Lielai daļai onkoloģisko slimnieku pēc operācijas, kā arī staru un ķīmijterapijas pabeigšanas rodas jautājums, vai jauna slimības uzliesmojuma novēršanai nav jālieto kādi papildlīdzekļi
Cilvēkam gribas arī pašam cīnīties pret bīstamo slimību. Padomu var dot onkoimunologs. Onkoimunoloģija ir diezgan jauna medicīnas apakšnozare, kas nodarbojas ar imunitātes (organisma aizsargspēju) jautājumiem onkoloģisko slimnieku aprūpē. Onkoimunologs, ja nepieciešams, var iesaistīties jebkurā vēža slimnieka ārstēšanas posmā. Par to stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe – imunoloģe, Dr. med. Simona Doniņa.
– Kas ir imunitāte? Kas raksturīgs pretvēža imunitātei?
– Ar to saprot organisma aizsargspējas pret ārējās vides faktoriem, kas nes ģenētiski svešu informāciju un kuru specifiskie antigēni – īpašas olbaltumvielas – izsauc organisma imūno atbildi. Pateicoties imunitātei, cilvēka organisms ir labi bruņots ne tikai pret infekcijām, ko var izraisīt vīrusi, baktērijas, sēnītes un citi mikroorganismi, bet tam ir nodrošināta arī tā sauktā audzēju uzraudzība, kad imūnā sistēma iznīcina tās šūnas, kurās notikušas ļaundabīgas pārvērtības un no kurām potenciāli var attīstīties audzējs. Imunitāti nodrošina baltās asins šūnas – leikocīti un limfocīti, kā arī dažādas to izdalītas vai citos audos sintezētas īpašas vielas, kas cirkulē asinsritē. Galvenais imūnās sistēmas uzdevums ir atšķirt savu no sveša. Ļaundabīgie audzēji attīstās no mūsu pašu organisma šūnām, tāpēc imūnajai sistēmai to atpazīšanā rodas grūtības. Imūnā sistēma nonāk duālā lomā, imūnie mehānismi it kā apmulst, jo audzējs ir daļēji svešs un pret to būtu jācīnās, tomēr tas ir arī daļēji savs, un kā tad var cīnīties pret savu... Tāpēc daudzos gadījumos audzēji spēj no imūnās sistēmas izvairīties.
– Vai ir kādas konkrētas pazīmes, kas liecina par novājinātu imunitāti?
– Jā, piemēram, biežas saaukstēšanās slimības – iesnas, trahejas vai bronhu iekaisumi, pat plaušu karsonis, sastrutojumu rašanās pēc visniecīgākā ievainojuma, kā arī augoņu parādīšanās.
– Kad imunologa palīdzība nepieciešama onkoloģiskajiem slimniekiem?
– Pie imunologa tiek sūtīti pacienti pēc plašām vēža operācijām, kas var novājināt imunitāti. Šajos gadījumos nolūks parasti ir sagatavot pacientu tālāk paredzētai staru vai ķīmijterapijai. Nāk pacienti ar blakus saslimšanām, kuriem imūnā sistēma, lietojot speciālās vēža ārstēšanas metodes, novārgst ātrāk nekā citiem. Imunologa palīdzība var būt vajadzīga arī jebkuram slimniekam, kam staru vai ķīmijterapijas laikā parādās klīniskas vai laboratoriskas novājinātas imunitātes jeb imūndeficīta pazīmes. Viena daļa onkoloģisko slimnieku pie imunologa nāk pēc visas audzēja speciālās ārstēšanas pabeigšanas, lai noskaidrotu, vai viņu imūnā sistēma nav ļoti cietusi un vai to nevajag atveseļot. Mēs būtiski varam palīdzēt cilvēkiem ar tā sauktajiem imunogēnajiem audzējiem, pie kuriem pašlaik pieskaita melanomu – ādas pigmentšūnu audzēju – un nieru vēzi. Šajos gadījumos pacienti var saņemt speciālo jeb tā saukto aktīvo imūnterapiju, kas ļauj cerēt uz slimības atkārtošanās novēršanu un arī metastāžu attīstības kavēšanu.
Visu rakstu lasiet 28. jūlija izdevumā