Stresu mēs diendienā vainojam dažādās problēmās, taču ne vienmēr pamanām, kā un pa kuru laiku tas piezadzies un ka esam kļuvuši nervozāki.
«Stresa apstākļos organisms pastiprināti tērē visas savas rezerves – vitamīnus, makroelementus, mikroelementus, tālāk tiek noārdīti ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, organisms stresa apstākļos izmanto visu, lai tikai saražotu enerģiju. Viena no minerālvielām, kura šādā situācijā sāk trūkt, ir magnijs. Tas mūsu organismā ir iesaistīts vismaz 300 dažādos procesos, tajā skaitā nodrošina impulsu vadīšanu šūnās. Ja magnija trūkst, šūnas kļūst jutīgākas, izmainās to darbības slieksnis.»
Stresi un stresiņi
«Katram cilvēkam ir savs stresa līmenis,» atzīst neirologs. «Stresu rada gan nopietnas problēmas darbā vai ģimenē, gan šķietami sīkumi. Dažam pietiek ar to, ka laikā nepienāk autobuss, kādam būs uz viņu jāgaida un tūlīt sāksies
tālākā ķēdes reakcija un problēmas. Tādi mazi ikdienas stresiņi it kā liekas nemanāmi, bet tomēr dara to pašu – tērē organisma rezerves. Tas notiek lēni un nemanāmi.»
Prasība pēc magnija
Organismam vajag 300–350 mg magnija diennaktī. «Prasība pēc magnija pieaug gan paaugstināta stresa apstākļos, gan situācijās, kas saistītas ar pastiprinātu svīšanu, jo magnijs tiek izdalīts ar sviedriem – karstā laikā, ejot pirtī vai intensīvi sportojot. Stress raksturīgs gan atbildīgā darbā strādājošiem cilvēkiem, gan arī tiem, kuri mācās, sākot no pirmklasniekiem un beidzot ar augstskolu pēdējo kursu studentiem,» stāsta A. Vecvagars. «Ir vispārzināms, ka papildus magnijs nepieciešams grūtniecēm, tādēļ tas tiek iekļauts viņām domātajos vitamīnu kompleksos. Vislabāk, ja konkrētus preparātus un to devas nozīmē ārsts, ņemot vērā katra pacienta individuālās vajadzības. Grūtniecēm, sportistiem un augošiem bērniem ārsts var ieteikt ilgāku magnija preparātu lietošanas kursu, bet citiem visbiežāk jālieto pa vienai tabletei vienu divas reizes dienā trīs mēnešus gadā. Magnija preparāti sastopami dažādu sāļu formā. Populāra kombinācija, kas pierādījusi savu efektivitāti, ir magnija laktāts ar B6 vitamīnu – piridoksīnu, kurš cita starpā palīdz magnijam nonākt šūnās.
Cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts vai sirds un asinsvadu kaites, par dažādu preparātu lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu. Zāles prasa nopietnu attieksmi, tādēļ saviem pacientiem lūdzu uz lapiņas izveidot vienotu sarakstu ar visiem medikamentiem, kuri viņiem jālieto, norādot gan devas, gan lietošanas biežumu, gan arī uzņemšanas laiku, ja tas ir svarīgs. Piemēram, miega veicināšanai magnija preparātus vēlams lietot vakarā. Jāzina arī, ka nevajag magniju lietot kopā ar antibiotikām, lai netraucētu to uzsūkšanos.»
Uzņemt ar uzturu – problemātiski
Magnijs atrodams kviešu klijās, auzu pārslās, ķirbju un saulespuķu sēkliņās, diedzētos kviešu graudos, riekstos, sojas produktos, arbūzos, zaļumos, aprikozēs, rozīnēs, ziedkāpostos un dažādos citos dārzeņos, arī zivīs, kakao, banānos. Šos produktus daudzi cilvēki iekļauj ēdienkartē krietni par maz, turklāt mūsdienu lauksaimniecības ražojumi nav tik bagāti ar magniju, kā bija senāk, tādēļ daudziem ir lietderīgi uzņemt to papildus, lietojot attiecīgus preparātus.
