Pasaulē strauji attīstās reģeneratīvā medicīna. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centrs, kurš veic jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrādi un to izvērtēšanu klīniskos pētījumos, sāka darbu pirms pusgada.
Ir veikta šūnu transplantācija, lai reģenerētu miokarda infarkta skartos audus, tiek domāts par cilmes šūnu transplantāciju pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un multiplo sklerozi. Nesen dalīties pieredzē ar Latvijas kolēģiem bija ieradies profesors Hulio C. Voltarelli no Brazīlijas.
Iespēja, bet ne panaceja
"Gribam pārņemt starptautisko pieredzi un meklēt ceļus, kā varētu attīstīt šūnu terapijas tehnoloģijas divos virzienos – endokrinoloģijā un neiroloģijā," stāsta Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons. "Mūsu prioritāte šajās jomās ir agrīns 1. tipa diabēts un izkaisītā skleroze. Šobrīd ārsti ir diferencējuši pacientu grupas, kuriem ar konvencionālās medicīnas līdzekļiem nevar panākt izveseļošanos un stāvokļa stabilizāciju, mēs meklējam ceļus, lai varētu to paveikt." Protams, dzirdot par jaunām ārstniecības metodēm, pacienti izrāda lielu interesi, taču ārsti uzsver, ka ne tuvu ne visiem pacientiem šīs metodes varētu derēt un ir ļoti stingri atlases kritēriji pacientu iesaistīšanai pētījumos. "No klīniskā viedokļa ir ļoti svarīgi izvērtēt pacientu, lai viņam nebūtu kontrindikāciju," saka slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs, asociētais profesors Andrejs Millers, "jo šūnu terapija nav vitamīnu terapija – tai ir dažādi posmi, pacients ir jāsagatavo un jānovēro specifiskos apstākļos. Tāpēc nevajadzētu radīt lieku ažiotāžu. Ir pāragri teikt, ka visi šo slimību pacienti nākotnē saņems šūnu terapiju un pie citiem ārstiem viņiem nebūs jāiet. Pasaulē šie gadījumi tiek aprakstīti, diskutēti, ir arī ļoti labi rezultāti, bet ne visos gadījumos."
Profesors Voltarelli ir viens no tiem pētniekiem un ārstiem, kura sasniegtie rezultāti patiešām ir labi. Piemēram, visi jauno terapiju saņēmušie pirmā tipa diabēta pacienti ieguva neatkarību no insulīna. Ne visi to saglabāja ilgstoši, aptuveni 45 procentiem pēc kāda laika insulīna lietošana bija jāatsāk, bet komplikācijas ir mazākas nekā pirms terapijas. Pagaidām Šūnu transplantācijas centrā akūta miokarda infarkta ārstēšanai izmanto pašu pacientu šūnas, kuras paņem no kaulu smadzenēm. Profesora Voltarelli veidotajās tehnoloģijās izmanto paša pacienta cilmes šūnas, ko iegūst citā veidā, ar citu aparatūru un uzglabā sasaldētas. Tehnoloģija ir sarežģītāka, tā prasa lielākus finanšu resursus, bet, ņemot vērā, ka šīs slimības ir ļoti smagas un tām nav konvencionālas ārstēšanas, Stradiņa slimnīcas mediķi ir apņēmušies jaunās tehnoloģijas ieviest. Pagaidām grūti prognozēt konkrētu laiku, kad pētījumos varēs iesaistīties pacienti, jo vispirms jāapzina visi lietas aspekti, arī jāapmāca augsti kvalificēts personāls, kas spēs nodrošināt atbilstošu aprūpi pēc procedūras, vajadzīgas investīcijas dažām iekārtām. Taču mediķi domā, ka runa nav par gadiem, bet par mēnešiem.
Kā darbojas transplantētās šūnas
"Ir daudz dažādu slimību, un mūsu ķermenī ir vairāk nekā 200 dažādu šūnu veidu, un mehānismi, kā šūnas palīdz, atšķiras atkarībā no tā, kādas šūnas lieto un kādiem slimniekiem. Galvenie ir: aizvietot bojā gājušās šūnas, palīdzēt reģenerēties audiem, nomākt autoimūnu reakciju," skaidro bioloģijas doktors Jānis Ancāns. "Ir terapijas veidi, kad transplantētās šūnas aizvieto bojā gājušus audus, piemēram, Parkinsona slimības gadījumā; ir veidi, kur šūnas nestājas bojāto audu vietā, bet stimulē paša pacienta audu reģenerāciju, palīdz atjaunot audu funkcijas pēc iespējas ātrāk, un tas ir svarīgi miokarda infarkta slimniekiem, kuriem, ja neatjaunosies pareiza sirds audu struktūra, izveidosies rētaudi un būs nopietnas ilgstošas veselības problēmas. Diabēta slimniekiem šīs šūnas nestāsies saliņu vietā un nesāks ražot insulīnu, un multiplās sklerozes pacientiem tās nekļūs par neironiem, bet šī šūnu terapija ir nepieciešama, lai apstādinātu autoimūno reakciju organismā. Autoimūna reakcija ir tad, kad pats organisms iznīcina savus audus. 1. tipa diabēta gadījumā tas iznīcina insulīnu ražojošās šūnas, multiplās sklerozes gadījumā bojā neironus – nervu šūnas. Autoimūnajās slimībās šūnu terapija ir domāta, lai nomāktu paša ķermeņa patoloģisko reakciju uz saviem audiem. Pārstādītās šūnas atjaunos normālu imūnsistēmu."
Arī procedūru norise ir dažāda. Miokarda infarkta gadījumā tā notiek vienas dienas laikā – šūnu paņemšana, izdalīšana un ievadīšana atpakaļ miokarda infarkta skartajā apvidū. Autoimūno slimību gadījumā šī terapija ir salīdzinoši ilga, sarežģīta un var būt pacientam arī nepatīkama, tāpēc ļoti rūpīgi jāizvērtē riski un ieguvumi. Protams, pacients par to tiek informēts un viņš risku labi apzinās, tomēr piekrīt iesaistīties pētījuma grupā, ņemot vērā, ka citas alternatīvas īsti nav. Tā kā runa ir par jaunu medicīnas virzienu, ārsti nevar garantēt, ka terapija noteikti palīdzēs un ka nebūs nekādu komplikāciju. Atšķirībā no daudzām procedūrām, kas medicīnā ir standartizētas, šūnu transplantācijas jomā katrs centrs, kas attīsta šo tehnoloģiju, lieto citu protokolu un ir atšķirīgi rezultāti.
Visu rakstu lasiet 21. jūlija izdevumā