"Sēdēšanas slimība" nu jau izvērtusies par globālu epidēmiju. "Un ko lai es daru?" sašutis jautā cilvēks, kurš ne jau sava prieka pēc pavada garu darbdienu pie datora, telefona vai auto stūres.
Kad panākt prasīto darba rezultātu ir īpaši svarīgi un darba tirgū valda sīva konkurence, ir jāstrādā pat vēl vairāk, bieži vien – nerēķinoties ar oficiālo likumos noteikto darba laiku.
Kāds asprātis ierosinājis, ka uz biroja krēsliem vajadzētu rakstīt: sēdēšana nogalina. Patiešām, tā veicina aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības, diabētu un citas veselības problēmas. Parādījusies pat jauna pētniecības nozare – mazkustības psiholoģija –, kas cenšas iedziļināties šajos dzīves aspektos, kas vēl pirms gadsimta lielākajai cilvēces daļai bija sveši.
Ķermenis radīts kustībai
Miljoniem gadu ilgajā evolūcijas gaitā cilvēka ķermenis ir attīstījies un pilnveidojies, lai varētu labāk un vairāk kustēties. Vispirms cilvēks iemācījās stāvēt un staigāt taisni. Tūkstošiem mūsu priekšteču paaudžu, lai izdzīvotu un pastāvētu dabas vidē, nācās būt fiziski aktīviem gandrīz nepārtraukti. Šodien esam izmanījušies arvien vairāk funkciju deleģēt tehnikai un mūsu dzīves vide ir stipri mainījusies. Tu vari iepirkties, kārtot rēķinus, pasūtīt ēdienu, uzzināt nepieciešamo informāciju un dalīties domās ar draugiem, nepieceļoties no krēsla. Taču organismam par šo šķietami vieglo dzīvi ir dārgi jāmaksā.
Sēžot vielmaiņa palēninās
Kad muskuļi nav pienācīgi nodarbināti, asinsrite palēninās, bet kaloriju patēriņš samazinās, tad neaktīvāki kļūst arī fermenti, kas atbildīgi par triglicerīdu sašķelšanu. Tam, kurš sēž visu dienu, šo fermentu aktivitāte ir pat uz pusi mazāka nekā fiziski nodarbinātam cilvēkam. Jo mazāk mēs kustamies, jo mazāk ķermenis tērē arī ogļhidrātus. Pētījumu rezultātā aprēķināts: paildzinot dienā regulāri nosēdēto laiku par divām stundām, cilvēka izredzes saslimt ar cukura diabētu pieaug par septiņiem procentiem. Palielinās arī sirds slimību risks, jo nepietiekami aktīvi darbojas vielas, kas regulē tauku vielmaiņu. Palēninātā asinsrite, ko izraisa sēdošs dzīvesveids, vairo arī depresīvas noslieces, jo arvien labāk labsajūtas hormoni ar asins plūsmu tiek nogādāti līdz smadzenēm.
Bojā stāju, kaitē mugurai
Treneri un fizioterapeiti zina teikt, ka sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids ļoti nāk par sliktu cilvēka stājai un ar laiku rada mugurkaula problēmas. Cīpslas un saites saraujas un zaudē elastīgumu, bet muskuļi, kuru uzdevums ir balstīt muguru, kļūst vājāki un stīvāki. Tāpēc nav brīnums, ka tik daudz cilvēku nomoka dažādas mugurkaula problēmas, kaut gan viņi nav pārcietuši traumas vai strādājuši smagu fizisku darbu, bet vienīgi sēdējuši birojā vai pie stūres. Muguras sāpju dēļ ik gadu tiek izsniegtas neskaitāmas darba nespējas lapas un patērēts liels daudzums pretsāpju līdzekļu.
Pat ja tu vingro
Izrādās, ka pat tie cilvēki, kuri klausa veselīga dzīvesveida ieteikumiem un regulāri vingro, nevar justies pilnīgi pasargāti no sēdošā darba radītām problēmām. 30–40 minūšu, kas aktīvi pavadītas sporta zālē, neatsver astoņas, deviņas vai vairāk stundas, kas pagājušas sēžot. Īpaši tas attiecas uz sievietēm. Tas, ka tu vingro, diemžēl vēl nenozīmē, ka nav vajadzīgi nekādi citi pasākumi un nav jāseko savam kaloriju patēriņam. Kādā pētījumā, kas veikts Austrālijā, tika apsekotas sievietes, kam ir sēdošs darbs, bet kuras regulāri vingro. Atklājās, ka neatkarīgi no fiziskās slodzes intensitātes nodarbību laikā veselīgākas ir tās pētījuma dalībnieces, kurām ir iespējams dienas gaitā vairākas reizes pārtraukt sēdēšanu. Viņām ir mazāks vidukļa apkārtmērs, normai atbilstošāks ķermeņa masas indekss, zemāks sliktā holesterīna un cukura līmenis asinīs. Savukārt kanādiešu pētnieki, apsekojot 17 000 cilvēku, izteikuši vēl kategoriskāku viedokli: jo vairāk cilvēks ik dienu ilgstoši sēž, jo lielākas ir viņa izredzes agri atstāt šo pasauli neatkarīgi no fiziskās sagatavotības.
Visu rakstu lasiet 2. janvāra izdevumā Māja.