Artūram Krūzkopam virtuve bija tabu

© Gatis Gierts F64

Līdz septiņpadsmit gadu vecumam viss, kas notiek virtuvē, Nacionālā teātra aktierim Artūram Krūzkopam bija tabu tēma. Viņš auga patriarhālā ģimenē, kur ēst gatavošana ir sieviešu rūpe. Kad atnācis uz Rīgu, vajadzējis pašam gādāt, lai būtu paēdis.

Līdz ar dažādiem piedzīvojumiem un pieredzi kulinārajā "frontē" jaunajam aktierim esot vairojusies interese par ēst gatavošanu. Ja savulaik viņš pratis vien uzvārīt olas un pelmeņus, tad nu jau atvēzējies uz cepešiem un mēles salātiem.

Atsaucot atmiņā nesen notikušos X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kuros Artūrs Krūzkops kopā ar Ievu Aniņu vadīja kora dziesmu koncertu Mana zeme – zemīte skaistā Mežaparka Lielajā estrādē, vaicāju aktierim, vai viņš dabūja kaut ko nobaudīt no svētku dalībnieku ēdienkartes. "Nē, kaut bijām iekļauti ēdināmo sarakstos. Tajā karstumā un stresā nemaz nebija apetītes,

lielākoties pārtikām no ūdens," atceras Artūrs. "Kad ir ļoti karsts, uzreiz ar ēdienu pāreju uz jūs. Tā notiek arī pirmizrādes dienā. Lai spēlējot nepārņemtu bezspēks, cenšos laikus paēst – ap diviem dienā, jo vēlāk organisms vairs neko neņem pretim vai arī, ja kaut ko izdodas apēst, var piemesties vieglas kājas."

Koriģē paradumus

Laika gaitā Artūram esot izveidojies savs ēšanas režīms. "Piederu tiem, kas neēd brokastis, tikai izdzeru lielu krūzi kafijas, kurai pieleju daudz piena. Par galveno ēdienreizi man kļūst pusdienas pēc rīta mēģinājuma, kas beidzas ap diviem. Vienlaik bija grūti atturēties no vēlo vakariņu ieturēšanas, kad ap desmitiem vakarā nospēlēta izrāde. Sapratu un sajutu, ka tik vēlu ēst nav īsti labi, jo ar pilnu vēderu ir grūti

aizmigt, māc smaguma sajūta pakrūtē. Tāpēc ieviesu korekcijas savos ēšanas paradumos un naksnīgās maltītes aizstāju ar ieturēšanos ap divpadsmitiem mēģinājuma pauzītē. Var teikt, ka esmu iekļāvies normālā ēdienreižu ritmā, jo nu ir brokastis, pusdienas un vakariņas."

Visbiežāk aktieris ieturoties teātrī, kur parasti aizritot visa diena. Šā iemesla dēļ kā pirmsskolnieks reizrēķinu teātra cilvēki

pārzinot savas kafejnīcas ēdienkarti. "Tad spriežam – šodien neņemšu to, ko vakar, lai ir dažādība. Es pusdienās lielākoties izvēlos gaļu ar salātiem, bet vēlajās brokastīs – kādu zupiņu. Vasarā tā noteikti ir aukstā zupa un – pēc iespējas biezāka, bet ziemā dodu priekšroku soļankai un harčo. Tiesa, nesen savā dzimšanas dienā soļanku vārīju grāpī uz dzīvas uguns. Uh, kā tā garšoja! Nu bet kāpostu zupu un sautējumu es galīgi nevaru ieēst. Tā ir bērnudārza ēdiena radīta trauma, jo kāpostu zupa un sautējumi parasti bija šķidri, ūdeņaini un bezgaršīgi. Tāpēc šodien mani spēj apšķebināt pat kāpostu smarža."

Rezervēta attieksme Artūram esot arī pret kartupeļiem. Vasarā, kad ir jaunā raža, tupenīši ejot pie dūšas, bet ziemā tiem zūdot garša – vai nu gadās saldi, jo ir apsaluši, vai vēl kādi trūkumi. "Ir taču griķi, rīsi, spageti un salāti, ko var ēst kartupeļu vietā."

"Koju" rūdījums

"Kad pēc vidusskolas beigšanas 17 gadu vecumā atnācu uz Rīgu, absolūti neko nepratu gatavot, jo mūsu ģimenē pieņemts, ka pa virtuvi rosās sievietes. Taču dzīve mani piespieda daudz ko iemācīties," atzīst aktieris. "Pirmo laiku dzīvoju viens īrētā dzīvoklī. Neko dižu ēst netaisīju – nopirku Rimi grilētas vistas kājiņas, salātus un biju paēdis. Pie plīts biežāk sanāca stāties, kad sāku dzīvot kopmītnēs. Biju vienā istabiņā ar kursabiedriem Andri Buli un Edgaru Samīti, kuri jau bija mazliet apguvuši izdzīvošanas ābeci. Nospriedām, ka nav ko katram atsevišķi taisīt ēst, vajag apvienoties. Es biju lielākais nepraša, atceros, ka Andris un Edgars parasti uzjautrinājās par to, kā es mizoju kartupeļus, jo mizas man sanāca tik biezas, ka no kartupeļa pāri palika labi ja viena trešdaļa."

