©Ojārs Lūsis

Ja kādam ir lemts tapt čūsku sakostam, tad visticamāk, tas notiks augustā, jo pasaulē nāk jauna odžu armija. Kā no tām pasargāties? Kā rīkoties, ja nelaime tomēr notikusi?

Čūskām Latvija ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs sugas: odze, zalktis un gludenā čūska. Indīgas ir vienīgi odzes. Tās aukstumizturībā ir pasaules rekordistes, jo dzīvo vistālāk uz ziemeļiem. Ziemeļeiropā odzes ir vienīgās indīgās čūskas.

Zalktis

Zalkšu dzimtā ietilpst apmēram 1500 jeb divas trešdaļas no visām pasaules čūsku sugām. Parastais zalktis ir Latvijā vislielākā un visbiežāk sastopamā čūska. No pārējām tos viegli atšķirt pēc dzeltenīgajiem vai bālganajiem laukumiem abpus galvai, tautā sauktiem par „ausīm". Parastā zalkša mugura ir vienkrāsaina. (Jāuzmanās nepieaugušu zalkti sajaukt ar odzi, jo arī tās mēdz būt tumšpelēkas vai melnas.) Zalktis var izaugt līdz pusotram metram!

Čūska nav indīga, taču no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu. Zalkši meklē ūdens tuvumu, var arī apmesties apdzīvotās vietās, ja vien tur mīt iecienītais gardums - abinieki. Neatsakās pamieloties arī ar lēni peldošām zivīm un grauzējiem. Zalkšu mazuļi ķersta kurkuļus un tritonu mazuļus. Zalkša mūža ilgums - pieci līdz desmit gadi.

Glodene

Varētu teikt, ka glodene ir ķirzaka čūskas ādā. Tā ir pelēka vai sarkanbrūna, čūskai līdzīga 40 līdz 50 centimetrus gara bezkāju ķirzaka. Briesmu gadījumā tā nomest asti, kas pēcāk ataug. Vietā, kur glodene iekodusi, parādās neliels apsārtums, kas drīz vien pazūd. Glodene, tāpat kā zalktis un gludenā čūska, nav bīstama. To no čūskas viegli atšķirt pēc acīm, kurām ir plakstiņi, - čūskām to nav. Ķirzaka pārtiek no gliemjiem, kāpuriem un tārpiem, arī kukaiņiem. Glodenes dzīvo četrus līdz astoņus gadus.

Gludenā čūska

Latvijā ļoti reti sastopama vēl viena čūsku suga - gludenā čūska. Tā gan ir ļoti agresīva, bet nav indīga. Izskatās līdzīga odzei, bet ir slaidāka. Galva īsa, ar apaļu purnu, diezgan plakana. Mugura vairāk vai mazāk brūna; gar muguru 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Garumā var sasniegt 75 cm.

Sastopama skrajos priežu mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos, pļavās un purvos. Iecienītākais gardums - ķirzakas, retāk uzēd citas čūskas, īpaši jaunās odzes. Nevarēdama pievārēt lielākas ķirzakas, gludenā čūska tām aprij asti. Medījumu parasti nožņaudz, vairākas reizes aptinoties apkārt. Kad dzīvnieks beigts, to norij.

Odzes

Pasaulē zināmas vismaz 60 odžu sugas. Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos bieži sastopamās parastās odzes ir vienīgās indīgās čūskas mūsu valstī. Odzes visbiežāk redzamas izcirtumos, purvmalās un mežmalās. Tām patīk sausums, tāpēc pielijušā mežā varam neuztraukties par iespējamām briesmām. Šai čūsku sugai raksturīga izteikti trīsstūrveidīga galva, kas ievērojami platāka par kaklu. Odzes pamatkrāsa variē no gaišbrūnas līdz tumšpelēkai. Vairumam īpatņu uz muguras raksturīgs tumšs zigzagveida zīmējums, taču ir atrastas arī vienkrāsainas - tumšpelēkas un melnas odzes. Čūskas garums sasniedz 65 centimetrus.

Vasaras beigās odzēm piedzimst mazuļi, kas jau trešajā dienā sāk „palaist zobus". Odzes pārtiek no ķirzakām, vardēm un peļveidīgiem grauzējiem.

Savukārt pati odze iekļauta stārķu, lapsu un ežu ēdienkartē, kuriem čūskas inde šķiet ne vairāk kā pikanta piedeva.

Odzes mūžs ir četri līdz astoņi gadi.

Ja iekodusi odze

Odzes nekad neuzbrūk, tās kož vienīgi aizstāvoties! Ja nelaime notikusi, iespējami ātrāk jāizsauc ātrā palīdzība vai cietušais nekavējoties jānogādā ārstniecības iestādē (medicīniskā palīdzība jāsaņem ne vēlāk kā trīs stundas pēc sakošanas).

Dažiem var iestāties alerģiska reakcija - šoks. Dzīvībai bīstami simptomi ir mēles un rīkles pietūkums, reibonis, apgrūtināta elpošana un bezsamaņa. Ja cilvēkam netiek sniegta palīdzība nekavējoties, viņš var nomirt.

