Ķersimies pie ķiršiem

Galvenais, kas šobrīd jādara ar ķiršiem – tie jāēd svaigi, lai dotu organismam kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, magniju, varu, C vitamīnu, PP vitamīnu, organiskās skābes un augu valsts krāsvielas. Bet nav jau obligāti jākalkulē visi šie labumi, ķiršus vajag vienkārši baudīt un priecāties.

No pašas koka galotnes, sulīgi, tumšsarkani, saules sasildīti un no putniem gādīgi nosargāti – tādi ir ķirši, kas dzīvo bērnības atmiņās. Šodien tādus vairs neatrast? Ja palaimējas, tad īstajā ķiršu laikā atrast tomēr var, ja vien neesat no tiem ērcīgajiem ļautiņiem, kuriem bērnībā zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Arī lielveikalos var nopirkt gana labus ķiršus, vai gan citādi tie būtu kļuvuši par populārāko šīs vasaras produktu.

Dodiet tos arī bērniem, tikai neļaujiet iepriekš saēsties saldumus, jo tad arī vissaldākās ogas šķitīs skābas. Apvaldiet arī savu tieksmi visam bērt virsū cukuru, ja jums tāda gadījumā piemīt. Nav noslēpums, ka dažiem cilvēkiem ļoti garšo ķirši, kas pēc vecās labās receptes sagatavoti ievārījumam – apbērti ar cukuru un atstāti, lai atsulojas. Tā kā ķirši satur maz pektīnvielu, klasiskā stilā vārīts ievārījums iznāk pašķidrs. Ja grib biezāku, ķiršiem pievieno upenes, jāņogas, ērkšķogas vai arī izmanto speciālo ievārījuma cukuru, kas atvieglo un paātrina ievārījuma gatavošanu. Par dažādiem ķiršu ēdieniem un dzērieniem vajadzētu domāt tad, kad esam kārtīgi saēdušies svaigās ogas. Un, protams, ja dārzā ķiršu daudz, tos var ziemai arī sasaldēt vai sažāvēt.

Noderīgi!

Ķiršus novāc tad, kad tie ir pilnīgi gatavi, jo citādi ogas zaudē savas labās īpašības un sāk nobirt. Ja ķiršus novāc priekšlaikus, tie neturpina gatavoties, ir bezgaršīgāki un ātrāk bojājas.

Lai ķiršus varētu labāk uzglabāt, tie jānovāc ar visiem kātiņiem. Tūlītējai izmantošanai var ogas lasīt arī bez kātiņiem, jo tā iet ātrāk. Bojātās pēc iespējas jācenšas atšķirot nost jau vākšanas procesā.

Ķiršus nav ieteicams uzglabāt ilgāk par 3 dienām. Ogas vēlams lasīt vai pirkt tarā, kurā tās tiks glabātas, nevis atkārtoti pārbērt no trauka traukā.

Pērkot ķiršus, izvēlieties tādus, kam ir stingri, gaiši un lokani kātiņi. Ja kātiņi ir tumši un lūstoši, tas nozīmē, ka ķirši nav pirmā svaiguma. Ķiršus bez kātiņiem labāk nepirkt.

Svaigas ķiršu ogas ir stingras un gludas, nesaplaisājušas, bez tumšākiem plankumiņiem.

Vislabāk ķiršus uzglabāt ledusskapī, plastmasas kārbiņās ar ventilācijai paredzētām atverēm.

Jāizvairās blakus ķiršiem ledusskapī likt produktus ar spēcīgu aromātu, jo ķirši to var uzsūkt.

Žāvēšanai vislabāk der tumšo šķirņu ķirši. Tos nomazgā, atbrīvo no kātiņiem, pēc tam ogas ieteicams blanšēt 30–40 sekundes, pievienojot ūdenim mazu šķipsniņu sodas. Tad ķiršus noskalo aukstā ūdenī, notecina un liek kaltēties 40–45 grādu temperatūrā. Kad ogas apvītušas un sakrunkojušās, temperatūru paaugstina līdz 80 grādiem. Kaltējot šādā režīmā, process ilgst 10–12 stundas.

Arī saldēšanai vairāk piemēroti tumšas krāsas ķirši, jo tie saglabā labu izskatu. Atkusušas ogas ir mīkstas, piemērotas pīrāgu pildījumam, dažādiem saldajiem ēdieniem un biezeņiem, mērcēm.

Lieti noder arī ķiršu lapas: tās izmanto, skābējot un marinējot gurķus, vārot ērkšķogu ievārījumu (lai padarītu maigāku garšu un piešķirtu skaisti zaļu krāsu), kā arī gatavojot aroniju sīrupu.

Gatavojot ievārījumus, pīrāgus un saldos ēdienus no ķiršiem, kauliņus var pēc vēlēšanās izņemt vai atstāt. Maziem bērniem domātajos ēdienos ķiršu kauliņus labāk neatstāt, bet citos gadījumos ēdājus var par tiem brīdināt. Ievārījumam kauliņi piešķir garšas niansi, kas daudziem šķiet tīkama. Līdzīgu efektu var panākt, ja ķiršu ievārījumam bez kauliņiem pievieno nedaudz mandeļu esences.

