Tūrisma un tulkošanas aģentūras Cia Travel@translations īpašniece Kristīne Deiliko smaidot stāsta, ka viņai patīk garšīgi paēst un līdz ar to arī gatavot.
Virtuvē pie plīts viņa nestāv katru dienu, taču pāris reizes nedēļā iznākot uzburt garšīgu maltīti. «Katru reizi, kad kaut ko pagatavoju, tas šķiet visgaršīgākais ēdiens pasaulē,» ar sajūsmu secina Kristīne Deiliko.
Viņa ik pa laikam ceļo un mājup no tālākām zemēm atgriežas ar pavārgrāmatām un interesantām garšvielām. Pērn viesojusies Vācijā – no tās atceļojuši dažādi sieri un zosu tauki, bet no Holandes – grāmata ar receptēm.
«Zosu taukus, kurus Vācijā nopirku dārgu preču veikalā, smērēju uz maizītēm, virsū uzkaisīju piparus,» atminas prasmīgā kulināre. Atbraucot no Ungārijas, viņa vienmēr atvedot vietējo garšvielu – papriku, jo no tās protot pagatavot gardu zupu. «Klasisko Ungārijas gulaša zupu gatavo, izmantojot nevis tomātu pastu, bet papriku. Tā, ko var nopirkt Latvijā, nedod zupai sarkano krāsu.» No katras valsts viņa cenšoties atvest kaut ko īpašu un tai raksturīgu. Spānijas vēstniecībā prezentācijā Kristīne nobaudījusi tur izplatītu uzkodu – apceptas mednieku desiņas, kuras apmēram 15 līdz 20 minūtes sautē sidrā. Salauž garšīgu maizi un to pamērcē mērcē, kas rodas no desiņu cepšanas. «Latvijā sākuši ražot sidru, tāpēc tas kļūst populārs produkts ēdienu gatavošanā,» atzīst Kristīne. Puravus arī var sautēt sidrā – tos apcep, pievieno timiānu, buljonu, sidru un visu sautē. Izmanto kā piedevu pie gaļas, kartupeļiem vai ceptām desiņām. Kristīne ēdiena gatavošanas procesā izvēlas Jumpravā ražoto sidru, kas ir dabisks, nav gāzēts un piešķir ēdienam interesantu, nedaudz saldenu garšu.
Tāpat kā ārzemnieki
Viņa teic, ka ēdienkarte esot dažāda un daudzveidīga. «Ārzemnieki izmanto produktus, kas ir lēti un pieejami. Es daru tāpat – izvēlos to, kas nopērkams pie mums. Piemēram, Ungārijā vairāk izmanto liellopa gaļu, savukārt Latvijā iecienītākā un lētākā ir cūkgaļa,» savus ēšanas paradumus raksturo Kristīne un piebilst, ka gulaša zupu pati nekad negatavojot no liellopa, bet no cūkgaļas. Patīkot gatavot cepeti, ar kuru pēc tam var papildināt sviestmaizes, aizstājot desu. «Labprāt ēdu reņģes, kuras daudzi uzskata par mazvērtīgu produktu, un ka ar tām esot liela ņemšanās, lai tās pagatavotu. Garšīgas ir vienkārši saceptas reņģes, kuras pirms tam var arī iemarinēt. Maniem draugiem, kuri nāk ciemos, šādas zivis garšo.»
Piedevā pie gaļas viņa izmanto kartupeļus dažādos variantos – vārītus, ceptus, biezputru, retāk – rīsus, neizpaliek arī makaroni, jo tos var ātri pagatavot. Bieži ēdienreizē izvēlas dārzeņus. «Nesekoju līdzi, lai ēdienkarte ir veselīga, taču neēdu arī neveselīgu pārtiku. Nedzeru gāzētus dzērienus un neēdu čipsus, jo man tie negaršo. Uzskatu, ka veselīga ēdienkarte nozīmē to, ka tā ir sabalansēta.» Kristīne interneta vietnē izveidojusi savu blogu kristinesreceptes.lv, kurā dalās pieredzē ar savu ēst gatavošanas prasmi. Tajā viņa raksta, ka garšo jebkurš labi pagatavots ēdiens, pat ja tas ir lēts un ļoti vienkāršs, un to jauki dēvē par savu gardēdības izpausmi. «Es, protams, nenoniecinu izcilus pavārmākslas paraugus. Ēdiens un garša ir tik dažādi, un es nekad un nekādā veidā sevi neierobežoju.» Nolūkojot tirdzniecības vietu plauktos pārtikas preces, viņa neiedziļinās produktu sastāvā, lai neaizietu galējībās. Dārzeņus, zivis un gaļu parasti pērk tirgū, pārējos produktus – veikalos. Nesen neesot aplūkojusi etiķeti un nopirkusi siera izstrādājumu. «Tas bija dīvains, bezgaršīgs produkts. Laikam tomēr būs rūpīgāk jāskatās, ko pērku,» aizdomājas Kristīne.
Produktu sezonalitāte
No dārzeņiem Kristīnei īpaši garšojot tomāti. Ziemā retu reizi priekšroku dod cherry tomātiem, gatavošanai šajā gadalaikā iztiek ar tomātiem savā sulā vai tomātu sulu. Viņa, veidojot ikdienas ēdienkarti, ņem vērā produktu sezonalitāti. «Ziemā tomāti, gurķi un dilles nav tik kvalitatīvi, tāpēc to vietā izvēlos, piemēram, skābētus kāpostus, saknes – kāļus, bietes, rutkus.» Tos galvenokārt iegādājas tirgū vai sarūpē draugi.
