Saldējuma vēsture ir ļoti sena un bagāta, bet Eiropa par šo auksto desertu pirmo reizi uzzināja 1292. gadā no itāļu ceļotāja Marko Polo.
Savukārt tā rūpniecisko ražošanu aizsāka amerikānis Kristiāns Nelsons 1919. gadā. Kopš tā laika saldējums kļuvis daudzveidīgs, krāsains gan pēc garšas, gan vizuālā iepakojuma.
Šā aukstā un gardā kāruma cienītājiem našķošanās ar saldējumu var kļūt par īstiem svētkiem ne tikai īpaši svinīgos gadījumos, bet arī ikdienā. Saldējums ir saputots, sasaldēts produkts, ko ražo no piena, krējuma, arī no augu tauku maisījuma, izmantojot speciālu receptūru. To sastāvā ir arī augļi, ogas, saharoze, stabilizatori, dažās receptēs – arī olu produkti un aromātiskas vielas. Vecākiem vienmēr ir aktuāli savam bērnam izvēlēties kvalitatīvu un garšīgu saldējumu. Godīgi ražotāji parasti atklāj pircējiem, kas ir saldējuma sastāvā – kādi stabilizatori, krāsvielas, emulgatori un aromatizatori tajā atrodami. Vecākus parasti uztrauc tieši šīs sastāvdaļas, taču ne vienmēr ir jāsāk uzreiz uztraukties par visiem E. E160 pārstāv beta karotīnu, kuram raksturīgas antioksidantu īpašības; E163 ir vīnogu kauliņu ekstrakts; E100 ir dabiska krāsviela; E440 citrusa vai ābolu pektīns, kas uzlabo gremošanas procesu. Ļoti daudz aromatizatoru un krāsvielu, kā zināms, satur augļu saldējumi, un, lai iegūtu kvalitatīvu produktu, tam drīkst pievienot tikai dabiskas piedevas un identiskas tām. Pats garšīgākais, kā zināms, un veselīgākais ir saldējums no īsta piena un krējuma, un to māmiņām noteikti nevajadzētu aizmirst.
Svarīgi, kādā vecumā bērnu pirmo reizi iepazīstināt ar auksto gardumu un kā to pareizi izdarīt. Vairākums pediatru un dietologu uzskata, ka bērniem, kas ir jaunāki par trīs gadiem, nav ieteicams to dot nogaršot. Pirmajam saldējumam vajadzētu būt piena saldējumam, jo plombīrs vai krējuma saldējums būs smagāks viņu gremošanas sistēmai, nevajag uzreiz arī likt degustēt saldējumu ar dažādām piedevām. Saldējumu nav ieteicams dot biežāk nekā divas reizes nedēļā, un tikai tad to var darīt, ja nav alerģiskas reakcijas. Diemžēl no saldējuma uz kādu laiku nāksies atteikties, ja bērnam ir nopietnas zarnu trakta saslimšanas, alerģija pret govs pienu, angīna, cukura diabēts, novājināts svars. Saldējuma kvalitātei ir svarīgi, cik daudz tas ir saputots – norma ir apmēram 130 procentu. Ja tas ir par maz saputots, tad saldējumam mēdz būt ne visai patīkama ledaina struktūra, tas ātri kūst un uzglabājot tam rodas specifiska sniega kārtiņa.
Lai arī šķiet, ka saldējuma labās īpašības nav acīm redzamas, tomēr tajā tās ir: krējuma un piena saldējums organismam dod dabiskā piena vērtīgos komponentus – kalciju, olbaltumvielas, vitamīnus. Ja bērniem negaršo biezpiens vai kefīrs, tad saldējums var kļūt par nozīmīgu un garšīgu desertu. Organismā saldējums viegli tiek pārstrādāts, daudz vieglāk nekā siers vai krējums, jo tas ir homogenizēts produkts. Uzskata, ka saldējums lieliski mazina stresu, jo piens un krējums satur triptofānu, kas ir dabisks trankvilizators, kas uzlabo garastāvokli un novērš bezmiegu. Ja saldējumu ēd nelielās porcijās, tas norūda organismu. Noteikumi ir tādi paši kā, piemēram, mazgāties aukstā dušā. Sagatavot kaklu aukstumam un norūdīties pret angīnu vislabāk palīdz plombīrs un krējuma saldējums. Nevar nepieminēt to, ka saldējums, protams, veicina kariesa attīstību un lieko kilogramu uzkrāšanu, taču to var attiecināt uz jebkuru saldumu. Ko labāk izvēlēties – saldējumu vai bulciņu? Protams, labāk saldējumu. Svarīgs noteikums, ko atgādinās jebkurš uztura speciālists, – nevajag saldējumu pārēsties. Bērniem noteikti to vajag ēst ar mazu karotīti, lēnām un uzdzert siltu (nevis karstu, lai nenodarītu pāri zobu emaljai!) tēju.
