Kad skolas gads uzņem apgriezienus un bērniem jāmācās arvien vairāk, aktuāls kļūst jautājums par to, kā rūpēties par viņu redzi. Konsultē Ieva Rikena, vadošā optometriste optikas salonos Metropole Ogrē.
Labi apgaismota darba vieta
Vecāki jau ir padomājuši, kā iekārtot skolēna darba vietu un kur likt rakstāmgaldu. Vai viss izdarīts pareizi? Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, noteikti ir nepieciešams viens vispārējs gaismas avots, kas izgaismo visu telpu, kā arī vietējais apgaismojums jeb galda lampa. Tā nedrīkst izgaismot bērna seju vai acis, bet tikai darba virsmu.
Gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Tātad – labročiem no kreisās puses, bet kreiļiem – no labās. Dienas gaišajās stundās, kad mācībām un darbam pilnīgi pietiek ar dabisko apgaismojumu, tas ir jāizmanto. Taču, ja apgaismojums nav pietiekams, acis un redzes sistēma cenšas trūkumu kompensēt un strādā ar pastiprinātu slodzi. Tāpēc veidojas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē redzi un pasliktina bērna redzes izšķirtspēju, rada vēlmi miegt acis, lai saskatītu.
Ja apgaismojums ir pārāk spilgts, cilvēks nespēj ilgi koncentrēties, jo drīz vien pietrūkst tā saucamo ķīmisko izejvielu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu redzes procesu. Turklāt, mācoties pārlieku apgaismotā telpā, bērni mēdz miegt acis, kas var radīt nepareizu acs ābola ģeometriju un līdz ar to veidot nepareizu vai miglainu attēlu. Un šajā mirklī rodas vajadzība izmantot brilles, lai koriģētu redzi.
Bērns sēž pie rakstāmgalda
Nereti vecāki iegādājas bērnam apģērbu, kas ir par izmēru lielāks – tā, lai der ilgāku laiku. Izvēloties mēbeles, rūpīgi apdomājiet šo soli, jo rakstāmgalda augstumam ir jāatbilst bērna augumam, lai ērtākā poza ir sēdēt ar taisnu muguru. Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls ar regulējamu augstumu. Sēžot uz tā, kājas balstās pret grīdu, lai netiktu nospiesta asinsrite.
Ja ir paredzēta vieta arī datoram, tā monitoram jāatrodas tieši pretī – bērnam jāsēž taisni, nevis jāapgrūtina sevi, pagriežoties sāņus. Vislabāk, ja monitora augšējā līnija ir acu augstumā, un jālūkojas ekrānā ar nedaudz uz leju vērstu skatienu.
Bērni nesūdzas
Parasti bērni par redzi nesūdzas, jo viņiem nekad nav bijusi cita pieredze, ar ko salīdzināt. Tāpēc vecākiem jābūt vērīgiem. Redze ietekmē bērna attīstību, tāpēc ir jāizprot, vai bērnu neinteresē mācību process, vai arī mācības ir pārāk apgrūtinošas sliktās redzes dēļ. Bērni ir dažādi, un dažādi ir argumenti, kā pārliecināt bērnu vai pusaudzi ikdienā izmantot brilles. Ir jāskaidro, ka brilles nav traucēklis, ka tās palīdzēs redzēt pasauli košāku, skaistāku. Piemēram, asu izjūtu cienītāji ar sliktu redzi nespēs izbaudīt ātru braucienu ar motociklu vai snovbordu, jo reakcijai ir nepieciešams redzēt tūlīt, nevis tad, kad esi iebraucis nepamanītā šķērslī.
Dators nebojā redzi
Lielākie kaitējuma nodarītāji ir nepareiza poza un nenormēts darbs pie monitora. Pamēģiniet astoņas stundas katru dienu pavadīt sporta zālē! Nogurdinoši, vai ne? Toties reizi dienā pasportot vienu stundu ir lietderīgi. Līdzīga sakarība attiecas arī uz acu noslogojumu. Jā, aizvien vairāk skolēni ikdienas darbos izmanto datoru, taču acis regulāri ir jāatpūtina, lai nenodarītu tām pāri. Ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāpalūkojas tālumā un vismaz reizi stundā jāpieceļas no krēsla, der izlocīt kājas, kaut vai aizejot uz virtuvi pēc tējas vai ūdens glāzes. Vēl labāk, ja pēc skolā vai pie datora pavadītā laika ir sporta nodarbības, kad var atpūtināt acis un kustoties veicināt asinsriti.
**
NODERĪGI
Pazīmes, kas var liecināt par redzes problēmām:
• bērns miedz acis;
• bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad viņš lasa vai skatās televizoru;
• lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm;
• bērns nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus.