Kliņģeri un kliņģerīši
Dzimšanas dienas kliņģeris. Pirms gadiem četrdesmit bērns par tādu ideju nebūtu īpaši priecīgs, jo svētku galdā jubilejas reizē bija pieņemts likt torti, jo košāku, jo labāk.
Kliņģeris jubilejā nebija galvenais, tas līdz ar cepumiem, kūkām un smalkmaizītēm noderēja cienastam kafijas vai tējas galdā. Mainījās laiki, mainījās arī mode, un pamazām atdzima interese par kliņģeriem.
Agrāk cilvēki nevarēja būt droši, ka visu maltītei nepieciešamo izdosies nopirkt, tāpēc dažādus ēdienus, arī konditorejas izstrādājumus, daudz biežāk gatavoja paši. Kad darbu uzsāka pirmās pēc jauniem principiem veidotās konditorejas, kuras piedāvāja neapnikušu sortimentu, pircēji pamazām atskārta, cik daudzveidīgi un garšīgi var būt kliņģeri – ne tikai ar tradicionālajām rozīnēm vai riekstiem, bet arī ar sukādēm, marmelādēm, šokolādi, piedevām tik glīti izrotāti, ka arī bērniem vairs nebija iebildumu, ja dzimšanas dienas svecītes tiek iedegtas kliņģerī, nevis tortē. Vēl pēc kāda laika apritē ienāca sāļie kliņģeri. Sākumā tie ieinteresēja publiku kā jaunums, bet vēlāk kļuva par populāru cienastu, piemēram, jubilejas svinēšanai darbavietā, jo sevišķi, ja tika nodrošināta iespēja pasūtīt siltu kliņģeri uz noteiktu laiku – sanāk gan kopīga pasēdēšana, gan sātīgas pusdienas. Un vai kāds brīnums, ka šajā ekonomiskajā situācijā gribas izmēģināt, vai nevarētu ietaupīt, cepot kliņģerus mājās pašu spēkiem. Tas gan prasa zināmu laiku un darbu, tomēr nav nemaz tik grūti izdarāms. Ir dārgāki un lētāki, lielāki un mazāki, treknāki un liesāki, saldāki un sāļāki, cepeškrāsnī vai eļļā cepti varianti.
Kliņģerus ļaudis ir pratuši cept jau kopš viduslaikiem. Kā kliņģeris ticis pie savas formas, neviens īsti nezina. Teika stāsta, ka reiz kādā klosterī dzīvojuši ļoti dievbijīgi mūki. Kādu dienu noticis brīnums – no debesīm virs klostera nobiruši graudi, kurus mūki samaluši miltos, un no tiem iznākusi ļoti garšīga maize. Mūki skaitījuši lūgšanu, lai pateiktos Dievam, un nākamreiz maizei piešķīruši tādu formu, kas atgādina lūgšanai sakrustotas rokas.
Klasiskā saldā rauga mīklas kliņģera receptes atrast nav grūti, tās ir gan internetā, gan jebkurā sevi cienošā pagājušā gadsimta pavārgrāmatā. Ja cilvēkam cepšanā nav nekādas pieredzes, tad patiešām būtu vēlams uzmeklēt tādu pavārgrāmatu, kur viss pamatīgi un secīgi izskaidrots. Nav problēmu atrast arī ūdenskliņģeru vai cukura un kanēļa kliņģerīšu receptes, grūtāk ir ar sāļajiem kliņģeriem. Tomēr, ja zinām, ka tiem pamatā ir rauga mīkla, nav grūti izdomāt arī turpmāko darba gaitu, lai gan, iespējams, pirmajā reizē rezultāts nebūs tieši tāds, kā gribētos, un nāksies eksperimentēt, lai atrastu sev tīkamāko variantu.
***
Kliņģeri ar sieru
Sastāvdaļas. 600 g miltu, 1,5 glāzes rīvēta siera, 300 g margarīna, pustējkarote sodas, 1,5 glāzes piena, sāls, ola pārziešanai.
Pagatavošana. Sieru sajauc ar miltiem, sāli un sodu, piemīca atlaidinātu margarīnu, pievieno pienu un pagatavo ne pārāk cietu mīklu. To uz divām stundām ieliek ledusskapī. Liek uz mīklas dēļa, sadala gabaliņos, izveido kliņģerus, liek uz plāts, pārziež ar sakultu olu, liek karstā cepeškrāsnī un izcep. Šādus kliņģerus var uzglabāt samērā ilgi.
Saldais rauga mīklas kliņģeris (ar ieraugu)
Sastāvdaļas. 4 glāzes miltu, 8 ēdamkarotes cukura, 8 ēdamkarotes sviesta vai margarīna, 4 olas, 20 g presētā rauga, pustējkarote sāls, pusglāze piena, 3 saberztas kardamona sēkliņas, pusglāze mandeļu skaidiņu, ola pārziešanai, pūdercukurs.