Kad var gaidīt efektu
Lai sajustu magnija labvēlīgo iedarbību, nepietiek ar pāris tabletēm. «Krampji kājās var pāriet ātrāk, pat jau nākamajā dienā, bet nervu sistēma, kas strādā ar atmiņām un ieradumiem, nemainās zibenīgi,» saka ārsts. «Kamēr pārkārtojas šūniņas uzvedība, paiet vismaz divas nedēļas vai vēl ilgāks laiks. Pēc tam cilvēks sāk just, ka ir kļuvis mierīgāks, līdzsvarotāks.»
***
NeirologsAinārs Vecvagars, (klīnika Alma):
– Nervozi ir daudzi cilvēki. Viņi to pat īpaši neakcentē, bet, izvaicājot tuvāk, ārsts noskaidro, ka pacientam ir saspringts, stresa pilns darbs, naktī viņš nevar aizmigt, visas problēmas summējas un nonāk līdz muguras, galvas vai pleca sāpēm, kuras ilgstoši nepāriet, neraugoties uz ārstēšanu.
***
NODERĪGI
Par magnija
trūkumu liecina:
• nervozitātes pieaugums
• kāju ikru muskuļu krampji, kas rodas pie mazākās slodzes, neveikli pagriežoties, izstaipoties u. c.
• bezmiegs
• nogurums, enerģijas trūkums
• svīšana un sirdsklauves, kas vairāk izpaužas jauniešiem
***
Izlīst ārā no bedresIndra, 45 gadi, skolotāja,
dzīvo Latgalē
Satiekot Indru, nemaz nevar pateikt, kam viņa ir gājusi cauri. Kā viņa pati saka: «Es to atceros tā, it kā tas būtu noticis vakar, to aizmirst nav iespējams. Bet ar sevi gan es to nesaistu – man tagad ir tik labi.» Un patiesībā jau ir arī. Indrai ir talantīga klase un dārzs, kurā tūlīt viss modīsies, kā arī dēls, kurš, lai arī ir tālu prom, par savu mammu atceras gandrīz katru dienu.
Klausoties Indru, gribas smaidīt, jo viņa ar savu stāstu aizrauj tik viegli kā dūna lido pa gaisu un stāstam ir laimīgas beigas.
Viņas problēmas sākās līdz ar ekonomisko krīzi valstī – vīrs sāka pārmērīgi lietot alkoholu, finansiālā situācija kļuva arvien bēdīgāka, rezultātā vienīgais bērns Ingus bija spiests pamest 11. klasi, lai dotos strādāt uz ārzemēm. Sieviete to atceras kā murgu, jo ar katru dienu palika sliktāk un smagāk. «Ikdienu pavadīja nemitīgs stress. Papildus nedienām mājās bija darbs skolā, bet tur jābūt nosvērtai un saprotošai, jo apkārt ir bērni. Bet mans puika – mans puika taču bija prom. Šķita, ka galva iespiesta skrūvspīlēs!» viņa atceras. Lūzuma punkts notika tad, kad aizgāja Indras vīrs – tobrīd vientulība savijās ar nabadzību, vainas izjūta pret dēlu mijās ar bezcerību.
Kas palīdzēja? Fiziskās aktivitātes un kaimiņiene, kura «kā ar mietu» pateica: «Vai tad tavs bērns tevi šādu grib redzēt? Un tu pati sevi esi redzējusi?» Tas lika Indrai pamosties, sākt vairāk kustēties, lietot veselīgu uzturu un – pats galvenais – visu darīt harmoniski un saskaņā ar sevi. «Tas bija kā izlīst ārā no bedres,» saka stāsta galvenā varone.