Kārdinoši, kraukšķīgi, kruzuļaini

Ar vienu svaigu salātlapu pietiek, lai "atdzīvinātu" pat bezcerīgi apnikušu ēdienu. Šobrīd salāti ir patiešām garšīgi, lekni un vitamīniem bagāti, pa kabatai gandrīz ikvienam, un tāpēc nelaidīsim garām iespēju tos baudīt.

Ja kādam izveidojies priekšstats, ka salāti ir tikai tāda bezpersoniska piedeva, kurai īsti nav savas garšas, tad tieši tagad ir vislabākais laiks pārskatīt savu viedokli. Auguši vasarā, dārzā, saņēmuši no zemes, saules un prasmīgiem kopējiem visu, kas nepieciešams, dažādu šķirņu salāti atklāj savas labākās īpašības. Šķirņu pasaulē ir ļoti daudz, un arī Latvijā katru sezonu sēklu veikalos parādās jauni piedāvājumi. Arvien vairāk cilvēku zina, kas ir galviņsalāti, aisberga salāti, Ķīnas salāti, kruzuļaino lapu salāti, Romas un Batāvijas salāti, daudziem iegaršojušies kressalāti, rukolas un cigoriņu salāti, kas patiesībā nemaz nav salāti. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem pasaulē gadā izaudzē vairāk nekā 23 miljonus tonnu salātu. Tie iekarojuši daudzu ēdāju sirdis, jo ir mazkaloriski, veselīgi, plaši lietojami kulinārijā un arī dekoratīvi. Ja laika un spēka kādreiz atlicis tik vien, lai pagatavotu dežūrēdienu – pelmeņus, cīsiņus, zivju pirkstiņus un tamlīdzīgi, tad šķīvī vispirms var ieklāt kruzuļainu salātu lapu un iespaids vairs nebūs tik nomācoši ikdienišķs. Arī visparastākajās sviestmaizēs ar desu, pastēti, sieru, olu vai zivi salātu lapām ir īstā vieta. Ja negribas ēst maizi, tad dažādas gaļas un siera uzkodas kopā ar svaigu dārzeņu gabaliņiem var ietīt salātlapās un ēst tāpat vai arī pasniedzot klāt kādu piemērotu mērci.

Ko salāti dod veselībai

Kā jau visi svaigi dārzeņi salāti mūsu uzturā nodrošina zināmu daudzumu vitamīnu – karotīnu, B grupas vitamīnus, C, E un K vitamīnu, kā arī kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, cinku, magniju. Augstā hlorofila satura dēļ par visvērtīgākajiem tiek uzskatīti salāti ar tumši zaļām lapām. Rakstos minēts, ka hlorofils veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs, pateicoties hlorofila un hemoglobīna ķīmiskās uzbūves līdzībai. Tiek apgalvots, ka regulāra salātu ēšana palīdz uzlabot gremošanu, veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, normalizē holesterīna līmeni, kalpo asinsvadu sieniņu trausluma profilaksei, nedaudz arī uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un pat mazina sāpes. Ārīgi salātu lapas, kas noplaucētas karstā ūdenī un pieliktas ādai vēl siltas, izmanto, lai mazinātu saules apdegumu radītās sekas. Tautas medicīnā izslavēts līdzeklis sirds veselības uzlabošanai ir salātu sula. Lai pagatavotu sulu, lietpratēji iesaka izmantot gaļasmašīnu, speciālas zaļumu dzirnaviņas vai modernās sulu spiedes, kurām arī ir šāda funkcija (par to jāpainteresējas pērkot). Ja lieto gaļasmašīnu vai dzirnaviņas, sasmalcinātos salātus nekavējoties izspiež caur marli. Dienā nevajagot lietot vairāk par 100 ml šādas sulas. Daži autori uzskata, ka salātu sulu vislabāk sajaukt ar burkānu, biešu vai rāceņu sulu.

Jānomazgā

Pats par sevi saprotams, ka salāti pirms ēšanas jāmazgā. Pat ja tie nāk no pašu dārza, kur nav lietotas ķimikālijas augu aizsardzībai, augsnē mīt pietiekami daudz mikroorganismu, kas var izraisīt infekcijas, uz lapām var būt parazītu oliņas, nemaz nerunājot par kukainīšiem, gliemežiem utt. Daži kulināri iesaka salātus noskalot zem tekoša ūdens, tad uz vienu stundu iegremdēt vieglā sālsūdenī, pēc tam atkal skalot, notecināt un nosusināt. Citi to uzskata par pārmērību. ASV iedzīvotāji mēdz pirkt mazgātus salātus, kuriem uz iepakojuma norādīts: "Mazgāti trīs reizes" vai "Gatavi ēšanai". Tomēr mazgāšana jebkurā gadījumā ir vēlama, ūdenim var pievienot arī nedaudz etiķa, lai efektīvāk iznīcinātu mikrobus.

