Pavasara nogurums: ļauties vai pretoties

 

Vai pavasara nogurums ir dabiska parādība, dzīvesveida nepareizību sekas vai mārketinga izdomājums? Tie mediķi, kuri noskaņoti kategoriski, uzskata: ja cilvēka dienas režīms, uzturs, fiziskā un garīgā slodze atrodas pastāvīgā līdzsvarā, tad nekāds pavasara nogurums nerodas.

Hronobioloģija pavasara nogurumu saista ar to, ka šajā gadalaikā cilvēka organismā strauji paplašinās daudzu orgānu un orgānu sistēmu bioritmu amplitūda – mūsu iekšējais bioloģiskais pulkstenis reaģē uz dienas pagarināšanos, pastiprināto Saules aktivitāti un norisēm Zemes magnētiskajā laukā.

Varbūt pavasaris nav vainīgs

Nevar izslēgt varbūtību, ka nogurumu izraisa dzīvesveids: mazkustība, pārstrādāšanās un stress, nepareizs uzturs un nepietiekama šķidruma uzņemšana, smēķēšana, alkoholisms utt. Vainojama var būt arī kāda slimība. Piemēram, mazasinības gadījumā cilvēkam ir pazeminātas darbspējas, reiboņi, miegainība, mušiņas redzeslaukā, trokšņi ausīs. Nespēks un liels nogurums raksturīgs cukura diabētam, tas var kombinēties ar slāpēm, svara zudumu, miega

traucējumiem un atmiņas problēmām. Slikta pašsajūta, galvassāpes, ēstgribas zudums un vispārējs sagurums var liecināt par mononukleozi. Nogurums pavada arī nieru darbības traucējumus, šajā gadījumā mēdz būt paātrināts pulss, nelabums, galvassāpes, urinācijas problēmas. Tāpat jāpatur prātā, ka nogurums ilgu laiku var būt vienīgā aknu slimību izpausme. Nogurums kopā ar nomāktu garastāvokli, raudulīgumu, apātiju, miegainību un salīgumu raksturīgs tiem, kuriem nepietiekami aktīvi strādā vairogdziedzeris. Tāpēc gadījumos, kad izteikts nogurums turpinās ilgāk par divām nedēļām, ir jādodas pie ārsta.

Talkā nāk daba un gaisma

Ja runa patiešām ir par pavasara nogurumu, tad lietas labā daudz ko varam darīt arī paši. Lai labāk sadzīvotu ar mainīgajiem pavasara laika apstākļiem, katru dienu der vismaz uz pāris stundām iziet svaigā gaisā. Sniegpulkstenītes, pūpoli, pumpuri, putnu dziesmas – tas viss palīdz atjaunot ziemā iztērētos enerģijas krājumus. Ielaidiet svaigu gaisu arī telpās, tās regulāri vēdinot. Kad dienas kļūst garākas un gaismas ir vairāk, arī pašsajūta uzlabojas it kā pati no sevis. Saules gaismas atveseļojošo ietekmi pazina jau senie grieķi un romieši. Gaisma nav medikaments, taču tā stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru. Tie, kuri īpaši cieš no gaismas trūkuma, piemēram, augu dienu darbā ir spiesti pavadīt mākslīgā apgaismojumā, var apmeklēt gaismas terapijas seansus. Tajos izmanto lampas, kuru starojums ir tuvs dabiskai saules gaismai.

Saulīte un saules vitamīns

Pēdējā laikā daudz runā par sauļošanās kaitīgumu. Tomēr, saprātīgu laiku uzturoties saulē, ādā ultravioleto B staru ietekmē norisinās strauja D vitamīna sintēze (D vitamīna līmenis asinīs pieaug 3–7 reizes).

Aprēķināts, ka ik dienu pietiek atrasties mērenā saulītē 15 minūtes ar atsegtām plaukstām un seju. Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem sauļoties aizliedzis ārsts.

Mūsu platuma grādos daudziem cilvēkiem raksturīgs D vitamīna trūkums, tāpēc ieteicams lietot aptiekās nopērkamos D vitamīna preparātus, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Nelielam D vitamīna deficītam nav nekādu specifisku pazīmju, un cilvēks pats to nevar pamanīt. Viena no D vitamīna trūkuma pazīmēm ir muskuļu sāpes un vājums, ātra muskuļu nogurdināmība, arī biežāki kritieni. Ja rodas izteikts D vitamīna deficīts, tad gan vecākiem cilvēkiem, gan arī bērniem un pusaudžiem var veidoties slimība, ko sauc par osteomalāciju, tautā to dēvē par kaulu atmiekšķēšanos. Ja kaulā trūkst minerālvielu, tas var lūzt no pavisam neliela trieciena. Veciem cilvēkiem D vitamīna trūkums vienlaikus var izpausties gan kā osteoporoze, gan kā osteomalācija.

Zināmu D vitamīna daudzumu var saņemt ar uzturu. Taču atšķirībā no citiem vitamīniem D vitamīns pārtikas produktos ir retāk sastopams. Galvenie D vitamīna avoti ir treknas zivis (piemēram, siļķe, skumbrija, lasis), ikri, sviests, olas dzeltenums, siers, pētersīļi.

