Nūjošana no senioru sporta veida ir kļuvusi par mūsdienīgu, aktīvu un gados jaunu cilvēku ikdienas sastāvdaļu, nodrošinot tādu pašu fizisku darbu kā, piemēram, skriešana vai slēpošana.
Nūjošana kā sports tiešām ir pa spēkam jebkuram, tomēr nepareizs ir uzskats, ka tā piemērota tikai slimiem, kustēties nespējīgiem vai cienījamu vecumu sasniegušiem cilvēkiem. «Patiesībā nūjošana ir sporta veids, kas radies no distanču slēpošanas – 1930. gados Somijas profesionālie slēpotāji saprata, ka ziema ir par īsu un arī gada siltajos mēnešos nepieciešams sevi kā nodarbināt, lai muskuļi, kas aktīvi darbojas slēpojot, nezaudētu tonusu. Tā arī radās nūjošana, kas gan diez vai kādreiz pretendēs uz olimpiskā sporta veida titulu, un tajā galvenais princips ir nevis tikai sacensties, bet gan gādāt, lai attiecīgā nodarbe sniedz labu pašsajūtu,» stāsta viena no pieredzējušākajām nūjošanas personībām Latvijā – Linda Andrusa.
Starptautiskā Nūjošanas federācija nūjošanu definē kā fizisku aktivitāti, kas līdzsvarotā un visaptverošā veidā trenē visu ķermeni. Šajā nodarbē primārais nav ātrums tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, tiecoties pēc ātruma bez teicamas nūjošanas tehnikas un labas fiziskas sagatavotības, zūd nūjošanas jēga un nodarbe kļūst neefektīva. Ķermeņa līdzsvarota noslodze un laba tehnika ir vienlīdz būtiska visu veidu nūjotājiem neatkarīgi no nūjošanas ātruma un distances garuma, tālab Starptautiskā Nūjošanas federācija jau sen ir atteikusies no nūjošanas tehnikas dalīšanas veselības, fitnesa un sporta nūjošanā, kā to vēl bieži pieņemts darīt Latvijā. Protams, nūjot ātri un ļoti ātri nav aizliegts. Dažkārt nūjošanas tehniku lieto arī skrējienā, tādējādi būtiski palielinot ķermeņa noslodzi un nodarbinot ķermeņa augšdaļu. Pēc šīs pašas federācijas definējuma, sporta nūjošana ir disciplīna, kas paredzēta atlētiem – ir vesela rinda profesionālu sportistu, kas nūjošanu izmanto kā izturības treniņu vai atslodzi pēc smagiem spēka treniņiem. Kalnu slēpošanas instruktori Itālijā nūjošanu apgūst, lai pēc kalnu slēpošanas zābakos pavadītas sezonas atgūtu normālu stāju un gaitu.
Somijā, piemēram, nūjošana ir viena no armijas izturības distancēm. Igaunijā topošie oficieri ir redzēti nūjojam, gatavojoties izturības pārbaudījumiem virsnieku skolā. Dažviet Itālijā skolās sporta stundās bērniem, kuriem nepatīk skriešana, tiek piedāvāta alternatīva – nūjošana dažādos reljefos un apstākļos. Nūjotāju īstā stihija ir mežs, lauks un pludmale, kur galvenā sacensība ir katram ar sevi un, iespējams, lielākā balva ir purvā piesmeltas sporta kurpes un nosvīdusi piere. Uzvara pār sevi nozīmē šodien aiziet tālāk un nonākt pie mērķa smaidīgākam nekā vakar.
Lai arī nūjošana ir cēlusies no distanču slēpošanas, tomēr tās tehnika ir balstīta uz iešanas pamatprincipiem, tāpēc no malas dažreiz izskatās, ka nūjotājs vispār nepiepūlas, tomēr šķietami viegla tehnika patiesībā ir nūjošanas augstākā pilotāža.
