Ziema ir tradicionāla saaukstēšanās sezona ne jau tikai tāpēc, ka laukā auksts laiks. Tieši šajā periodā cilvēka imunitāte ir pavājināta, savukārt daudzi vīrusi un citi slimību izraisītāji atrodas pilnā kaujas gatavībā.
Kāpēc saaukstēšanās risks ievērojami palielinās gada tumšajos mēnešos, kad saules gaismas intensitāte strauji samazinās? Zinātniskie pētījumi, kas veikti pēdējos gados, liecina, ka mūsu imūnā sistēma ir lielā mērā atkarīga no D vitamīna līmeņa organismā.
Ņemot vērā, ka šis vitamīns galvenokārt tiek sintezēts ādā tiešā saules staru ietekmē, nav brīnums, ka mēs ciešam no tā nepietiekamības aukstajā gadalaikā, kad saule slēpjas aiz mākoņiem.
Visām organisma sistēmām
Iepriekš tika uzskatīts, ka D vitamīns ir nepieciešams tikai tādēļ, lai mūsu kauli būtu stipri un organisms labāk uzņemtu kalciju. Jaunākos pētījumos zinātnieki ir secinājuši, ka šā vitamīna iedarbība ir daudz plašāka. Zems D vitamīna līmenis organismā veicina dažu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta, hipertensijas, periodonta problēmu, sirds un asinsvadu slimību un muskuļu vājuma rašanos un attīstību. D vitamīna receptori atrodas gandrīz visos ķermeņa audos un šūnās, kas parāda, cik svarīga ir šī uzturviela visu organisma sistēmu darbībai. Tika arī konstatēts, ka D vitamīns stiprina imūnsistēmu un palīdz organismam cīnīties pret elpceļu infekcijas slimībām. Ja organismā novērojams šā vitamīna trūkums, imūnsistēmas aizsargšūnas (tā dēvētās T šūnas) nevar tikt galā ar dažādām infekcijām, kas skar augšējos elpceļus. Turklāt D vitamīnam piemīt pretiekaisuma īpašības, tāpēc tas var atvieglot slimības gaitu, ja inficēšanās ar vīrusu jau ir notikusi.
Retākas elpceļu infekcijas
Klīnisko un laboratorisko pārbaužu dati liecina, ka augsta D vitamīna līmeņa uzturēšana ir laba profilakse pret saaukstēšanos un gripu.
Amerikāņu epidemiologi ir publicējuši līdz šim lielākā pētījuma rezultātus par saistību starp D vitamīna līmeni organismā un augšējo elpceļu infekciju risku. Veicot 19 tūkstošu cilvēku – pusaudžu un pieaugušo – laboratorisko analīžu detalizētu ekspertīzi, zinātnieki konstatēja, ka pētījuma dalībnieki ar zemu D vitamīna līmeni organismā ir pakļauti saaukstēšanās slimībām un gripai par 40% vairāk nekā tie, kuriem D vitamīna deficīts nav novērots.
Tajā pašā laikā astmas slimnieki ar zemu D vitamīna līmeni saaukstējās piecas reizes biežāk, bet pacienti ar hroniskām plaušu slimībām – divreiz biežāk.
Kā pārbaudīt
Savu D vitamīna līmeni var noskaidrot, nododot analīzēm asins no vēnas. Izdrukā ar analīzes rezultātiem uzzināsiet ne tikai D vitamīna saturu savā organismā, bet arī to, kādai jābūt minimāli pieņemamai šīs uzturvielas koncentrācijai asinīs, kas parasti ir ne mazāka par 30 nanogramiem mililitrā (ng/ml). Pēc ekspertu domām, optimālais D vitamīna līmenis, kas jāuztur visu gadu, ir 40–70 ng/ml.
Kā uzņemt
Ir trīs veidi, kā palielināt D vitamīna saturu organismā. Pirmkārt, tā ir tiešu saules staru iedarbība. D vitamīns veidojas ādā ultravioletā starojuma (UVB diapazonā) ietekmē. Šeit jāņem vērā divi svarīgi faktori: D vitamīna sintēze tiek bloķēta par 95%, izmantojot saules aizsargkrēmus (ar SPF 8 un augstāku), un tā būtiski samazinās, ja uz ādas virsmas trūkst dabiskā tauku aizsargslānīša. Tāpēc speciālisti iesaka pavadīt saulē 15–30 minūtes dienā bez saules aizsargkrēma, bet pēc sauļošanās neskriet uzreiz dušā.
Diemžēl ziemeļu platuma grādos, tostarp arī Latvijā, UVB starojuma līmenis var būt nepietiekams D vitamīna sintēzei, it īpaši no oktobra līdz aprīlim. Šajā laika posmā var noderēt D vitamīna preparāti, kas tiek piedāvāti aptiekās. Izvēloties preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai. D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas nekā tabletes. Lai veicinātu aktīvās vielas labāku uzsūkšanos, preparātu vēlams lietot maltītes laikā. Cilvēki, kuri izvairās no saules, var papildināt savu uzturu ar D vitamīnu visu gadu. Nelielu D vitamīna daudzumu (līdz 10% no nepieciešamā) var uzņemt ar pārtiku. Galvenie šā vitamīna avoti ir treknās zivis, olu dzeltenumi un īpaši bagātināti piena produkti.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Pharma Nord
Kas izraisa D vitamīna trūkumu?
Saules gaismas deficīts. Ziemā lielākā daļa saules staru nesasniedz zemi, tāpēc cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no ekvatora, D vitamīns ādā praktiski neveidojas laika posmā no oktobra līdz aprīlim.
Uztura īpatnības. Uzturā tiek lietots ļoti nenozīmīgs D vitamīnu saturošu produktu daudzums, kā, piemēram, treknās zivis (lasis, siļķe, skumbrija).
Atsevišķas slimības. Tās var veicināt D vitamīna uzsūkšanās traucējumus. Vai tas attiecas uz jums – jautājiet ārstam.
Aptaukošanās. Cilvēkiem, kuri cieš no šīs problēmas, novēro zemu D vitamīna līmeni. Ja ķermeņa masas indekss ir 34 vai lielāks, D vitamīns vienkārši glabājas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā.
Vecums – pāri 50. Ādas spēja sintezēt D vitamīnu, cilvēkam kļūstot vecākam, ievērojami samazinās, tāpēc tie, kuri pārkāpuši 50 gadu slieksni, ir īpaša D vitamīna deficīta riska grupa.