Kristīnei neesot negaršīgo ēdienu saraksta, jo vienīgais, ko viņa neēd, ir ananāsi. «Kādreiz domāju, ka pēc skolas solā pavadītā laika man negaršo arī prosas putra. Pagājušovasar izmēģināju, un patika.» Brokastīs, ja ir brīvdienas, izvēlas ceptas siermaizes, omleti – vasarā ar kabačiem, vai arī musli ar pienu vai kādu citu piedevu.
No garšvielām iecienījusi tradicionālās – sāli, piparus, papriku, nepatīk koriandra sēklas. Topā esot majorāns, kuru gan nevarot visur nopirkt, jo bez tā neiztikt, gatavojot gulaša zupu.
Salātiem izvēlas zaļo lapu salātus, kam pievieno tomātus, gurķus, puravus, pētersīļus, dilles un lokus. Tiem var pielikt mazliet uzbriedinātu bulguru vai arī saujiņu griķu vai grūbu. Aizdaram izmanto olīveļļu ar citrona sulu, balzama etiķi, taču uzturā neatsakās arī no majonēzes.
Zupa kā pamatēdiens
Ar desertu un kūku cepšanu neaizraujoties, jo neesot saldummīle. Reti mājās izcepot kādu kūku. Skolas gados gluži otrādi paticis cept kūkas, nevis gatavot otros ēdienus. Mācējusi izcept garšīgu šokolādes kēksu un pufīgus speķa pīrādziņus, taču tie vairs nesanākot. Kristīne par to ir apbēdināta, jo galvenā vaininiece esot plīts. Atmiņās par bērnības ēdienu esot saglabājušās Rīgas vecmāmiņas ceptās biezpiena pankūkas. Tā kā garšojot viss, tad sevis lutināšanai esot grūti nosaukt vienu konkrētu ēdienu. Augļu topā esot āboli, bumbieri, melone, persiki. «Tos apēdu tāpat, bet kādu reizi pagatavoju no tiem salātus.» Kristīnei esot tuva dažādu valstu virtuve, protams, arī latviešu, jo patīkot pārmaiņas ēšanas jomā. No Ungārijas virtuves gatavojot arī pupiņu zupu, kurai īpašo labumu piešķir garšvielas – paprika, ķiploki, sīpoli.
«Man patīk biezas zupas, lai zupa būtu kā pamatēdiens un lai nav nepieciešams otrais ēdiens un deserts.» No itāļu virtuves čaklā saimniece aizņēmusies recepti pupiņu – grūbu zupai.
Kristīnes Deiliko iemīļota recepte - Vista sidrā ar glazētiem burkāniem
Sastāvdaļas: 3 vistas stilbi ar šķiņķi, 4 burkāni, ēdamkarote sasmalcinātu pētersīļu, ēdamkarote medus, sāls, pipari, sviests, eļļa cepšanai, sidrs, saldais krējums. Kartupeļu biezputrai – kartupeļi, ķirbis (vislabāk ņemt proporciju – trīs ceturtdaļas kartupeļu un vienu trešdaļu ķirbja), sāls, sviests, mārrutki, pusglāze piena.
Pagatavošana: vistu apcep eļļā un sviestā zeltaini brūnu, uzkaisa sāli un piparus. Eksperimenta nolūkā var uzkaisīt timiānu, ja ir vēlēšanās. Uzlej sidru, uzliek vāku pannai un sutina mazāk par 40 minūtēm. Kad vista ir gatava, to izņem no pannas. Pagatavo gardu mērci, pievienojot uz pannas esošajam šķidrumam saldo krējumu, kuru vāra, lai apjoms uz pusi samazinās. Pēc tam uzkaisa pētersīļus. Atsevišķā katliņā liek notīrītus burkānus un apcep sviestā. Pielej ūdeni, sautē apmēram 20 minūtes, pievieno sāli, pētersīļus un medu. Biezputrai izvāra gabaliņos sagrieztus kartupeļus un ķirbi. Kad tie ir izvārījušies mīksti, sastampā ar piestu, pievieno sāli, sviestu, siltu pienu (jāseko līdzi, lai, pakāpeniski pievienojot pienu, nerodas pārāk šķidra konsistence) un uzkarsē. Ja ir vēlēšanās, biezputrai var pievienot arī 1 vai 2 ēdamkarotes mārrutku.
1. Uz pannas apcep vistu, kamēr tā iegūst zeltainu nokrāsu, pēc tam pielej sidru un sautē tajā.
2. Burkānus apcep sviestā, pielej ūdeni un sautē apmēram 20 minūtes. Kad burkāni ir apcepti, pievienots medus un sāls, uzkaisa sasmalcinātus pētersīļus.
3. Kad vista ir gatava, to izņem no pannas un pagatavo no šķidruma un saldā krējuma mērci. Mērce kādu laiciņu jāpavāra, un arī tai uzkaisa sasmalcinātus pētersīļus.
Ēdiens ir gatavs – izskatās garšīgi un krāsaini, un to var kārtot uz šķīvja.