"Iridodiagnostika ir metode, kas nosaka cilvēka veselības stāvokli pēc viņa acu varavīksnenes struktūras un krāsas izmaiņām. Pirmajā brīdī tā varbūt šķiet vienkārša, jo ir pazīstama jau vairākus gadu tūkstošus. Bet, ejot pie iridodiagnostikas speciālista, jāņem vērā – jo bagātāka ir viņa pieredze, jo vairāk iridopazīmju viņš spēj saskatīt vairāk un jo precīzāk tās interpretē," stāsta Aleksejs Ņemčenko, kurš pats veicis šo diagnostiku vairāk nekā 100 000 pacientu.
"Par pirmo vēsturē zināmo iridodiagnostikas lietpratēju uzskata seno ēģiptiešu priesteri El Aksu, kurš centās noteikt, kādas slimības piemita faraonam Tutanhamonam," stāsta A. Ņemčenko. "Savas atziņas El Akss izklāstījis divos iespaidīgos papirusa tīstokļos, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, turklāt faraona kapenēs ir atrastas metāla plāksnītes, uz kurām fiksētas labās un kreisās acs varavīksnenes pazīmes. Kā senajiem ēģiptiešiem izdevās attēlus uzņemt – šis noslēpums palicis neatminēts.
Taču cilvēka veselības problēmu noteikšana, detalizēti izpētot acs varavīksneni, jeb iridodiagnostika joprojām tiek izmantota. Laika gaitā tā ir pārveidojusies un attīstījusies. Par mūsdienu iridodiagnostikas pamatlicēju uzskatāms ungāru ārsts Ignacs Pekceli, kurš darbojās 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Šodien pasaulē pastāv dažādas iridodiagnostikas skolas. Es pats par šo metodi sāku interesēties pagājušā gadsimta 70.–80. gados. Informācijas bija ļoti maz. Fotografējām acis, projicējām palielinātus attēlus uz sienas un tos pētījām. Kad Maskavā 1987. gadā pirmoreiz tika rīkoti iridodiagnostikas kursi J. Velhovera un citu pazīstamu speciālistu vadībā, arī es tajos piedalījos.
Tagad savā darbā izmantoju datorizētu iridodiagnostikas aparatūru. Tiek lietots iridodiagnostikas projekcijas aparāts, bet iegūto attēlu var ievadīt datorā un apstrādāt ar speciālas programmas palīdzību, kas sniedz ne tikai slēdzienu, bet arī ieteikumus. Tomēr nekas nevar aizstāt kompetenta speciālista redzējumu. Lai par tādu kļūtu, nedrīkst žēlot savu laiku, ir regulāri jāapskata pēc iespējas vairāk pacientu."
Varavīksnene kā karte
"Pastāv ap desmit irdiodiagnostikas sistēmu, un katra izmanto nedaudz atšķirīgu varavīksnenes karti, taču galvenais princips ir kopējs: katrā varavīksnenes zonā projicējas pazīmes, kas atspoguļo noteiktu ķermeņa daļu, orgānu sistēmu un atsevišķu orgānu stāvokli," skaidro A. Ņemčenko. "Katram no tiem ir sava pārstāvniecība kartē, vislielākā – kuņģim un zarnu traktam pašā varavīksnenes centrā, kā arī mugurai. Piemēram, ja labās acs varavīksneni, izmantojot skaitļus no 6 līdz 17, sadala sektoros kā pulksteņa ciparnīcu, tad zona no 17.30 līdz 6.30 atbilst nierēm un virsnierēm, 17.00 – dzemdei vai prostatai, 7.30–8.10 – žultspūslim, 11.00–13.00 – galvas smadzenēm utt. Katrā sektorā ir 20, 30 vai pat 50 pazīmju, bet kopumā – vairāk nekā 1000 pazīmju, pēc kurām iridodiagnostikas speciālists var spriest par dažādām veselības problēmām. Nozīme ir arī redzokļa lielumam, mainītai redzokļa formai, tā novirzījumam, daudz ko var spriest pēc pigmentētās joslas ap redzokli, dažādām varavīksnenē redzamām josliņām, punktiņiem utt. Varavīksnenei ir savs reljefs ar pacēlumiem un ieplakām, un arī tās sniedz iridodiagnostisku informāciju. Visvieglāk ir strādāt ar pacientiem, kuriem ir zilas un vispār gaišas krāsas acis. Ar melnām un tumšbrūnām acīm jānopūlas vairāk, lai saskatītu iridopazīmes. Tumšo acu īpašnieki slimo mazāk, bet, ja reiz saslimst, tad ārstēšanai vajadzīgas salīdzinoši lielākas zāļu devas. Cilvēkiem ar zaļu varavīksneni mēdz būt vairāk veselības problēmu. Man ir nācies sastapt arī pilnīgi veselus cilvēkus ar blīvu radzeni, diemžēl viņu nav daudz – no 100 000 vidēji tikai divi. Iridodiagnostikā var noteikt gan no iepriekšējām paaudzēm pārmantotās, gan dzīves laikā iegūtās slimības. Starp citu, reiz pie manis uz šo diagnostiku bija atnākusi kāda čigāniete, kuras dzimtā vairākas paaudzes nodarbojas ar zīlēšanu. Viņa patiešām bija pārsteigta, kad varavīksnenes attēlā datorā ieraudzīja apstiprinājumu tam, ko zīlnieki mēdz noteikt pēc acīm, balstoties uz savu pieredzi un intuīciju. Viņiem nav nekādu stingru kritēriju, bet iridodiagnostikā tādi ir."
Pirms vēl slimība sāk traucēt
"Bieži gadās tā, ka pacients ir pārsteigts, kad viņam pastāstu, kas redzams varavīksnenē," turpina A. Ņemčenko. "Piemēram, sievietei olnīcā ir cista, bet nav nekādu sūdzību, tāpēc viņa to pat nenojauš. Tad iesakām apmeklēt attiecīgu speciālistu, lai apstiprinātu un precizētu diagnozi, ja nepieciešams – veikt dažādus izmeklējumus, ko piedāvā tradicionālā modernā medicīna. Iridodiagnostikas priekšrocība ir tā, ka atbildi var iegūt dažu minūšu laikā. Ja novērojam pazīmes, kas liecina, ka noteiktos orgānos ir problēmas, piemēram, nierakmeņi, žultsakmeņi, miomas, fibromas, cistas, mastopātija, izmaiņas galvas smadzenēs, plaušu slimības utt., kļūst skaidrs, kādā virzienā strādāt, pie kādiem speciālistiem doties. Mēs varam noteikt ne tikai slimību, kuras izpausmes jau ir jūtamas, bet arī tādu, kas tikko kā aizsākusies un cilvēkam vēl netraucē, vai vēl tikai būs tuvākajā laikā. Tas ļauj laikus parūpēties par profilaksi un mainīt dzīvesveidu, lai slimība neattīstītos. Ja cilvēks to vēlas, mēs viņam palīdzam atveseļoties, izmantojot vibroterapijas metodes, kuras praktizējam jau vairāk nekā 30 gadus."
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar centru Vibromed