Savs asinsspiediens ir jāzina katram

 
©Scanpix/AFP

Asinsspiedienu laiku pa laikam der pārbaudīt ikvienam, arī tam, kurš jūtas labi un apgalvo, ka vispār nezinot, kas tas asinsspiediens tāds ir. Daļa cilvēku nemaz nejūt, ka asinsspiediens pastāvīgi ir paaugstināts, un tas atklājas, tikai veicot mērījumus.

 Ja mērījums apstiprina, ka viss ir kārtībā – lieliski. Ja savukārt sākušās kādas asinsspiediena novirzes no normas, mērījumi ļauj tās pamanīt pēc iespējas agrāk un uzsākt ārstēšanos. 

Paaugstināts asinsspiediens ir kā mīna ar laika degli – tas apdraud sirds un asinsvadu veselību, jo īpaši, ja asinsvados jau ir notikušas izmaiņas aterosklerozes dēļ. Ļoti daudziem cilvēkiem regulāri jāmēra asinsspiediens, lai redzētu, vai ārsta nozīmētie medikamenti palīdz, un lai saprastu, kādi faktori ietekmē spiediena celšanos. Tas arī rosina vairāk ieklausīties savā organismā un labāk līdzdarboties ārstēšanā, kā arī mainīt nevēlamos ieradumus.

Ko rāda mērījumi

Arteriālo asinsspiedienu raksturo divi parametri. Tautā parasti saka – augšējais un apakšējais asinsspiediens. Mediķi to sauc par sistolisko un diastolisko arteriālo asinsspiedienu. Sistoliskais ir spiediens, kas rodas sirds muskuļa kontrakcijas laikā, kad sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet diastoliskais spiediens ir tas, kas rodas, sirds muskulim atslābstot. Asinsspiediena mērvienības ir dzīvsudraba staba augstuma milimetri (mmHg). Visi zina, ka par ideālu skaitli tiek uzskatīts 120/80 mmHg, tātad attiecīgi sistoliskais spiediens ir 120 mmHg, bet diastoliskais – 80 mmHg.

Asinsspiediena svārstības

Asinsspiediens svārstās dažādu faktoru ietekmē. Miegā asinsspiediens ir zemāks, bet uzbudinājuma, satraukuma un fiziskas slodzes laikā tas paaugstinās. Nodarbojoties ar savām parastajām aktivitātēm, asinsspiediens dažu minūšu laikā normāli svārstās 30 mmHg robežās. Arī stress, cigarete vai kafijas tase var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. No rīta, pieceļoties un sākot ierastās dienas gaitas, asinsspiediens drīkstētu paaugstināties ne vairāk par 15 – 20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās mēdz būt izteikta un ilga, kas var trīskārt palielināt insulta, infarkta un sirdsdarbības traucējumu risku. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana, īpaši no rīta, ir būtiska gan diagnozes noteikšanai, gan ārstēšanas taktikas izvēlei.

Paaugstināts vai pazemināts

Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek atzīts asinsspiediens, kas nepārsniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir augstāks par 140/90 mmHg, tad jau ir runa par arteriālo hipertensiju. Slimības attīstības risks pieaug, cilvēkam kļūstot vecākam, to paaugstina arī liekais svars, nepareizs uzturs, mazkustība, smēķēšana, stress. Retāk sastopams un mazāk izpētīts fenomens ir pazemināts asinsspiediens. Tas raksturīgs cilvēkiem ar astēnisku miesasbūvi, viņiem mēdz būt aukstas un svīstošas rokas un kājas, ātra sirdsdarbība, diskomforts sirds apvidū. Viņi bieži ir emocionāli labili, ātri nogurdināmi, bāli. Zema asinsspiediena īpašniekiem gribas vairāk pagulēt un atpūsties, viņus nomoka galvassāpes, gadās noģībt masu pasākumos. Zemo asinsspiedienu nosaka veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kam var būt dažādi cēloņi. Bieži tas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. No zema asinsspiediena mēdz ciest sievietes, kuras figūras uzturēšanas vārdā ļoti maz ēd un nelieto pietiekami daudz ūdens. Situāciju saasina psiholoģiska pārslodze, arī svaiga gaisa trūkums. Veciem ļaudīm zemo asinsspiedienu galvenokārt veicina slimības – sirdskaites, miokarda infarkts, sirds mazspēja, insults, virsnieru patoloģija vai kāda cita endokrīna slimība, kas izraisa akūtu asinsvadu vājumu; arī atsevišķi medikamenti.

Asinsspiedienamērīšana mājās

Lai varētu sekot šim svarīgajam veselības rādītājam, ļoti noderīgs mājās ir asinsspiediena mēraparāts. Protams, var mērīt asinsspiedienu pie ārsta vai aptiekā, tomēr visobjektīvākos rādījumus var iegūt savā ierastajā vidē, kur nav jāsteidzas un jāuztraucas un kur mērījumu var atkārtot tik reižu, cik vajadzīgs.

Mājās turklāt neizpaužas baltā virsvalka sindroms – asinsspiediena paaugstināšanās ārsta kabinetā, kas ir izplatīta parādība. Nopērkami mēraparāti asinsspiediena noteikšanai gan uz augšdelma, gan uz apakšdelma.

● Mērījums uz augšdelma

Uz augšdelma uzliek manšeti, lai tās vidusdaļa atrastos sirds augstumā, bet apakšējā mala – 2 cm virs elkoņa locītavas. Manšete jāuzliek tik cieši, lai starp to un rokas virsmu varētu ielikt rādītājpirkstu. Ja asinsspiedienu mēra guļus stāvoklī, rokai jāatrodas paralēli ķermenim un jābūt nedaudz paceltai – augstumā, kas atbilst krūšu kurvja vidum. Zem pleca un elkoņa var palikt mazu spilventiņu.

● Mērījums uz apakšdelma

Manšete jānostiprina tā, lai ērti piegulētu plaukstas pamatnei. Plaukstas pamatni un delnu atslābina, nevirza plaukstas pamatni ne uz priekšu, ne atpakaļ, nesavelk pirkstus dūrē. Roka jātur tā, lai ierīce atrastos tieši sirds augstumā. Ja manšete atradīsies zemāk par sirds augstumu, mērījuma rezultāts būs paaugstināts, ja augstāk – pazemināts, un abos gadījumos kļūdains. Tāpat nevajag turēt manšeti ar otru roku, jo arī tas var radīt mērījuma neprecizitāti.

Asinsspiediens un dzīvesveids

Lai asinsspiediens saglabātos normāls, jārūpējas par veselīgu dzīvesveidu. Tas ietver sevī daudzus aspektus, tai skaitā regulāru fizisku slodzi – vingrošanu, peldēšanu, riteņbraukšanu, nūjošanu, pastaigas ātrā solī u.c. Svarīgi ir pēc iespējas atbrīvoties no liekā svara, kontrolēt uzturā sāls patēriņu, ierobežojot to vismaz līdz 4 – 6 g dienā. Lai uzņemtu kāliju, magniju un kalciju, jāēd pietiekami daudz dārzeņu, zivju, jūras produktu. Alkohola patēriņā jāievēro mērenība, pilnīgi noteikti vajadzētu atteikties no smēķēšanas, bet jāatrod konstruktīvi paņēmieni, kā atbrīvoties no stresa – tie var būt speciāli vingrinājumi, dziļās elpošanas tehnikas, meditācija u.c.

Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Elvim