"Kas ienāk prātā "statistiski vidējam" cilvēkam, dzirdot par ķīniešu medicīnu? Tā parasti ir adatu terapija, un daudzi uzskata, ka tā ir iedarbība uz kaut kādiem burvju punktiem, ar kuras palīdzību var ātri un efektīvi izārstēt visnopietnākās slimības.
Bet viņi neņem vērā ļoti būtiskas tradicionālās ķīniešu medicīnas iezīmes, proti – tajā izmantotās metodes ir pilnīgi loģiskas un ļoti daudzveidīgas," spriež klīnikas "Ķīniešu medicīna" akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks.
Gadu tūkstošu pieredze
"Pat tie cilvēki, kas noskaņoti klasiskajā ķīniešu medicīnā saskatīt burvestības, iepazīstot to tuvāk, saprot, ka visām ķīniešu medicīnas metodēm pamatā ir loģika," saka ārsts. "Mūsu parastajā standarta medicīnā ir pacients, ir labs ārsts un ir laba aparatūra. Un šī labā aparatūra var dot daudz, reizēm pat nav tik svarīgi, kāds ir pats ārsts. Ķīniešu tradicionālajā medicīnā aparatūras nav, ir tikai ārsts ar savām adatām vai citām metodēm. Protams, ķīniešu modernajā medicīnā šodien arī izmanto visas pieejamās mūsdienu izmeklēšanas metodes. Bet ko tad dara ārsts tradicionālajā ķīniešu medicīnā – tiešām veic burvestības vai tomēr dara ko tādu, ko varam izprast arī mēs? Vispirms jāzina, ka viņa darbība pamatojas uz empīriskiem priekšstatiem par Visumu un cilvēku kā vienotu veselumu. Empīriski priekšstati ir tādi, kas izriet no gadu tūkstošos uzkrātās pieredzes, no plašiem novērojumiem. Veselums ir ne tikai Visums, bet arī cilvēka organisms, un tajā viss ir nesaraujami saistīts. Visi priekšstati par iņ un jan – matēriju un enerģiju, par saistību starp gadalaiku maiņu, enerģijas fāzēm, noteiktiem orgāniem un to mijiedarbību ir spēkā arī attiecībā uz katru ķermeņa daļu, uz katru šūnu. Katra organisma šūna ir kā Visums. Cilvēkam patīk iedomāties, ka viņš ir Visuma valdnieks, taču tā nav. Visums sastāv no daudzām daļām un lielākās daļas atkārto mazākās, līdz ar to katra organisma šūna būtībā atkārto visu mūsu organismu kopumā. Tieši šī pieeja atšķir ķīniešu tradicionālo medicīnu no Rietumu medicīnas. Šie ir abstrakti un šķietami ļoti filozofiski jēdzieni, kaut vai piemēram, piecu elementu maiņa: koks, uguns, zeme, metāls, ūdens; vai arī piecu gadalaiku maiņa: pavasaris, vasara, vēlā vasara, rudens un ziema. Liekas – kāds medicīnai sakars ar šiem vispārējiem priekšstatiem? Bet tie tiek praktiski izmantoti ik minūti, ik sekundi, ķīniešu tradicionālais ārsts nevar bez tiem iztikt."
"Pie empīriskiem atklājumiem ķīniešu medicīnā pieder arī saistības atklāšana starp ārējo un iekšējo un viscerotopijas princips – ka jebkuram iekšējam orgānam ir sava "pārstāvniecība" uz ķermeņa ārējām virsmām," skaidro M. Oļeiņiks. "Piemēram, uz auss, mēles, plaukstām, pēdām utt. Teiksim, labais vaigs atbilst aknām un kreisais – aizkuņģa dziedzerim, piere – sirdij, deguna apvidus – plaušām, zods – nierēm. Mēs šo saikni ar aci neredzam, bet empīriski uzkrātie vērojumi ļauj spriest, ka šī saikne pastāv, un praksē tā patiešām darbojas."
Arī uz pēdām
"Katram iekšējam orgānam ir sava pārstāvniecības zona uz mūsu pēdām. Par to izsmeļoši pastāstīts Mu Siņčzeņa un Du Gana grāmatā "Pēdu reflekso zonu atveseļojošā masāža", turpina stāstījumu M. Oļeiņiks. "Ja saliek pēdas kopā, var iegūt cilvēka shematisku attēlu. Kāju īkšķi atbilst galvai, augšējā pēdas daļa – plaušām, vidējā daļa vienā pusē atbilst aknām un žultspūslim, otrā pusē – liesai. Sirds zona ir tikai uz kreisās pēdas. Papēži atbilst iegurņa apvidum, dzimumorgāniem, urīnpūslim utt. Izliekums pēdas iekšējā daļā atbilst mugurkaulam. Ārpusē un potīšu apvidū atrodas gūžas, elkoņa, atslēgas kaula, lāpstiņu, mandeļu, balsenes utt. zonas. Iedarbojoties uz kāda orgāna zonu, var padarīt aktīvāku vai neaktīvāku gan konkrēta orgāna, gan citu, ar to saistīto orgānu darbību. Vēl viens princips ir tāds, ka iedarbība jāvērš uz punktu, kas atrodas vistālāk no attiecīgā orgāna. Klasiskie senie punkti ir tieši uz rokām un uz kājām līdz pirmajai lielajai locītavai. Tie arī atrodas vistālāk no iekšējiem orgāniem. Varētu jau iedarboties, teiksim, durt akupunktūras adatas, arī tuvāk, taču cirkulējošo asiņu masa tur ir lielāka, bet uz pēdām un plaukstām – mazāka un, jo mazāka ir cirkulējošo asiņu masa, jo lielāka enerģijas plūsma. Jo lielāka enerģijas plūsma, jo labāk – jo mēs jau neizvirzām sev uzdevumu pārvietot asinis, bet mums ir jāpārvada informācija. Tāpēc labāk ir iedarboties uz pēdām, vai nu tā būtu adatu terapija, refleksā masāža, gua sha jeb piededzināšana, visas metodes balstās uz tiem pašiem vispārējiem principiem."