Parastās odzes kodiens izraisa stipru satūkumu un sāpes, āda koduma vietā kļūst zilgansārta. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Var palikt slikta dūša, sākties vemšana un apziņas traucējumi (viss atkarīgs no cilvēka individuālajām organisma īpatnībām).

Ja iespējams, brūcei jāpieliek kaut kas auksts, ja ir tīrs ūdens, koduma vieta jānomazgā (aizliegts mazgāt ar upes vai ezera ūdeni!).

Tā kā kustības paātrina asinsriti un līdz ar to arī indes izplatīšanos, iespējami ātrāk jāierobežo sakostās vietas kustīgums. Ja sakosta kāja, tā jāpiefiksē otrai kājai, sakosta roka jāfiksē ar lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu, jo tas kādreiz būs jānoņem, un aizkavētā asinsrite sakostās ekstremitātes stāvokli būs tikai pasliktinājusi. Indes izsūkšana var beigties traģiski pašam glābējam, jo katram mutē ir sīki ievainojumi, kuros var iekļūt inde. Īpaši bīstami čūsku kodieni ir maziem bērniem un tad, ja iekosts galvas, kakla vai krūšu apvidū, jo šajās vietās asinsrite ir ļoti aktīva un inde izplatīsies ātri.

Apmēram 5% cilvēku ir alerģiski pret dažādu kukaiņu un čūsku indi. Ja cilvēks zina, ka viņš ir alerģisks, noteikti jākonsultējas ar ārstu, kā šo problēmu novērst.

Ārstu domas par serumu pret čūsku indi ir atšķirīgas - daļa uzskata, ka serums jālieto visos gadījumos, bet citi domā, ka ne vienmēr. Serumam ir efekts, ja to ievada laicīgi, nevis trīs dienas pēc koduma.

Ārstēšanās ilgst vismaz nedēļu, smagākos gadījumos - divas. Atlabšana atkarīga no tā, cik liela un cik koncentrēta bijusi indes deva.

Jāatceras, ka visas čūskas ir kurlas, bet ar savu ķermeni tās ļoti labi uztver zemes vibrācijas. Jo skaļāk mežā soļosiet, jo mazākas cerības sastapt čūsku.

No čūsku kodieniem pasaulē katru gadu cieš apmēram pusmiljons cilvēku. Liktenīgs kodums izrādās 1,5 līdz 2 % cietušo.

Daudzas dzīvības glābj 1895. gadā Pastēra institūtā no zirga asinīm radītais pretčūsku serums. Zirgus imunizē ar aizvien lielākām čūsku indes devām. Pēc gada asinīs izveidojas tik stipra antiviela, ka dzīvnieks spēj pārciest jau simts nāvējošas devas! No šādu zirgu asinīm iegūst serumu, ko injicē pret čūsku kodumiem.

Nekādā gadījumā nedrīkst!

izsūkt indi, iegriezt koduma vietu, lai izraisītu asiņošanu;

uzlikt žņaugu;

daudz kustēties, staigāt;

dzert alkoholu, kafiju, tonizējošus dzērienus.

Čūsku vārdi

Ejot mežā jāskaita:

"Lācis sēž laivā, zaļa slota rokā; kurš nāk pretim, tam dod pa acīm."

Ābram, Ābram, nāc laukā!»

SVARĪGI!

Jāuzmanās odzi sajaukt ar nepieaugušu zalkti, jo arī odzes mēdz būt tumšpelēkas vai melnas.

UZMANĪGI

Diemžēl varam sastapt arī eksotiskas indīgās čūskas, kas izmukušas no neuzmanīgu īpašnieku terārijiem. Pa Olaines mežiem jau pastaigājās niknā krokodiliene Krokse!

EKSPERTES VIEDOKLIS

Vija Cera, klīnikas "Gaiļezers" Toksikoloģijas centra vadītāja:

- No sirds iesaku cilvēkiem apdomāties, pirms doties mežā iekšā! Jāatceras, ka mēs tur esam viesi, kurus nav aicinājusi nedz ērce, nedz odze. Ja nevēlamies ar viņām iepazīties, jāparūpējas par piemērotiem apaviem un apģērbu, lai paši paliktu sveiki un veseli un ārstiem būtu mazāk darba. Ja pašiem sevis nav žēl, tad vismaz padomājiet par bērniem, jo viņi jebkādu saindēšanos panes nesalīdzināmi smagāk!

Atgādināšu, lai vai kāda čūska jums iekodusi, nekavējoties vajadzīga ārsta palīdzība, jo vienīgi speciālists noteiks, vai organismā nav nonākusi inde.

Ja tomēr nelaime notikusi, jebkurā diennakts laikā varat saņemt bezmaksas konsultāciju „Saindēšanās un zāļu informācijas centrā" pa telefonu 67042473. Varat zvanīt arī visos citos gadījumos, kad organisms reaģē ar saindēšanās izpausmēm.