Pagatavošana. Siltā pienā iejauc raugu un divas glāzes miltu, noliek 28–30 grādu temperatūrā, atstāj uzrūgt uz 3–3,5 stundām. Ieraugs veido burbulīšus un pieaug tilpumā, bet tad sāk nosēsties – šajā brīdī pievieno atlikušos miltus, sasildītu sviestu vai margarīnu, sakultas olas, cukuru, sāli un kardamonu, samīca viendabīgu mīklu, uzraudzē. Uz mīklas dēļa, kas izkaisīts ar miltiem, liek mīklu, ar samiltotām rokām saveļ to bumbā, pēc tam izveltnē 70–100 cm garu desu, veido kliņģeri, liek uz ietaukotas plāts. (Var arī veidot trīs tievākus mīklas veltnīšus, kurus pēc tam sapin un izveido kliņģeri.) Atstāj uz plāts siltumā vēl 30 minūšu, pārziež ar sakultu olu, uzkaisa mandeļu skaidiņas, cep 210–220 grādu temperatūrā aptuveni pusstundu. Gatavu kliņģeri pārkaisa ar pūdercukuru.
Kliņģerīši ar kanēli
Sastāvdaļas. 2 glāzes miltu, pusglāze cukura, 100 g margarīna, 4 tējkarotes krējuma, šķipsniņa sodas, šķipsniņa sāls, 1 tējkarote medus, cukurs un kanēlis pārkaisīšanai.
Pagatavošana. Miltiem pievieno sodu, izsijā caur sietu. Krējumu, olas, medu, cukuru un sāli puto, līdz cukurs izkūst. Atsevišķā traukā saputo atlaidinātu margarīnu, pakāpeniski pievieno krējuma un olu masu, tad pievieno miltus un pusminūtes laikā samīca viendabīgu mīklu. Veido mazus kliņģerīšus (ap 20 g), pārkaisa ar cukuru un kanēli, cep 220–240 grādu temperatūrā aptuveni 15 minūšu.
Sāļais rauga mīklas kliņģeris
Sastāvdaļas. Mīklai: 2 olas, 2 glāzes silta piena, paciņa sausā rauga, sāls, tējkarote cukura, milti – tik, cik mīkla spēj uzņemt, lai izveidotos konsistence kā smalkmaizīšu, pīrādziņu un citu tamlīdzīgu izstrādājumu mīklai. Pildījumam: 200 g vārītās desas, 200 g dūmota šķiņķa, 200 g puscietā siera, skābēts gurķis, sīpols. Ola pārziešanai
Pagatavošana. No norādītajām sastāvdaļām samīca mīklu, liek siltā vietā, uzraudzē. Sieru sarīvē, citas pildījumam domātās sastāvdaļas sagriež mazos gabaliņos, sajauc. Mīklu izveltnē uz samiltota dēļa, pārliek ar pildījumu, satin veltnī, uzmanīgi izveltnē to garāku, izveido kliņģeri un liek uz ietaukotas plāts. Ļauj siltā vietā brīdi uzrūgt, pārziež ar sakultu olu, liek iesildītā cepeškrāsnī un izcep.
Piebilde. Sāļo kliņģeru pildījumam var izmantot arī lasi, tunci, olīvas, puravus, papriku, sēnes, pēc vēlēšanās pievienojot dažādas garšvielas.
Eļļā vārīti kliņģeri
Sastāvdaļas. 800 g miltu, 5 olas, pusglāze saldā krējuma, 2 ēdamkarotes sviesta, mazliet sāls, pūdercukurs; vārīšanai – 0,5 l augu eļļas.
Pagatavošana. Visas mīklai paredzētās sastāvdaļas sajauc, samīca viendabīgu mīklu, no tās veido nelielus kliņģerus. Taukvāres katlā vai citā piemērotā traukā uzkarsē eļļu, liek tajā kliņģerus un cep zeltainus, izņem ar putu karoti, nosusina lieko eļļu. Atdzisušiem uzkaisa pūdercukuru.
Kliņģeri ar sezama sēkliņām
Sastāvdaļas. Mīklai: 1,25 glāzes ūdens, 3,5 glāzes miltu, tējkarote sāls, olas dzeltenums, ēdamkarote augu eļļas, tējkarote citronu sulas, divas ēdamkarotes cukura, šķipsniņa maltu balto piparu, paciņa sausā rauga. Pārziešanai: olas baltums, ēdamkarote ūdens; pārkaisīšanai: sāls, sezama sēkliņas.
Pagatavošana. No norādītajām sastāvdaļām pagatavo mīklu, uzraudzē. Liek uz mīklas dēļa, izveido veltni, sadala to 16 gabaliņos, no katra izveido kliņģeri. Liek uz ietaukotas plāts, pārziež ar olas baltumu, kas sakults ar ūdeni, uzkaisa sāli un sezama sēkliņas, liek cepeškrāsnī, kas iesildīta līdz 190 grādiem, cep 15–20 minūšu.