Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs sabiedrības apziņā ir dziļi iesēdies uzskats, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenokārt vīriešu "privilēģija". Šis stereotips darbojas pat Amerikas Savienotajās Valstīs.
Izskaust maldīgo viedokli par stiprā un vājā dzimuma attiecībām ar sirds un asinsvadu slimībām apņēmusies kustība Go Red for Women, kas popularizē sieviešu sirds veselību. 2004. gadā to aizsāka Amerikas Sirds asociācija. Pašlaik kustības mērķis ir līdz 2010. gadam samazināt koronāro sirds slimību risku par 25%. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību sirds veselībai, katru gadu februāra pirmajā piektdienā tiek rīkota Go Red diena, kad sievietes tiek aicinātas ģērbties sarkanas krāsas tērpos. Šī kustība darbojas arī Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā un tagad arī Latvijā – ar Latvijas Kardioloģijas biedrības starpniecību.
Koronārā sirds slimība piemeklē vienu no astoņām sievietēm 45–54 gadu vecumā un vienu no trim sievietēm pēc 65 gadu vecuma. Kopš 1997. gada par 1,3% gadā pieaug sieviešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām 35–44 gadu vecumā. Turklāt, ja sievietei ir konstatēta koronārā sirds slimība, iznākums ir nelabvēlīgāks nekā vīrietim.
Mirst biežāk
"Sievietes no sirds un asinsvadu slimībām mirst biežāk nekā vīrieši, turklāt vīriešu vidū kardiovaskulārā mirstība pēdējos gados samazinās, bet sievietēm – stāv uz vietas. Tas nozīmē, ka mums ir jāpievērš daudz vairāk uzmanības tieši sieviešu izglītošanai," saka Latvijas Kardioloģijas biedrības prezidents Andrejs Ērglis. Statistikas dati liecina, ka sievietes lielāku uzmanību pievērš onkoloģisko slimību profilaksei un par sirds veselību domā mazāk. Taču Latvijas Kardioloģijas biedrības ārsti aicina sievietes profilaktiskos nolūkos apmeklēt kardiologu tikpat bieži kā ginekologu.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu mirstību Eiropā, atklājas, ka sirds koronārā slimība bijusi nāves cēlonis 22% sieviešu un 21% vīriešu, no citām sirds un asinsvadu slimībām miruši 15% sieviešu un 11% vīriešu, bet insults kļuvis par nāves cēloni 17% sieviešu un 11% vīriešu.
Simptomi izpaužas atšķirīgi
Kā spriest par to, ka ar sirdi kaut kas nav kārtībā? Ārsti ir centušies sabiedrībai iemācīt, kādas pazīmes par to liecina. Arī tās izpaužas atšķirīgi vīriešiem un sievietēm. Elpas trūkumu piedzīvo 48% sieviešu un 35% vīriešu, slikta dūša ir 41% sieviešu un tikai 14% vīriešu, ar gremošanas traucējumiem saskaras 33% sieviešu un 22% vīriešu, galvas reibonis ir 30% sieviešu un 32% vīriešu, vājums – 26% sieviešu un 19% vīriešu, svīšana – 22% sieviešu un 11% vīriešu, sāpes rokā un plecā – 19% sieviešu un 8% vīriešu.
Pagaidām piederība vīriešu dzimumam joprojām tiek atzīta par paaugstināta sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, bet kardiologi prognozē, ka ar laiku šī nostādne mainīsies un risks nebūs atkarīgs tik daudz no dzimuma, cik no visām komplikācijām un pavadošiem simptomiem, kas sievietēm, ja viņas nonākušas slimnīcā, piemēram, ar miokarda infarktu, ir smagāki.
Pamatu ieliek ģimene
Latvijai raksturīgi, ka tieši sieviete ir tā, kura lielā mērā nosaka ģimenes dzīvesveidu, veselīgu vai neveselīgu paradumu veidošanos. Nereti viņa pārzina visu pārējo ģimenes locekļu veselības problēmas un seko, lai viņi pildītu ārstu norādījumus, iet viņiem līdzi uz medicīnas iestādēm un gādā medikamentus. Bet, rūpēdamās par citiem, viņa nereti piemirst pati sevi. Amerikāņu Go Red kustības mājaslapā sacīts, ka ikvienai sievietei tikpat labi kā savu apavu izmēru vajadzētu zināt arī savu holesterīna skaitli, bet tā vietā, lai skaitītu grumbiņas, labāk ir skaitīt uzņemtās kalorijas un domāt par veselīga uztura principu ievērošanu. Ikviena sieviete ir vienreizēja, un tāda ir arī viņas sirds, tāpēc par kardiovaskulāro slimību profilaksi vajadzētu ar ģimenes ārstu vai kardiologu apspriesties individuāli.
Diemžēl ģimenēs ir diezgan daudz nepareizu paradumu, kas atstāj ietekmi uz visu ģimenes locekļu sirds veselību.
***
Noderīgi
Dr. Mintāles ieteikumi:
Jālīdzsvaro uzņemtās kalorijas ar fizisko aktivitāti, ik dienu nepieciešamas 60 minūšu ilgas fiziskas nodarbes.
Katru dienu jāēd svaigi augļi un dārzeņi, ierobežojot sulu daudzumu.
Jālieto augu eļļa sviesta un citu dzīvnieku tauku vietā.
Jāēd pilngraudu maize un graudaugi (nevis rafinēti graudu produkti).
Jāierobežo saldinātu dzērienu un saldumu daudzums.
Katru dienu jālieto piena produkti ar samazinātu tauku saturu.
Jāēd vairāk zivju, īpaši – treknās zivis.
Jāierobežo sāls patēriņš (ieskaitot pusfabrikātus – gatavās mērces, sausās zupas, garšvielu maisījumus, cīsiņus u.c.).