Speciāli sauļoties – cepināties nav labi. To visi esam daudzmaz sapratuši. Bet ir taču vasara un, kad spīd saulīte, gribas pavadīt laiku pludmalē, peldēties, spēlēt bumbu, vizināties laivā, braukt ar velosipēdu, kopt dārzu un darīt daudzas citas lietas, kas tomēr prasa atrašanos saules staros.
Tiem, kuri strādā zem klajas debess, piemēram, jaunbūvē vai apstādījumu kopšanā, nemaz nav citas izvēles, tādēļ jautājums par organisma pasargāšanu no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes ir vairāk vai mazāk aktuāls visu vasaru.
Saules aizsargkosmētika
Mediķi, ražotāji un tirgotāji jau kopš pavasara sāk sabiedrībai atgādināt, ka jāpadomā par ādas aizsardzību no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes, kas veicina ādas novecošanos un sekmē ādas vēža attīstību. Cilvēki iegādājas pretiedeguma krēmus, losjonus, aerosolus un citus produktus, izvēlas atbilstošu saules aizsargfaktoru – viens ķeksītis sezonas priekšdarbu sarakstā ir pievilkts, bet jāatceras šos līdzekļus arī lietot, turklāt lietot pareizi – pietiekami bieži un pietiekamā daudzumā. ASV eksperti konstatējuši, ka lielākā daļa cilvēku lieto tikai 25–50% no nepieciešamā aizsargkrēma daudzuma. Sejai un kaklam vien vajadzīga aptuveni tējkarote aizsarglīdzekļa, bet, lai noklātu visas ķermeņa daļas, kas vasarā parasti ir atsegtas – arī plecus, rokas, kājas u.c. –, vidēja auguma cilvēkam vajag aptuveni 30 mililitrus krēma vai losjona. Nereti piemirstas ieziest pēdas, ausis, kakla aizmuguri, vīriešiem – arī kailā galvvidus ādu. Visbīstamākā slimība, kas var rasties ultravioletā starojuma ietekmē, ir melanoma – ļaundabīgs, ļoti agresīvs un dzīvību apdraudošs audzējs, kas veidojas no pigmentrades šūnām – melanocītiem. Melanoma var rasties ļoti dažādās ķermeņa vietās, arī iepriekš minētajās.
Vēl viena tipiska kļūda, kas mazina krēmu un losjonu efektivitāti, ir nepareiza uzglabāšana, piemēram, krēma tūbiņa visu dienu stāv pārkarsētā mašīnā.
Jāatceras atjaunot aizsardzību
Daļa cilvēku uzskata, ka pietiek uzziest pretiedeguma līdzekļus uz ādas vienreiz dienā. Tomēr aprēķināts, ka, uzturoties saulē, aizsargkosmētika jāuzziež ādai atkārtoti ik pēc divām stundām un arī ikreiz pēc tam, kad cilvēks bijis peldēties vai vienkārši paplunčāties ūdenī. Tādi aizsargkosmētikas produkti, kuru marķējumā rakstīts, «ūdensdroši», turas uz ādas labāk nekā citi, tomēr arī tos pēc peldes vajadzētu lietot atkārtoti. Nedaudz biežāk par citiem saules aizsargkosmētika vajadzīga cilvēkiem, kuri stipri svīst. Pēdējā laikā izgudrotas arī speciālas aproces, kas maina krāsu, kad ultravioletā starojuma deva kļūst par lielu, līdz ar to signalizējot, ka pienācis laiks atjaunot aizsardzību. Pie mums šādas aproces pagaidām gan nav redzētas, tāpēc laiku pa laikam pašiem jāatceras, ka ādai laiks saņemt jaunu aizsargkosmētikas devu.
Pētnieki atklājuši vēl kādu mazāk zināmu niansi: lietojot kaut ko saldu un alkoholisku, ādā atbrīvojas vairāk brīvo radikāļu. Tie ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas bojā šūnas, veicina organisma priekšlaicīgu novecošanos, stimulē deģeneratīvas slimības, vājina imunitāti, arī veicina audzēju šūnu veidošanos. Līdz ar to, baudot kokteiļus piknikā vai pludmales ballītē, par ādas aizsardzību pret ultravioletajiem stariem jārūpējas īpaši.
