Sausums mutē var būt ļoti nepatīkams. To var izraisīt gan mūsu pašu nevēlamie paradumi un dažādi vides faktori, gan arī slimības, tādēļ šo parādību nevajadzētu ignorēt.
Ja sausums mutē ir pastāvīgs, vispareizākais būs doties pie ārsta, lai noskaidrotu tā cēloni.
Jebkurā gadījumā jādomā, kā sausumu novērst. Ja mutes gļotāda ir izžuvusi, tad mutes dobumā netiek uzturēta normāla vide, tāpēc vieglāk attīstās smaganu, mēles un citu mutes dobuma orgānu iekaisumi, elpa kļūst smakojoša, var sākties sēnīšu slimības, biežāk attīstās arī kariess, jo trūkst siekalu, kas aizskalo skābās baktērijas. Siekalas vajadzīgas arī tādēļ, lai samitrinātu ēdienu un palīdzētu to norīt, tās ir iesaistītas garšas uztverē, ēdiena fermentatīvajā šķelšanā un runas funkcijā.
KAS IZRAISA SAUSUMU
Satraukums. Ja cilvēks uztraucas, aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, organisms sāk ražot vairāk stresa hormonu, kuru ietekmē mazinās siekalu izdalīšanās.
Nepietiekama šķidruma uzņemšana. Lai gan katrs ir dzirdējis, ka dienā vajadzētu uzņemt 1,5–2 litrus šķidruma, tas bieži aizmirstas vai arī cilvēkiem šķiet, ka daudz ūdens jādzer tikai karstā laikā, vasarā. Taču ne mazāk aktuāla šī problēma ir apkures sezonā, kad telpās bieži vien ir izteikti sauss gaiss.
Elpošana caur muti, piemēram, iesnu vai vienkārši ieraduma dēļ. Šajā gadījumā siekalu izdalīšanās nav traucēta, taču tās nepārtraukti izžūst, jo mute atšķirībā no deguna neveic gaisa mitrināšanas funkciju.
Smēķēšana, alkohola un pārmērīga asu garšvielu lietošana.
Nakts. Naktī fizioloģiski izdalās mazāk siekalu nekā dienā.
Nepietiekama siekalu sekrēcija. To sauc par kserostomiju. Normāli minūtē izdalās 0,3 ml siekalu, bet kserostomijas gadījumā minūtē mutē izdalās mazāk par 0,1 ml siekalu. Šo lielumu var izmērīt ar speciālu aparatūru.
Siekalu dziedzeru slimības. Akūta siekalu dziedzera iekaisuma dēļ sākumā var izdalīties par daudz siekalu, bet pēc tam dziedzera darbība tiek bloķēta un siekalu daudzums mazinās.
Endokrīnās sistēmas slimības. Tipisks piemērs ir cukura diabēts, jo sevišķi 2. tipa cukura diabēts vecākiem cilvēkiem, tāpat arī vairogdziedzera darbības vājināšanās, t.s. miksedēma.
Neiroloģiskās slimības, piemēram, Parkinsona slimība, kur sausums mutē ir viens no simptomiem.
Autoimūnās slimības. Tās ir samērā reti sastopamas slimības, kuru palaidējmehānisms ir pašā organismā. Sausums mutē te var būt viens no pirmajiem signāliem.
Noteiktu medikamentu lietošana. Sausumu mutē var radīt antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi, preparāti dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, medikamenti, kas jālieto epilepsijas pacientiem. Saaukstēšanās simptomu novēršanai plaši lieto preparātus, kas satur pseidoefedrīnu un efedrīnu, tie sašaurina asinsvadus, un līdz ar to dziedzeri ražo mazāk siekalu, tāpēc jau arī šo zāļu anotācijās rakstīts: nelietot ilgstoši. Sausums mutē ir arī viena no blakusparādībām ķīmijterapijā un staru terapijā, ja to veic sejas rajonā.
Ķirurģiskas manipulācijas mutē, piemēram, zobu izraušana.
Traumas, kuru dēļ nosprostojas siekalu dziedzera izvads. Ja siekalas netiek pietiekami izvadītas, organisms regulē, lai tās arī mazāk veidotos.
KAS VAR PALĪDZĒT
• Šķidruma patēriņa palielināšana, ja vien nav blakusslimību, kas to liedz.
• Gaisa mitrināšana telpās, kurās pastāvīgi jāuzturas.
• Skāba garša mutē, piemēram, apēdot citrona šķēlīti.
• Gumijas košļāšana, kas mehāniski stimulē siekalu izdalīšanos.
• Gardu ēdienu smaržas ieelpošana, kārdinošu produktu vai to attēlu aplūkošana.
• Izvairīšanās no asu garšvielu un sausu ēdienu (piemēram, čipsu, ķiploku grauzdiņu, sāļo cepumu) lietošanas uzturā.
• Speciālu mutes skalošanas līdzekļu, sūkājamo tablešu vai aptiekās nopērkamu gelu lietošana. (Nav ieteicami skološanas līdzekļi, kas satur alkoholu; labāk lietot vāju sodas vai sāls šķīdumu.)
• Dabiski uztura bagātinātāji, kas satur ādas un gļotādu veselībai vajadzīgas vielas.