Pavasaris dabā atnāks. Noteikti atnāks, taču mums jau raksturīgi visu pasteidzināt – arī gadalaiku maiņu. Nu gribas iegūt apliecinājumu, ka dabas iešana pretī gaismai vairs nav aiz kalniem, nu tā gribas ātrāk ieraudzīt pirmo zaļo asna dzinumu, pirmo... Kā? Jāizveido mazs zaļumu dārziņš, un pavisam drīz būs apliecinājums!
Ja uz palodzēm un plauktiem vēl nerindojas kastes, kastītes, paplātes, podi un podiņi ar pavasara zaļumiem un veselīgiem dīgstiem, nupat ir vispiemērotākais laiks ieviest savu mazo zaļumu dārziņu! Drīzā raža palīdzēs pret pavasara nogurumu, apgādās ar izsīkušajām vitamīnu un enerģijas rezervēm, jo tieši šobrīd mums visiem tas nepieciešams vairāk nekā jebkurā citā gada laikā.
5 iemesli, kāpēc mājās ir vērts ierīkot vitamīnu dārziņu:
●VESELĪGI – katrā zaļumā ir organismam vajadzīgu vielu kokteilis. Tiesa, ne tik pilnvērtīgs un bagātīgs kā dabiskos apstākļos augot, taču ziemas izskaņā ļoti nepieciešams.
●KATRS DĪGSTS SMARŽO PĒC PAVASARA – jau apziņa vien vairo prieku, sniedz lielu optimisma devu un mazina stresu.
●ĒRTI – pēc katra zaļuma nav jāskrien uz tirgu vai veikalu.
●PAŠU ROKĀM AUDZĒTS! Ne jau katram pieder savs zemes pleķītis, taču mazais dārziņš uz palodzes ir tas īpašums, kurā ik brīdi var saimniekot un plūkt sava darba augļus.
●NOTEIKTI NEAIZSTĀJAMS, JA ĢIMENĒ IR BĒRNI. Neviena stāstīšana neaizstāj to prieku un gandarījumu, kas rodas, bērnam pašam sējot, stādot un vērojot, kā viņa sējumu un stādījumu laukā katru dienu kaut kas mainās – vesela atklāsmju jūra!
Ko un kā?
Loki
Visvienkāršāk ir izaudzēt zaļos lociņus. Viens variants: ņemt sīpolus, kuriem miera periods jau beidzies (par to vēsta augšpusē tikko pamanāmi zaļi asnu deguni), un ar saknes galu ievietot nelielā ūdens daudzumā – jau pēc pāris dienām tie sparīgi sāks dzīt lokus. Stundu pa stundai, dienu pa dienai augs ne tikai lociņi, bet arī saknītes. Aptuveni vienu trešdaļu no sīpola iegremdējot ūdenī caurspīdīga stikla traukā, bērniem būs īpaši interesanti vērot, kā sīpolam aug ne tikai zaļi un veselīgi mati, bet arī baltas saknītes.
Padoms
• Ūdenim var piebērt mazliet cukura.
• Ūdenī var sabērt krāsainus olīšus, akmentiņus, gliemežvākus vai citus dekoratīvus nieciņus.
• Traukus var dekorēt ar dažādiem auduma gabaliņiem, krāsainām lentītēm vai ko citu.
• Traukus ar sīpoliem citu pie cita var salikt uz paplātēm vai šķīvjiem, ar ūdensdārza sīpoliem var aizstādīt kādu dekoratīvu trauku. Novieto gaismā un rūpējas par pastāvīgu mitrumu saknīšu zonā.
• Lociņu steidzināšanai var izmantot dažādu šķirņu un krāsu sīpolus – jo krāsaināk, jo interesantāk!
Ja gribas kārtīgāku loku ražu, sīpolus ieteicams stādīt augsnes substrātā. Garenā traukā vai kastē, kas labi iederas uz palodzes, iepilda substrātu un cieši vienu pie otra sastāda sīpolus – tā, lai divas trešdaļas no sīpola atrastos virszemē. Var stādīt sīksīpoliņus, tikai jāņem vērā – jo tie mazāki, jo sīkāki būs lociņi. Ja izmantos lielāka izmēra sīpolus, no tiem pakāpeniski veidosies bagātīgāka loku raža, ko varēs šķīt, kad vien nepieciešams.
Padoms
• Stādīšanai piemērotu augsnes substrātu var atrast dārzkopības veikalos – izvēle ir gana plaša.