Ja gatavo pīrāgus, kūciņas vai citus mīklas izstrādājumus, kuros ir svaigi ķirši, reizēm vietā, kur ogas saskaras ar mīklu, veidojas zilgans iekrāsojums – tā vielas, kas ir ķiršos, reaģē ar sodu vai cepamo pulveri. Lai iekrāsojums neveidotos, mīklu mīca nevis pienā, bet paniņās vai kefīrā vai arī tai pievieno citronu sulu vai mazliet etiķa.

Tautas medicīna iesaka ēst daudz ķiršu, lai uzlabotu ēstgribu, paaugstinātu hemoglobīna līmeni asinīs, izvadītu kaitīgos vielmaiņas galaproduktus, mazinātu pārmērīgu menstruālo asiņošanu, izsargātos no podagras; kopā ar pienu – lai palīdzētu iekaisušām locītavām, bet ķiršu sulu lieto pret drudzi.

Receptes

Ķiršu fondī. Katliņā uzvāra 150 ml saldā krējuma, pievieno dažas piparmētru lapiņas un ļauj ievilkties aptuveni 5 minūtes. Pārlej krējumu fondī traukā, pievieno 200 g sasmalcinātas tumšās šokolādes un ēdamkaroti medus, silda uz lēnas uguns. Ķiršus, turot aiz kātiņiem, apmērcē šokolādes masā.

Vistu filejas ar ķiršu mērci. Četrus vistu filejas gabalus apviļā sālī un garšvielu maisījumā, apcep uz pannas no abām pusēm, tad uz vidējas uguns cep gatavus. Katliņā lej 300 ml vistu buljona, svaigi spiestu sulu no viena apelsīna, 3 ēdamkarotes portvīna, pievieno norīvētu apelsīna miziņu un 300 g ķiršu, vāra 10 minūtes. Nelielā daudzumā auksta ūdens iejauc 2 ēdamkarotes kartupeļu cietes, pievieno katliņa saturam un maisa, līdz tas iebiezē. Vistas filejas liek šķīvjos, pārlej ar ķiršu mērci, piedevās pasniedz kartupeļu biezeni un svaigu dārzeņu salātus.

Brī siers ar ķiršiem un riekstiem. 250 g stingru ķiršu pārgriež uz pusēm un izņem kauliņus, pievieno vienu ēdamkaroti sīki sagrieztu maurlociņu (vai zaļo loku), divas ēdamkarotes augu eļļas, vienu ēdamkaroti balzametiķa un nedaudz Dižonas sinepju. Nelielā panniņā vai veidnītē liek brī siera gabalus, kas attīrīti no miziņas un vienmērīgi apviļāti sakapātos lazdu riekstos. Liek cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā, cep 5–6 minūtes. Liek šķīvī uz zaļo salātu lapām, pārlej ar sagatavoto mērci.

Atsvaidzinošs ķiršu dzēriens. Ķiršus, kuriem izņemti kauliņi, pārkaisa ar cukuru, atstāj uz dažām stundām atsuloties. Silda uz lēnas uguns, līdz cukurs izkūst, pievieno dažas piparmētru lapiņas, atdzesē. Pēc garšas pievieno ūdeni un ledu, ja vēlas, pielej nedaudz vermuta.

Ķiršu kūka. Vienu glāzi ķiršu (bez kauliņiem) pārlej ar pusglāzi brendija, pieber 1–2 ēdamkarotes cukura, nostādina divas diennaktis. Lai pagatavotu biskvītu, ņem 5 olas, atdala baltumus no dzeltenumiem. Dzeltenumus kārtīgi saputo ar vienu glāzi cukura, pievieno divas ēdamkarotes krējuma (ar kaudzīti), paciņu vanilīna cukura un 4 ēdamkarotes kakao pulvera. Pa daļām pievieno vienu glāzi miltu. Olu baltumus saputo stingrās putās, uzmanīgi iecilā dzeltenumu masā, liek ietaukotā, ar miltiem izkaisītā veidnē. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā. Pirmās 15 minūtes cepeškrāsni nav vēlams atvērt, lai biskvīts nesakrītas. Kad tas gatavs, izņem no veidnes un atdzesē. Vislabāk ļaut biskvītam nostāvēt līdz nākamajai dienai. Biskvītam nogriež augšējo kārtu, to nesalaužot. Atlikušajam biskvītam izdobj vidiņu, atstājot «bļodiņu» ar 1 cm biezām sieniņām. Sagatavotos ķiršus liek sietā, notecina sīrupu. 200 g istabas temperatūrā sasildīta sviesta saputo ar 100 g kondensētā piena ar cukuru, pievieno mazliet brendija un notecinātā sīrupa. Nedaudz krēma atstāj pārziešanai, pārējam piejauc ķiršus un no vidiņa izdobto biskvītu, piepilda ar to kūku, uzliek augšējo daļu, piespiež, pārziež ar krēmu, ieliek ledusskapī. Nelielā katliņā izkausē 50 g sviesta, pievieno četras ēdamkarotes no ķiršiem notecinātā sīrupa, četras ēdamkarotes pūdercukura un vāra, līdz tas izšķīdis, tad pievieno divas ēdamkarotes kakao pulvera, vienu ēdamkaroti cietes un 100 g šokolādes, karsē, līdz šokolāde izkūst. Glazūru atdzesē līdz viegli siltai, pārlej kūkas virspusi un sānus, tūlīt liek ledusskapī.