EKSPERTU VIEDOKĻI
Igors MIEZIS, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs:
– Mūsu uzņēmumā ražotais saldējums tiek gatavots tikai no piena un krējuma. Nevienā no saldējumiem netiek izmantoti piena tauku aizstājēji, tāpēc patērētājiem nekad nav jāuztraucas par to, ko viņi nopērk. Sadarbībā ar pludmales klubu Brazīlija un bērniem šogad tika radīta jauna Rūjienas saldējuma šķirne Brazīlija, kas gatavota uz krējuma bāzes ar laima garšu. Tā jau nonākusi pie pircējiem un ir pieprasīta. Mēs necenšamies sevi reklamēt tā, kā to dara lielie uzņēmumi, bet līdzekļus izlietojam citādi – atbalstām sporta sacensības un kultūras pasākumus. Mēs, ražojot savus produktus, nedomājam par peļņas iegūšanu, bet lai tiem ir pievienotā vērtība un jēga. Bērniem, protams, nevajadzētu ēst visu, ko viņi vēlas, tāpēc ir vecāki, kas viņus mudina izvēlēties pareizos un veselīgos produktus. Protams, bērnu garšas kārpiņas un acis vienmēr izvēlēsies krāsaināku produkciju. Taču arī saldējumu jāpieradina viņus ēst un novērtēt, ka tajā ir krējums, garša līdzinās putukrējumam, nevis tas ir pārsātināts ar krāsvielām un neveselīgām izejvielām.
Lizete MĀLDERE, uztura speciāliste:
– Saldējuma garšas un mirkļa veldzējums bieži vien ir tas, ko ikviens no mums steidzīgajā ikdienā meklē. Saldējumam piemīt īpaša spēja atvēsināt, iepriecināt un pat pabarot mūs – cilvēkus. Īsta saldējuma sastāvā ir sastopamas cilvēka organismam viegli un dabiski asimilējamas olbaltumvielas, gan arī kalcijs un vitamīni, kas spēj nodrošināt gan sāta sajūtu, gan arī papildināt to rezerves organismā. Tamdēļ saldējums, kas pagatavots no īsta piena vai krējuma, var būt mūsu uztura pilnvērtīga sastāvdaļa. Vēl labāk, ja tas nācis tepat no Latvijas, tā nodrošinot piena kvalitāti un svaigumu. Taču, kā lai saprot, kurš saldējums ir patiešām īsts saldējums un kurš – tikai tā rūpīgi izplānots pakaļdarinājums? Saldējums, kas ražots no īsta piena un krējuma, vienmēr būs nedaudz dārgāks par to, kura sastāvā izmantotas mākslīgās izejvielas un augu tauki, kas samazina produkta kvalitāti. Īsts un dabisks saldējums tiek veidots uz piena, krējuma vai jogurta bāzes, un tā sastāvā ir piena tauki un olbaltumvielas, kas piešķir saldējumam tik raksturīgo maigo un krēmīgo garšu. Taču ir pieejami arī saldējumi, kuru gatavošanas procesā piena tauki tiek aizstāti ar augu taukiem, tā samazinot produkta izejvielu izmaksas un kvalitāti, lai pircējiem šo saldējuma izstrādājumu piedāvātu par zemāku cenu. Plaši izmantotie augu tauki visbiežāk sastopami kā daļēji hidrogenizētās taukskābes – augu tauki, kas mākslīgi pārvērsti cietā agregātstāvoklī. Hidrogenizācijas procesā veidojas transtaukskābes, kas, uzkrājoties šūnās, palēnina vielmaiņu un negatīvi ietekmē visu organismu, īpaši – sirds un asinsvadu sistēmu. Tā kā šīs taukskābes traucē šūnu darbību, tās ietekmē arī daudzu enzīmu funkcijas, kas savukārt aizkavē neaizvietojamo taukskābju Omega3 un Omega6 pārstrādi. Tieši tāpēc esi vērīgs un plašajā saldējumu klāstā rūpīgi izpēti, no kā ir pagatavots tavs iemīļotais saldējums.Bieži vien, palūkojoties uz saldējuma iepakojumu, var apjukt no e burtu, ciparu un svešvārdu daudzveidības – aromatizētāji, emulgatori, konservanti, krāsvielas un daudzas citas pārtikas piedevas. Ne visas no tām ir veselībai kaitīgas, jo daudzas veidotas uz dabiskas bāzes un no dabiskām sastāvdaļām.***
RECEPTES
Krējuma saldējums
Sastāvdaļas: 400 g krējuma, 300 g piena, 250 g cukura, 9 olas, 2 tējkarotes kartupeļu cietes, vanilīns.
Pagatavošana: olu dzeltenumus rūpīgi sajauc ar cukuru, pievieno pienu un krējumu. Katlu ar šādu maisījumu uzkarsē uz vājas uguns, nepārtraukti maisot, kamēr nedaudz sabiezē. Pievieno cieti, kas izšķīdināta ūdenī, ielej to karstā pienā un karsē uz lēnas uguns, kamēr pazūd putas. Izkāš masu caur smalku sietu, atdzesē un pievieno vanilīnu. Liek ledusskapī.
Saldējums ar augļiem
Sastāvdaļas: 1,5 l krējuma, 300 g cukura, 6 dzeltenumi, 10 g riekstu, augļi un vanilīns pēc garšas.
Pagatavošana: dzeltenumus sajauc ar cukuru, vanilīnu, pakāpeniski pievieno krējumu. Uzsilda uz vājas uguns, nepārtraukti maisot, kamēr sabiezē, bet neļauj vārīties. Masu atdzesē un liek ledusskapī. Pirms pasniegšanas liek traukā karoti saldējuma, pēc tam augļus, pārkaisa ar riekstiem.