Ja runājam par šajā nedēļas nogalē notiekošo pasākumu Nike Riga Run, kas arī uz starta pulcēs daudzus nūjotājus, pieredzējusī trenere uzsver, ka 10 kilometru pieredzējušiem nūjotājiem ir sprinta distance. Vidēju grūtību nūjotājiem spēj sagādāt trases, kas pārsniedz 20 km robežas, un nereti daudzu skrējēju grūti sasniedzamais mērķis – 42 km maratona distance – nūjotājiem ir pilnīgi normāli pieveicams attālums. Protams, ievērojot pareizu tehniku un pietiekamu trenētību. Vidējais ātrums, ar kādu sportisks nūjošanas lietpratējs pārvietojas ne pārāk sarežģītā apvidū, ir ap 7,5–8 km/h, bet īsos posmos un gludās trasēs ātrums var sasniegt 10–12 km/h.
Interesanta parādība, ko novērojusi trenere Linda Andrusa ir tas, ka Bauda sportot Mežaparkā! treniņus apmeklē ģimenes – viens skrien, otrs nūjo, bet, piemēram, bērns nodarbojas ar skrituļslidošanu. Svarīgi ir arī tas, ka šo treniņu laikā izveidojušās spēcīgas domubiedru grupas, kas nu jau tiekas ne tikai divas reizes nedēļā Mežaparkā uz iknedēļas treniņiem, bet arī ārpus tiem un pat ziemā, organizējot citas sportiskās aktivitātes. L. Andrusa uzsver, ka svarīgāki ir regulāri treniņi, kas gan nodrošina pastāvīgu fizisku slodzi un labu pašsajūtu, gan sagatavo sacensībām.
Atsevišķa cilvēku kategorija, kas arī aizvien drošāk izrāda savu patiku pret nūjošanu, ir vīrieši. Lai arī vēsturiski nūjošana ir kļuvusi populāra, pateicoties somu pusmūža sievietēm, tomēr mūsdienās tā jau sen vairs nav tikai dāmu, kas sasniegušas cienījamu vecumu, aizraušanās. Trenere uzsver, ka pēdējos gados Latvijā arī vīrieši sāk aizrauties ar nūjošanu, jo pirms šā pasākuma ir bijuši vairāki stiprā dzimuma indivīdi, kuri nodarbojušies ar nūjošanu aktīvi, bet – tikai ārpus Latvijas. Tagad nūjošana arī Latvijā vairs nesagādā nekādas problēmas. Nūjotāju vidū ir bijuši arī daudzi un dažādi personāži: kultūristi, vieglatlēti, dejotāji, burātāji.
Otra cilvēku grupa, kas pastiprināti pievērsusies nūjošanai, ir jaunas sievietes. L. Andrusa gan atzīst, ka nūjošana daudz populārāka ir zemēs, kurās ir senas slēpošanas tradīcijas, tomēr arī Latvijā aizvien vairāk cilvēku ziemā aizraujas ar distanču slēpošanu un attiecīgi vasarā to aizvieto ar nūjošanu.
**
NODERĪGI
Nereti cilvēki jauc divas lietas – trekingu (pārgājienus ar nūjām kalnainos apvidos) un nūjošanu. Abas ir sportiskas nodarbes, tomēr trekingā nūju lieto pamatā atbalsta funkcijai un tā ir novietota vertikālā stāvoklī. Nūjošanā nūja nekad netiek novietota vertikālā stāvoklī, bet apmēram 45 grādu leņķī, jo tas ir palīginstruments, kas virza cilvēku uz priekšu. Arī ekipējumā trekings atšķiras no nūjošanas, jo pirmajam nūja ir teleskopiski salokāma un piekabināma mugursomai, lai atbrīvotu rokas grūtāku posmu pārvarēšanai. Nopietnas nūjošanas nūjas ir ar viengabala kātu, kas izgatavots no stikla šķiedras vai oglekļa, stingru un regulējamu siksniņu, kurā īkšķim paredzēts atsevišķs nodalījums, un asu cietmetāla asmeni, virs kura lieto gumijas uzmavu ar slīpi nošķeltu galu. Labas nūjošanas nūjas nemēdz izgatavot no alumīnija.