Svaigēšana – tas nozīmē, ka produkti netiek pakļauti termiskai apstrādei vai tos gatavo temperatūrā līdz 45 grādiem Celsija. Tie var būt svaigi augļi, dārzeņi, rieksti, pupas, ko uzturā var lietot tieši tādā formā, kādā tie aug dabā.
Rezultātā, protams, izdodas saglabāt visu vērtīgo, kas ir katrā produktā. Par pozitīvo procesā uzskata arī to, ka, izmantojot svaigēšanas principus, rodas ātra sāta sajūta salīdzinājumā ar tādu produktu lietošanu, kas tiek pakļauti termiskai apstrādei. Ēdiens, kas netiek vārīts, ātrāk piepilda kuņģi. Svaigēšanu var izmantot ar nolūku, lai samazinātu svaru. Organisms sajūt enerģiju un vieglumu. Tomēr būt par svaigēdāju nav vienkārši, jo, piemēram, visi piena produkti tiek pakļauti termiskai apstrādei un satur konservantus. Par svaigēšanu izveidojušies dažādi viedokļi, viens no tiem – to dēvē par veģetārisma formu. Svaigēdāji uz uguns apstrādātu pārtiku uzskata par bioloģiski nepilnvērtīgu. Svaigēšanas piekritēji domā, ka arī ēdiena kontakts ar trauku virsmu mazina tā enerģētisko vērtību.
Andis BRĒMANIS, dietologs
– Ja analizējam to, kas cilvēkam ir paredzēts uzturā, tad pēc savas būtības viņš ir visēdājs. Organisms ir pielāgots tam, lai uzņemtu gan dzīvnieku valsts produktus, gan augu valsts produktus. Svaigēdāji uzturā izmanto augu valsts izcelsmes pārtikas produktus un termiski neapstrādātus vai temperatūrā līdz 45 grādiem Celsija. Tas tā ir, ka visēdājam ir jāēd arī svaigi augļi, ogas un dārzeņi, graudaugi un pākšaugi, un citi produkti. Slavināt svaigēšanu kā vienīgo pareizo vajadzību nav gluži pareizi. Ir komponenti, kas augu valsts produktos nav tik optimāli kā dzīvnieku valsts pārtikā. Olbaltumvielas uzņem ar pākšaugiem, riekstiem, bet ir lietas, piemēram, B12 vitamīns, kurš atrodas dzīvnieku valsts produktos, bet augu valsts produktos nav. Omega 3 taukskābes ir tikai zivīs, olas dzeltenumā, gaļā. Tāpēc ar svaigēšanu nevar iegūt pilnvērtīgu uzturu.
NODERĪGI
• Vienīgais produkts – izņēmums, ko svaigēdāji atzīst, ir maize, kurai jābūt pagatavotai no veseliem graudiem un bez rauga. Dzeršanai viņi izmanto tikai nevārītu vai minerālūdeni.
Svaigēšanas receptes
Borščs
• Sastāvdaļas: 4 tasītes ūdens, 3 bietes, sagriezta neliela ingvera sakne, pāris ķiploka daiviņas, 6–7 lauru lapas, 4 burkāni,
2 seleriju kāti, 2 ēdamkarotes ābolu etiķa, 3–4 apelsīni, ēdamkarote medus, tējkarote olīveļļas, jūras sāls, puse tasītes grieķu riekstu, puse sasmalcināta kāposta, pētersīļi.
• Pagatavošana: sajauc mikserī 2 tasītes ūdens, bietes, ingvera sakni, ķiploku un lauru lapas. Ielej iegūto masu lielā traukā.
Mikserī sajauc 2 tasītes ūdens, 2 burkānus, 2 seleriju kātus, 2 ēdamkarotes ābolu etiķa, 3–4 apelsīnus, ēdamkaroti medus, olīveļļu un jūras sāli. Pievieno grieķu riekstus un lēnām samaisa, lai tie būtu sasmalcināti, taču nesadruptu. Pēc tam visu samaisa kopā. Uz rīves sasmalcina kāpostu, 2 burkānus, pētersīļus un pievieno pārējām sastāvdaļām.
Pastēte no grieķu riekstiem
• Sastāvdaļas: 3 tasītes izmērcētu grieķu riekstu, puse tasītes dateļu, ķiploks, 1/4 tasītes citrona sulas, ceturtā daļa olīveļļas, ceturtā daļa tasītes svaigas kinzas, pustējkarote jūras sāls.
• Pagatavošana: visas sastāvdaļas labi sajauc virtuves kombainā.
Universāla recepte mērcei
• Sastāvdaļas: augu eļļa, tējkarote medus (var ņemt rozīnes vai banānus), 2 ēdamkarotes svaigi spiestas citrona sulas vai ābolu etiķa, trešdaļa tasītes ūdens, tasīte selerijas vai svaigu zaļumu – pētersīļu, kinzas, bazilika un citu, ķiploks, pipari, ingvers, trešdaļa tasītes saulespuķu vai ķirbju sēklu, vai grieķu riekstu.
• Pagatavošana: mikserī vispirms ielej eļļu un sajauc viendabīgā masā visas sastāvdaļas. Nevajag baidīties improvizēt!