Zāles – dvēseles dāsnums

Reizēm nogurums vairāk ir emocionāls, nevis fizisks. Ar fizisku nogurumu var tikt galā, vienkārši atpūšoties, bet, ja cilvēku pārņem apātija, vienaldzība, nolaižas rokas un zūd humora izjūta, lieta ir daudz nopietnāka – tik tālu nevajadzētu nonākt. Psihologi iesaka padomāt: kas mums atņem enerģiju? Viņi noskaidrojuši, ka visbiežāk vainojama lepnība, aizkaitinājums un neizpildīta pienākuma izjūta. Izdomāta interesanta metode: ja tu jūties paguris un iztukšots, centies būt labvēlīgāks un sirsnīgāks pret apkārtējiem. Piemēram, pasniedzot ģimenei brokastis, iztēlojies, kā tu ikvienā putras karotītē ieliec savu sirds siltumu, patiesi vēli visiem labu veselību un veiksmi. Arī visparastākajā sveicienā, sastopot kolēģus vai kaimiņus, centies ielikt labo enerģiju – savas sirds dāsnumu. Cilvēki, kuriem tas izdodas, teic, ka nogurums patiešām atkāpjas, viņi jūtas moži, optimistiski un spēka pilni.

Pareizi elpot

Vēlams elpot brīvi, mierīgi un dziļi. Ja ieelpa ir pārāk sekla vai cilvēks elpo caur muti, plaušu ventilācija ir nepietiekama. Reizēm ieteicams ieelpas laikā iztaisnot ķermeni un pacelt rokas virs galvas, bet izelpas laikā nolaist rokas un noliekties uz priekšu. Interesenti var apgūt speciālas elpošanas tehnikas.

Mūzika priekam un možumam

Mūzikas klausīšanās ir vienkāršs veids, kā profilaktiski rūpēties par savu veselību, mazināt spriedzi un nogurumu. Zinātnieki cenšas izpētīt, kāda ir dažādu mūzikas veidu iedarbība uz organismu, bet vismaz pagaidām galvenā atziņa ir viena: klausies tādu mūziku, kas tev patīk. Nav svarīgi, vai tas ir Mocarts, bītli vai kāds lipīgs pašmāju šlāgeris, par kuru citi rauc degunu. Eksperimentā, kur brīvprātīgie dalībnieki klausījās tādu mūziku, kas viņiem patīk, un tādu, kas kaitina, atklājās, ka tīkamā mūzika intensificē asinsriti par 26%, gluži kā aerobikas nodarbība.

vienkārši vingrojumi nogurušajiem

• Sarauciet pieri grumbās, pēc tam izlīdziniet, cenšoties maksimāli atslābināties un saglabāt šo atslābuma sajūtu. Glāstoši pārbrauciet ar roku pār pieri, lai pārbaudītu, kā grumbiņas ir izlīdzinājušās. Atkārtojiet vingrinājumu 10–15 reizes, līdz jutīsiet vieglu un patīkamu pieres muskuļu nogurumu.

• Aizveriet acis, stingri samiedziet plakstiņus un atslābiniet. Atkārtojiet vairākas reizes.

• Dziļi ieelpojiet, aizturiet elpu uz 10 sekundēm, tad strauji izelpojiet. Atslābiniet ķermeņa muskuļus, veiciet purināšanas kustības. Atkārtojiet vairākas reizes.

• Aizturot elpu, piepūtiet vaigus un izdariet rīšanas kustību. Izelpojiet, noglāstiet seju ar roku un iztēlojieties, ka aizslaukāt projām no sejas trauksmes un aizkaitinājuma izteiksmi.

• Paceliet lūpu kaktiņus uz augšu – savelciet smaidā un mēģiniet taustāmi izjust, kā patīkama sajūta virzās no lūpu kaktiņiem līdz ausīm.

• Pārlaidiet plaukstu kaklam. Ja muskuļi ir saspringti, nolieciet galvu uz priekšu, atlieciet atpakaļ, tad izpildiet dažas apļojošas kustības. Viegli pamasējiet kaklu virzienā no pleciem līdz ausīm. Ar pirkstgalu spilventiņiem mazliet paberzējiet aizauss pauguru – tas uzlabo asiņu pieplūdi galvai un mazina nervu spriedzi.

• Apsēdieties krēslā taisni, atlieciet galvu maksimāli atpakaļ, pēc 10 sekundēm ļaujiet tai brīvi noslīgt uz priekšu. Atkārtojiet 2–3 reizes.

• Ja darbdienas vidū uznāk miegs, apsēdieties taisni, plecus atpakaļ, zodu nedaudz paceliet uz augšu, bet rokas nolaidiet gar krēsla malām. Sasprindziniet muguras, roku un kakla muskuļus, tādā stāvoklī palieciet 10 sekundes. Atbrīvojiet muskuļus, atkārtojiet vingrojumu.

• Iztaisnojiet zem galda kājas, nostiepiet pirkstgalus. Piecelieties kājās, desmitreiz pacelieties pirkstgalos, pēc tam apsēdieties un atbrīvojiet kāju muskuļus.

• Ja nogurušas acis, aizveriet tās uz dažām sekundēm, pēc tam atveriet un centieties saskatīt savu degungalu. Atkārtojiet 3–5 reizes. Var arī palūkoties pa logu tālumā.