Henomeles – kas tās tādas? Japānas krūmcidonijas. Kāpēc tik gari, vai tad nevar teikt vienkārši – cidonijas?
Tā nu mēs sakām, un savā virtuvē ar šo nosaukumu pietiek. Bet, meklējot receptes un citu noderīgu informāciju internetā un ieraugot pazīstamo vārdu cydonia, jāsaprot, ka ar to domāta aiva.
Krievijā augļus, ko mēs saucam par cidonijām, dēvē par japāņu aivām. Pat botāniķi un profesionāli dārznieki uzreiz neesot tikuši skaidrībā par savdabīgā krūma radurakstiem. Bet lai nu kā, pašlaik ir īstais laiks parūpēties par novākto cidoniju saglabāšanu ziemai.
Cidonijas tēlaini mēdz saukt arī par ziemeļu citroniem, droši vien tāpēc, ka tās ir dzeltenas, aromātiskas un skābas. Taču askorbīnskābes – C vitamīna cidonijās ir vairāk nekā citronos. Dažādos avotos minēti pretrunīgi dati – no 50 līdz pat 200 mg/100 g. Augļi bagāti ar pektīnvielām, tajos ir arī karotinoīdi, E, P un B grupas vitamīni, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, mangāns u.c. Žēl, protams, ka cidonijas nevar grauzt kā ābolus, jo garša ir pārāk koncentrēti skāba, taču ir daudz citu veidu, kā tās likt lietā.
Iecukurošana
Ļoti darbietilpīgs process, taču rezultāts ir pūļu vērts. Ja nav laika, var izspiest cidoniju sulu, izmantojot elektrisko sulu spiedi, pielikt cukuru un izvārīt sīrupu, tomēr jāatzīst, ka tādam sīrupam garša nav tik izteiksmīga. Ja skaidrs, ka visas cidonijas vienā reizē nepieveiksiet, novietojiet tās vēsā vietā un apstrādājiet pa daļām. Tīrā izkarsētā burkā ber kārtu plāni sagrieztu cidoniju šķēlīšu, tad kārtu cukura, tad atkal cidonijas utt. Kad ir laiks, pievieno atkal jaunas cidonijas un cukuru, līdz burka pilna. Tā var glabāties istabas temperatūrā, un, kad izveidojies sīrups, to pēc vajadzības nosmeļ, lai gatavotu limonādi, pievienotu tējai, kokteiļiem, debesmannai un citiem saldajiem ēdieniem. Dažas saimnieces ziemā vēl vairākkārt papildina burku ar jaunu cukuru, līdz cidonijas ir maksimāli atdevušas savu labumu. Kad cukurs vairs nešķīst, burku liek katlā ar ūdeni, sasilda un iegūto sīrupu nolej. Cidoniju šķēlītes var izlikt uz plāts, kas pārklāta ar cepamo papīru, un apžāvēt cepeškrāsnī, tā iegūstot sukādes.
Cidoniju un kabaču ievārījums
Šajā ievārījumā kabači ar savu neitrālo garšu padara maigāku cidoniju skābumu, savukārt cidonijas ar savām pektīnvielām piešķir ievārījumam labāku konsistenci. Labs risinājums tiem, kuriem īpaši negaršo ne cidonijas, ne kabači, jo galarezultātā izveidojas jauna, viegli saldskāba garša, un, ievārījumu nomēģinot, nemaz tik viegli nevar pateikt, ko kā tas gatavots. Ņem 250 g cidoniju, liek nelielā ūdens daudzumā un vāra uz lēnas uguns, līdz tās izjūk. Izberž caur sietu. 750 g kabaču mīkstuma sagriež mazos gabaliņos, izsautē mīkstus, samīca biezenī. Pievieno sagatavoto cidoniju biezeni, pieber 300–400 g cukura un maisot kārtīgi savāra. Uzglabā vēsā vietā.
***
NODERĪGI!
Spiežot ābolu sulu, der pievienot arī kādu cidoniju, un sula bagātināsies ar jaunu garšas niansi. Tas pats sakāms par bumbieru, burkānu vai ķirbju sulu.
Svaigu cidoniju šķēlītes var
Svaigu cidoniju sulu var izmantot gaļas marinēšanai pirms cepšanas cepeškrāsnī vai grilēšanas.
Gatavojot jebkuru augļu kompotu, tam var pielikt dažas cidoniju šķēlītes.
Dažādības pēc cidonijas var pievienot ķirbju salātiem.