Nekādas gastronomiskās izvirtības kopmītnēs neesot sanākušas, ēduši ļoti vienkārši – vārītus griķus, rīsus, kartupeļus, vēl šo un to, bet lieli svētki bijuši, kad Andris no savām mājām Salacgrīvā atvedis šprotes. "Arī pelmeņi nebija mūsu ikdiena, drīzāk – Rolton makaroni un sausās zupiņas," nosmej aktieris.

Aktieru stiķi

Tagad Artūrs tiek galā ar daudz nopietnāku ēdienu gatavošanu. Pirms ķeroties pie darba, ielūkojoties internetā recepšu portālos (www.recepte.lv, www.cālis.lv vai kādā citā), un tad jau esot skaidrs, ko un cik daudz vajag, kādā secībā kas jādara. Tā kā viņam garšojot gaļa, itin bieži kaut ko uzmeistarojot no vistas vai arī cepot cepeti. "Gaļu ierīvēju ar garšvielām (tās pārsvarā izvēlos no SantaMaria piedāvājuma), iegriežu kabatiņas, kurās iestūķēju ķiploka daiviņas, tad lieku cepeštūtā, apkārt gaļas gabalam sarindoju sīpolus, burkānus, citkārt – papriku, uz pannas uzleju ūdeni un cepeškrāsnī iekšā. Kad gaļa nāk gatava, to izņemu no folija un vēl pacepu, lai veidotos kraukšķīga garoziņa."

Artūrs esot izmēģinājis arī akniņu mērci, pildījis karpu (šo zivi viņam parasti kārojoties vēlā rudenī), taisījis sātīgu paēdienu no biezpiena, konservētiem zaļajiem zirnīšiem un ķiploka, taču viņa kroņa numurs esot mēlīšu salāti. "Pie drauga jubilejā tie bija tik gardi, ka jautāju, kā šos salātus gatavot. Sapratu, ka nav nekā sarežģīta. Atzīšos, dūša mazliet apskrējās, kad sāku vārīt mēli, jo nevarēju apjēgt, pēc cik ilga laika tā būs gatava un kā jātīra. Es strēmelītēs sagrieztai mēlei lieku klāt ķirštomātus, svaigus un marinētus gurķus vai arī marinētus šampinjonus, piespiežu ķiploku sulu un pievienoju majonēzi un krējumu."

Jautāju, vai Artūram, spēlējot izrādēs, ir vajadzējis ko ēst uz skatuves. "Viena no manām pirmajām izrādēm bija Pazudušais dēls, kur spēlēju strādniekpuisi, kam bija jāietur pusdienas, vienlaikus kādas piecas minūtes uzturot dialogu ar otru strādniekpuisi. Izdomājām, ka labākais variants būtu ēst baltmaizi ar plānu gaļas šķēli, kas ātri sadalās, nav ilgi jāviļā pa muti. Taču rekvizitorēm patīk aktierus izjokot, tāpēc viņas vienreiz uztaisīja tāāādu hamburgeru ar biezu gaļas šķēli un sieru, ka, lai nokostu kumosu, vajadzēja ļoti plati atplest muti un pēc tam ilgi zelēt, lai kumosu dabūtu zemē."

Aktieris stāsta, ka jaunāko Skroderdienas Silmačos laikā aizkulises bijušas pilnas ar cilvēkiem, kas gaidījuši, kā Juris Lisners, kas tēlo Ābramu, dzers tēju, jo rekvizitores esot izdomas bagātas. "Vai nu tēja ir pārsaldināta, vai tās vietā ir kāds cits dzēriens, bet bez pārsteigumiem neiztikt."

***

Artūra Krūzkopa iecienītā ēdiena recepte

Mēles salāti

Vajag: cūkas vai liellopa mēli, marinētus šampinjonus, ķirštomātus, majonēzi, krējumu, ķiploku, sāli, lauru lapas, piparus, sīpolu.

Pagatavošana: mēli liek katlā, kad ūdens uzvārās, nosmeļ putas, pieber sāli, pieliek lauru lapas, piparus, veselu sīpolu un vāra uz nelielas uguns, līdz mēle mīksta (liellopa mēle jāvāra aptuveni divas stundas, cūkas – aptuveni pusotru). Sagriež strēmelītēs, pievieno sagrieztus šampinjonus un ķirštomātus, piespiež ķiploku sulu, pieliek krējumu un majonēzi un sajauc.

Svarīgākais