***

Kā salātus "apģērbt"

Mūsu tautai nav tradīcijas tāpat vien saujām ēst svaigas salātu lapas, un arī citās pasaules malās cilvēki domā, kā dažādot salātu garšu, un ir izgudrojuši neskaitāmas mērces. Neliela taukvielas, piemēram, olīvu eļļas, piedeva ne vien uzlabo garšu, bet arī padara organismam pieejamākas atsevišķas uzturvielas, kas ir salātos. Te jāatrod saprātīgs kompromiss, lai salāti no veselīga un mazkaloriska ēdiena nepārtaptu neveselīgā un treknā. Veselīgo ēdienu recepšu autori norāda, ka vislielākās nepareizības tiek pieļautas, pievienojot salātiem par daudz gaļas, siera, grauzdiņu un pārāk dāsni lietojot mērci. Viņi iesaka gatavot mērces pašiem, nevis izmantot rūpnieciski ražotās, kurās var būt dažādi nevēlami komponenti. Tas neprasa daudz laika, turklāt vasarā var likt lietā dažādus garšaugus, svaigus dārzeņus, augļus, ogas un to sulas, lai rezultāts iznāktu patiešām oriģināls.

***

Noderīgas salātu mērces:

Ar baziliku un balzametiķi: blenderā liek pusglāzi svaigu bazilika lapiņu,

80 ml balzametiķa, vienu nelielu sīki sakapātu sīpolu, 60 ml ūdens, divas ēdamkarotes medus, vienu ēdamkaroti olīvu eļļas un šķipsniņu maltu melno piparu; pagatavo pēc iespējas viendabīgu mērci.

Ar zilo sieru: saputo pusglāzi mazkaloriju majonēzes ar vienu ēdamkaroti ābolu etiķa, tējkaroti augu eļļas, šķipsniņu kaltētu raudeņu, 120 g liesa skābā krējuma, spiedē saspiestu ķiploka daiviņu, sāli un pipariem, beigās pievieno 30 g sadrupināta Rokfora siera.

Ar paniņām: blenderā lej pusglāzi paniņu, pievieno divas ēdamkarotes skābā krējuma, vienu ēdamkaroti majonēzes, dažas sakapātas koriandra lapiņas, divas spiedē saspiestas ķiploku daiviņas, pēc garšas – sāli un sinepes, sakuļ viendabīgu mērci.

Ar apelsīnu sulu: vienu glāzi apelsīnu sulas uzvāra un turpina vārīt uz vidējas uguns 8–10 minūtes, pievieno vienu sakapātu ķiploka daiviņu, vienu ēdamkaroti ābolu etiķa, vienu tējkaroti sezama eļļas, pustējkaroti karija pulvera; visu kārtīgi saputo.

Ar citronu un ķiplokiem: blenderā sastrādā viendabīgā masā divas ēdamkarotes maltu linsēklu, divas sakapātas ķiploku daiviņas, nedaudz sāls, etiķa un piparu, vienu lielu nomizotu un no sēkliņām atbrīvotu tomātu, viena citrona mīkstumu, kas attīrīts no plēksnītēm un sēkliņām, un pusglāzi ūdens.

Ar laimu sulu: sajauc divas ēdamkarotes laimu sulas ar vienu ēdamkaroti ūdens, pēc garšas pievieno sāli, piparus un cukuru, sakuļ un, turpinot kult, pievieno četras ēdamkarotes auksta spieduma olīvu eļļas.

Ar zemenēm: blenderā pagatavo biezeni no pusglāzes sagrieztu zemeņu, pievieno divas ēdamkarotes sarkanvīna etiķa, tējkaroti sinepju, sāli un piparus, puto, pēc kāda laika pielej pusglāzi olīvu eļļas un turpina putot, līdz iznāk mērce krējuma konsistencē.

Ar piparmētrām un brinzu: blenderā sasmalcina 100 g brinzas, pievieno 125 ml jogurta bez piedevām un sakapātu ķiploka daiviņu, saujiņu sīki sasmalcinātu piparmētru lapu un trīs tējkarotes olīvu eļļas.

Ar riekstiem: uz pannas apcep 100 g lobītu valriekstu vai zemesriekstu, tos sadauza ar stampiņu vai citādi sasmalcina; pievieno nedaudz sāls, piejauc trīs ēdamkarotes olīvu eļļas un trīs ēdamkarotes citronu sulas.

Ar olām: divām cieti vārītām olām izņem dzeltenumus, samīca ar šķipsniņu sāls, pievieno tējkaroti sinepju, ēdamkaroti galda etiķa un, nepārtraukti maisot, pievieno 50 g augu eļļas un 150 g skābā krējuma. Mērci pārlej salātiem, virsū uzkaisa sīki sakapātus olu baltumus.