Ārstēšanai un diagnostikai
Tradicionālā ķīniešu medicīna izmanto pēdu masāžu diviem mērķiem: iedarbībai uz iekšējiem orgāniem un arī kā diagnostisku kritēriju. "Ādas krāsas izmaiņas, sabiezējumi, noberzumi, varžacis, jutīgums atsevišķās vietās – tas viss signalizē par iekšējo orgānu stāvokli," komentē M. Oļeiņiks. "Pats uzskatāmākais piemērs – tā dēvētie kauliņi. Cilvēki daudz spriež, vai tos operēt vai neoperēt.... Ķīniešu tradicionālā medicīna atzīst, ka šai problēmai ir tieša saistība ar aizkuņģa dziedzera darbību, jo tur iet aizkuņģa dziedzera meridiāns. Var būt arī tā, ka vainīgi ir pārprasta skaistuma vārdā nepareizi izvēlēti, neērti apavi, kas spiež pēdu un kavē enerģijas plūsmu meridiānā. Var minēt arī citus piemērus. Ja dzemdē un olnīcās ir patoloģiskas izmaiņas, tad, uzspiežot attiecīgajā zonā uz pēdas, jūtama šķidruma kustība. Ja ir sirdsdarbības novirzes, tad redzams ādas sabiezējums tajā kreisās pēdas zonā, kas atbilst sirdij. Pacientiem ar mugurkaula bojājumiem attiecīgā reflektorā zonā zem ādas var atrast izaugumus mezgliņu vai josliņu veidā. Varžacs kādā reflektorā zonā liecina par traucējumiem attiecīgajā orgānā, protams, atkal jāpiebilst – ja tā nav saistīta ar nepareiziem apaviem."
Pēdu masāžas efektivitāte
"Rietumu medicīna ķīniešu pēdu masāžas efektivitāti skaidro ar to, ka masāža intensificē asinsriti," teic ārsts. "Asins plūsmas ātrums sekundē, kā rāda pētījumi, parasti ir 14 cm vīriešiem un 12,5 cm sievietēm. Pēc pēdu masāžas tas paātrinās attiecīgi līdz 21 cm un 20 cm sekundē. Paaugstinās arī pēdu temperatūra un vienlaikus arī plaukstu temperatūra. Pēdas un plaukstas ķīniešu tradīcijā sauc par "četrām sirdīm", un pēc tām ir viegli noteikt asinsrites stāvokli. Ja temperatūra ir paaugstināta pastāvīgi un pēdas un plaukstas svīst, tas liecina par kaut kādu hiperaktīvu stāvokli. Ja pēdas un plaukstas ir aukstas un slapjas, tad ir hipoaktīvs stāvoklis, trūkst enerģijas. Tas viss gan jāvērtē arī kontekstā ar citām pazīmēm. Masāžas rezultātā uzlabojas asinsrite, vielmaiņa, mikrocirkulācija, asinis bagātinās ar skābekli un mazinās to sastrēgums. Bet asiņu sastrēgums ir mūsdienām ļoti tipiska parādība, jo daudziem cilvēkiem ir mazkustīgs dzīvesveids."
***
Noderīgi
Pēdu masāžu nedrīkst veikt, ja ir akūti stāvokļi: infekcijas slimības (piemēram, gripa); akūti traumatiski stāvokļi, asiņošana, insults u.c.
Ķīniešu pēdu masāža labi piemērota hronisku slimību profilaksei un ārstēšanai.
Labi rezultāti, izmatojot šo masāžu, ir sasniegti, ārstējot nervu sistēmas darbības traucējumus, piemēram, neiralģiju, galvassāpes, miega traucējumus, neirozes.
Pēdu masāža palīdz cilvēkiem, kuriem ir gremošanas sistēmas slimības, funkcionāli kuņģa un zarnu trakta traucējumi; hroniski asinsrites traucējumi, kas saistīti ar hipotoniju vai hipertoniju, hroniski sirdsdarbības traucējumi; elpceļu slimības – astma, plaušu emfizēma; dzimumorgānu slimības; balsta un kustību aparāta slimības u. c.
Pēdu masāžu drīkst veikt tikai profesionāli speciālisti, kuriem ir attiecīgas iemaņas, turklāt tikai pēc tam, kad pacientam noteikta pareiza diagnoze. Nevajadzētu nodarboties ar pašdiagnostiku un pašmasāžu.
