Laika apstākļus nav iespējams pārveidot pēc pasūtījuma, un – labi vien ir, jo dažādu pasūtītāju gaume var izrādīties krasi atšķirīga. Kad pienāk īsti karsta diena, dažs glābjas no tveices, kā vien spēj, cits turpretī cenšas izmantot karstumu savā labā, jo, viņaprāt, pasvīst ir veselīgi.
Sadzīvošanai ar ekstrēmākajām vasaras izpausmēm izvēlamies dažādus paņēmienus. Cik tie pamatoti un iedarbīgi?
Auksta duša
Pārkarsušam cilvēkam tas ir vislabākais un ātrākais atveldzēšanās veids. Šķiet: jo aukstāks ūdens, jo labāks efekts. Tomēr nevajag pārspīlēt ar ūdens temperatūru. Ja tas ir pārāk auksts, organisms ieslēdz savus aizsargmehānismus, asinsvadi sašaurinās, un ķermenis pārstāj atdot siltumu. Cilvēkam, kurš nav speciāli norūdījies, labāk dušoties remdenā ūdenī. Atvēsinoties jūrā vai citā dabiskā ūdenstilpē, ieteicams ūdenī iegremdēties pamazām, ļaujot ķermenim pierast. Ļoti labi ir arī padzerties kaut ko vēsu.
Saule aiz mākoņiem
Lai gan saules ultravioletais starojums vasaras otrajā pusē vairs nav tik intensīvs, joprojām, dodoties pludmalē vai strādājot zem klajas debess, ir jālieto saules aizsargkosmētika. Dermatologi brīdina, ka saules radiācija sasniedz mūs arī tad, ja diena ir apmākusies un dūmakaina, pat tādā ir iespējams tikt pie saules apdegumiem. Daži cilvēki, gatavojoties vasarai, speciāli iet uz solārijiem, lai iegūtu pamata iedegumu, kas it kā pasargā no saules apdegumiem brīvā dabā. Speciālisti norāda, ka tā nav – apdegt diemžēl iespējams neatkarīgi no tā, ka esi bijis solārijā, tāpēc joprojām jāievēro piesardzība, cenšoties neiet saulē dienas vidū un lietojot pretiedeguma krēmus un losjonus ar pietiekami augstu saules aizsargfaktoru. Izmaiņas, ko ādā rada ultravioleto staru iedarbība, gadu gaitā uzkrājas, sekmējot ādas sausumu, novecošanu un ļaunākajā gadījumā – arī ādas vēža attīstību.
Gaišie vakari un miegs
Vai vasarā, kad dienas gaišā daļa ir krietni ilgāka, mums draud iemigšanas grūtības? Ārsti saka: tā nevajadzētu būt. Ja viss ir normāli un cilvēks ievēro daudzmaz noteiktu dienas režīmu, tad organisms ir noskaņots paņemt savas likumīgās astoņas miega stundas jebkurā gadalaikā. Protams, jārūpējas par piemērotiem apstākļiem guļamtelpā – tur vajadzīgi biezi aizkari, nedrīkst būt par karstu, nepieciešams svaigs gaiss un jāizvēlas vasarai atbilstoša plāna gultasveļa. Ja draud iemigšanas grūtības, aptuveni stundu pirms gulētiešanas jāatsakās no satraucošu filmu un ziņu sižetu skatīšanās, datorspēlēm, intensīvām fiziskām nodarbēm.
Vai der jebkurš dzēriens
Cilvēki zina, ka vasaras karstumā ir svarīgi organismā atjaunot šķidruma krājumus. Katrs izvēlas tādus atspirdzinošus dzērienus, kādi viņam labāk garšo. Uztura speciālisti tomēr iesaka atturēties no dzērieniem, kuros ir kofeīns, alkohols vai daudz cukura. Tiem bieži piemīt diurētisks efekts, šķidrums tiek pastiprināti izvadīts no organisma, un slāpes atgriežas ar jaunu sparu. Vislabākais līdzeklis to remdēšanai ir tīrs ūdens, kam garšas uzlabošanai var pievienot kādu ogu, piparmētras galotnīti, citrona šķēlīti u.c. Noder arī vājpiens vai viegla zāļu tēja.
Kondicionētais gaiss un saaukstēšanās
Karstā vasarā īpaši kārdinoša ir iespēja uzturēties telpā vai mašīnas salonā, kur darbojas gaisa kondicionētājs, taču daudziem tādos apstākļos ir gadījies arī saaukstēties. Pats par sevi kondicionētais gaiss neizraisa saaukstēšanos, to dara visuresošie elpceļu vīrusi. Jāseko, lai temperatūras starpība ārā un telpā ar kondicionēto gaisu nebūtu pārāk liela, jo tad organisma imūnsistēma nepaspēj pielāgoties krasajām pārmaiņām un slimību izraisītāji tiek pie teikšanas. Tā kā kondicionēšanas ierīces mēdz arī mazināt gaisa mitrumu, tas padara elpceļu gļotādas sausākas un vieglāk ievainojamas, tāpēc vienlaikus jārūpējas arī par gaisa mitrināšanu.
