pusēm pa kādu minūtīti aprauju uz uzkarsētas pannas. Steiks, manuprāt, ir vīriešu ēdiens, jo ātri pagatavojams un ir daudz gaļas."
Spāniskas vēžu astītes
"Vasarā es biju nelielā Spānijas pilsētiņā Kostabravā, kas atrodas netālu no Barselonas. Loģiski, ka gribēju nobaudīt vietējo virtuvi. Iegriezos kādā nelielā krodziņā, kur saimniekoja sirms, brīnišķīgs pavārs, kurš prata arī angliski, tāpēc varēja izskaidrot, kas ēdienkartē ir sarakstīts un ko spāņu virtuvei raksturīgu būtu vērts apēst. Viņš man atnesa vārītus vēžus, kas bija pārgriezti gareniski uz pusēm un pārlieti ar siera mērci, kas bija papildināta ar vietējiem zaļumiem. Kas tā bija par baudu!" atceras aktieris un piemetina, ka šis kulinārais baudījums viņu esot pārliecinājis – jāēd tas, kas izaug reģionā, kur tu dzīvo. "Tas, kas sēts, stādīts un izaudzis Latvijā, ir mūsu organismiem visatbilstošākais, sākot ar burkāniem, bietēm un kartupeļiem un beidzot ar dillēm un lokiem. Nav nekas smalks, bet pašu un mūsu klimatiskajos apstākļos vajadzīgi. Piemēram, ķiploki lieliski šķidrina asinis, bet gailenes uzsūc toksīnus."
Gadu gaitā Ivaram esot mainījusies attieksme pret zivīm. Bērnībā viņam zivju zupa šķitusi kaut kas neēdams, bet tagad no spurainēm itin bieži pagatavojot kādu ēdienu. "Draugi, būdami aizrautīgi makšķernieki, mani apgādā ar zivīm, sākot ar forelēm un beidzot ar vimbām, līdakām, līņiem, jūras asariem un karpām. Parasti zivīm pievienoju dilles, pētersīļus, citrona šķēlītes, uzkaisu sāli, piparus, ietinu folijā un cepu. Vai arī vāru zupu, zivju gabaliņus ieliekot marlē, lai pēc tam nav jājēdzas ar asakām."
Aktieris atklāj arī vienkāršu salātu recepti. "Ja mājās ir salāti, Parmas siers, ciedru rieksti un balzamiko etiķis, sanāk sātīgs un viegls ēdiens. Salātus saplūkā, sieru uzrīvē plānās šķēlītēs, uzbārsta ciedru riekstus un apslaka ar balzamiko etiķi. Ja gribas vēl kādu košas krāsas triepienu, uzrīvē sulīgu burkānu. Jo ēdienam jābūt ne vien garšīgam, bet arī acij tīkamam."
Visu rakstu lasiet 31 oktobra Māja izdevumā.