Aizsardzība no iekšienes
Sauļošanās sezonā ir lietderīgi uzņemt betakarotīnu, lai palīdzētu pasargāt ādu no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes, veidojot dabisku ādas iedegumu. Betakarotīns, šķiet, ir vispazīstamākais pārstāvis no veselas lielas vielu grupas, ko sauc par karotinoīdiem. Betakarotīns ir A provitamīns – no tā cilvēka organismā veidojas A vitamīns. Betakarotīns ir spēcīgs antioksidants, kas sargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Produkti, kas bagāti ar betakarotīnu, ir burkāni, tomāti, upenes, kāposti, spināti u.c. Aptiekās nopērkamas betakarotīna kapsulas, kuras iesaka sākt lietot jau divas nedēļas pirms sauļošanās sezonas vai došanās uz siltajām zemēm, tāpat arī pirms solārija apmeklēšanas, un turpināt lietošanu visu sauļošanās sezonu. Betakarotīns tiek iekļauts arī acu veselībai domāto produktu sastāvā.
Apģērbs palīdz tikai nedaudz
Vasarā ieteicams valkāt vieglas, no dabiskiem materiāliem šūtas drēbes, piemēram, plānus kokvilnas vai linu apģērbus. Taču aprēķināts, ka aizsardzība pret ultravioletajiem stariem, ko var nodrošināt apģērbs, atbilst SPF 5–6, tātad lielākoties ir nepietiekama. Mūsu platuma grādos atkarībā no cilvēka ādas tipa un citiem apstākļiem ieteicams nodrošināt SPF 30–50. Pasaulē parādījušies speciāli līdzekļi, kuri jāpievieno ūdenim veļasmašīnā, lai paaugstinātu apģērba sniegto saules aizsardzību. Pie mums pagaidām par tādiem nav dzirdēts. Protams, vislabāk ir ņemt vērā pārbaudīto ieteikumu: neuzturēties saulē dienas vidū, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Jāņem vērā, ka ultravioletie stari atstarojas arī no ūdens virsmas, pludmales smiltīm u.c., tāpēc sauljums vai krūma paēna no tiem diez ko nepasargā.
Vasarā, ejot saulē, ieteicama viegla, gaiša un pēc iespējas gaisa caurlaidīga galvassega, jo tā palīdz izvairīties no citas smagas problēmas – karstuma dūriena, kā arī nedaudz pasargā matus. Arī matiem vasarā der lietot šampūnus, balzamus, kondicionētājus un citus kopšanas līdzekļus, kuros ir iestrādāts saules aizsargfaktors.
Ja tu lieto zāles
Lielākoties cilvēkiem pat prātā neienāk, ka atsevišķi medikamenti var mijiedarboties ar saules gaismu, izraisot nevēlamu reakciju. Šis apstāklis ir minēts lietošanas instrukcijās, taču cilvēki tās pārāk rūpīgi nelasa. Nesen izplatītajā Zāļu valsts aģentūras paziņojumā norādīts, ka gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakciju var izraisīt dažādas zāļu formas: ziedes, geli, tabletes, injekcijas. Gaismjutība var izpausties ar ādas izsitumiem un iekaisumu, smagākos gadījumos – pat apdegumu. Simptomi parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, muguras un citur, piemēram, vietās, kur tikušas lietotas šādu reakciju izraisošas pretsāpju ziedes. Fototoksiska reakcija rodas tikai tajās ķermeņa daļās, kas bijušas pakļautas tiešiem saules stariem. Pēc īsāka vai ilgāka laika tur parādās ādas apsārtums vai apdegums, pūšļi, čūlas. Fotoalerģiska ādas reakcija var izpausties ķermeņa vietās, kas nav bijušas pakļautas tiešai saules staru iedarbībai. Tās izpausmes ir ekzēma, nieze, izsitumi, kas visbiežāk parādās ne ātrāk par 24–72 stundām pēc medikamenta mijiedarbības ar gaismu.
Saulesbrilles – noteikti
Diemžēl nav tāda krēma, ko, saulē dodoties, varētu uzziest acīm, tādēļ jāvalkā saulesbrilles. Ultravioletie stari nonāk acīs līdz pat tīklenei, ietekmējot acs dzīvības procesus un veicinot dažādu slimību attīstīšanos. UV starojums var bojāt acs dabisko aizsargmehānismu: radzeni, acs lēcu un stiklveida ķermeni, kuri gādā, lai kaitīgie stari nenokļūtu līdz tīklenei. Nerūpējoties par acu aizsardzību, var rasties lēcas apduļķošanās – katarakta, tiek arī veicināta makulas deģenerācijas, glaukomas, diabēta retinopātijas un citu acu slimību progresēšana. Lai saulesbrilles garantēti sniegtu acīm nepieciešamo aizsardzību, tās jāiegādājas optikas salonos, acu veselības centros vai kontaktlēcu centros, nevis bižutērijas veikalā vai tirgus stendā.
