Reizēm šķiet, ka pasaule ap mums kļūst arvien skaļāka, jo sevišķi tas sakāms par pilsētvidi. Ja cilvēks, kurš pieradis dzīvot lauku klusumā, nonāk pilsētā, viņš nereti jūtas vai apdullis no apkārt valdoša skaļuma.
Savukārt pilsētnieks pie tā pieradis tik ļoti, ka, dodoties pie dabas, kur nav ierasto trokšņu, jūtas teju vai neomulīgi. Tikmēr pasaules statistika rāda, ka lauku ļaudīm dzirde ir labāka nekā pilsētniekiem, bet mazattīstīto valstu iedzīvotājiem – labāka nekā industriālo lielvalstu iedzīvotājiem.
Civilizācijas labumi diemžēl saņemami komplektā ar trokšņaināku vidi, tāpēc ir ļoti būtiski saudzēt dzirdi jau kopš jaunības. Visbiežāk dzirde vājinās ar gadiem – sevi pamazām liek manīt vecuma vājdzirdība, kas saistīta ar dzirdes nerva gala nolietošanos. Kad šī problēma radīsies un cik izteikta tā būs – atkarīgs gan no iedzimtības, gan no vides, gan no pašu attieksmes pret savu veselību. Patiesībā plusus un mīnusus krājam visu dzīvi, bet mūža otrajā pusē kļūst redzams rezultāts. Neviens nevar sevi pilnīgi pasargāt no dažādiem nelaimes gadījumiem un slimībām, taču jācenšas nenodarīt dzirdei pāri paša nevērības vai neapdomības dēļ.
Jebkādi iekaisumi un infekcijas jāārstē laikus. Dzirde var pasliktināties gan pēc vidusauss iekaisuma vai spēcīgām iesnām, gan pēc gripas, masaliņām, masalām, cūciņām, meningīta, encefalīta u.c. saslimšanām. Tās var izraisīt nopietnu neatgriezenisku dzirdes bojājumu.
Ja atgadījušies pēkšņi dzirdes traucējumi, steidzami jāmeklē ausu, kakla un deguna ārsta palīdzība, jo stāvoklis ir patiešām nopietns un terapija jāuzsāk nekavējoties.
Nevajadzētu censties ārstēt ausu kaites ar apšaubāmām tautas metodēm, likt ausu ejās dažādu augu lapas, pilināt pienu vai eļļu, arī tīrīt ausis ar vates kociņiem u.c.
Jācenšas sevi un bērnus pasargāt no akustiskām traumām – nepakļaut dzirdes orgānus ilgākai pārmērīgi skaļu skaņu iedarbībai, piemēram, rokkoncertā vai hokeja mačā.
Jāievēro nepieciešamā piesardzība, lietojot mūzikas ierīces, ko ievieto auss ejā. Paradums klausīties austiņās skaļu mūziku ne vien novērš uzmanību no apkārtējās situācijas un palielina negadījumu risku, bet var arī bojāt dzirdi, turklāt pastāv risks pēkšņi nejauši pagriezt mūziku dārdošā skaļumā un iedzīvoties akustiskā traumā. Aprēķināts, ka pietiek divas stundas klausīties austiņās mūziku, kas skaļāka par 90 dB, lai atstātu negatīvu ietekmi uz dzirdi.
Strādājot ražotnē, kur ir augsts trokšņu līmenis, vai arī mājās veicot dažādus remontdarbus, jālieto piemēroti līdzekļi trokšņu slāpēšanai.
Pēc uzturēšanās troksnī jāatpūtina ausis klusā vidē. n
**
NODERĪGI
• Par klusāko skaņu, ko sadzird cilvēks, pieņemts uzskatīt 0 decibelus (dB), lai gan cilvēki ar īpaši asu dzidri saklausa arī 5 – 10 dB, bet atsevišķi dzīvnieki – pat līdz 30 dB. Cilvēkam ir normāla dzirde, ja viņš spēj saklausīt skaņas 0 – 20 dB robežās.
• Normālā sarunvalodā lietoto skaņu diapazons ir 60 – 70 dB, čuksts rada 30 dB.
• Sadzīves tehnikas ierīces (veļasmašīnas, elektriskie putotāji, sulu spiedes, putekļu sūcēji u.c.) rada 50 – 90 dB lielu troksni.
• Braucoša vilciena radītās skaņas intensitāte ir 80 – 100 dB, automašīnas – 65 – 95 dB, bet reaktīvās lidmašīnas (pacelšanās brīdī) – 140 dB.
• Vētrainu līdzjutēju saceltais troksnis stadionā sporta spēļu laikā var sasniegt ap 130 dB, līdzīgi ir rokmūzikas koncertā.
• Ja pie auss aizcērt grāmatu vai spēcīgi sasit plaukstas, tas rada troksni, kura intensitāte sasniedz 120 dB.
• Skaļas skaņas, kuru intensitāte pārsniedz 110 – 120 dB, var radīt sāpju sajūtu.