• Substrātam visu laiku jābūt vienmērīgi mitram.
Kressalāti
Sēkliņas var diedzēt uz mitras salvetes vai vates, tikai jāraugās, lai pamatnes materiāls neizžūst un dīgstiņi neiekalst. Kressalāti aug strauji un pēc 5–7 dienām jau ir lietojami uzturā. Kressalātus var sēt arī uz nelielas, aptuveni 2–3 cm biezas, mitras kūdras substrāta kārtas: sējumu pieblietē, aplaista, pārsedz ar plēvi. Diedzēt var arī tumsā, bet ēteriskās eļļas bagātīgi saturošās sēklas straujāk dīgst gaismā. Dīgt sākot, kressalātiem nepieciešama gaisma.
Padoms
• Pārāk siltā telpā un tiešos saules staros audzēti kressalāti kļūst rūgti.
• Kressalātus vislabāk sēt pakāpeniski – ik nedēļu.
• Ja kressalāti aug pārāk strauji un ir skaidrs, ka visu uzreiz apēst nevarēs, kastīti ar sējumu ievieto plastmasas maisiņā, kam izdurti
pāris caurumiņi, un dažas dienas patur ledusskapī.
Redīsu lapiņas
Ēdamus dīgstus var izaudzēt no dažādām redīsu sēklu šķirnēm – audzē tāpat kā kressalātus. Ļoti ātraudzīga redīsu šķirne ar sīkām, sarkanām lapiņām ir ‘Sanko’ – lapiņas izaug un ir jau baudāmas aptuveni nedēļas laikā.
Zirņu zaļumi
Uz palodzes labi aug zirņu laksti. Tie ir sulīgi, saldi, garšīgi un ir lieliska piedeva dažādiem ēdieniem. Diedzēšanai izvēlas agrās cukura zirņu šķirnes: vispirms zirņus uz nakti aplej ar ūdeni un mērcē, līdz sēklas uzbriedušas un kļuvušas divkārt lielākas. Kastītē vai kādā traukā ieber 5–7 cm biezu substrāta kārtu un blīvi iesēj zirņus. Virsū uzber aptuveni centimetru biezu augsnes kārtiņu un aplaista. Sējumam uzklāj plēvi vai samitrinātu papīru un trauku novieto tumšā, siltā vietā. Zirņi sadīgst 3–4 dienās. Kad parādās bāli dzinumi, pārseguma materiāls jānoņem un sējums jānovieto gaismā.
Padoms
• Traukā, kur sēj zirņus, jāizveido drenāžas kārtiņa, jo saknītēm vajadzīgs gaiss.
• Plēvē vai papīrā, ar ko pārsedz zirņu sējumu, ventilācijai izdur dažus caurumiņus.
• Zirņu dzinumu augšanai nav nepieciešama pati saulainākā vieta.
• Ļoti svarīgi substrātā uzturēt vienmērīgu mitrumu, jo dzinumi cieš gan no pārāk sausa, gan no pārāk mitra substrāta. Sausums kaitē vairāk.
• Lai ar zirņiem papildinātu maltīti katru dienu, tie jāsēj katru nedēļu.
• Dzinumus nogriež ar šķērēm vai nokniebj. Lai tie būtu sulīgāki, noskalo ar vēsu ūdeni.
• Zirņu dzinumus ledusskapī var glabāt aptuveni nedēļu.
Pētersīļu, biešu,seleriju zaļumi
Pētersīļu un seleriju dīgsti ir blāvi gaiši un aug lēni, tāpēc zaļumu audzēšanai nav īsti piemēroti. Šim nolūkam vislabāk izmantot jau iepriekš izaugušas saknes. Nedaudz saīsinātu pētersīļu sakni, kas iepriekš pierakta smiltīs un uzglabāta pagrabā, ar nebojātā pierē atstātām jauno lapiņu rozetēm var iestādīt podiņā, gādāt par mitrumu un pietiekamu gaismu. Jaunas, aromātiskas lapiņas var iegūt arī no selerijām, bietēm, rutkiem, burkāniem.
Padoms
• Par sakņaugu steidzināšanu jāpadomā jau rudenī! Ja saknes nav apdarinātas, nav pagrabā pieraktas smiltīs, steidzinātu zaļumu iegūšanai tās var pameklēt tirgū.
• Zaļumu steidzināšanai der gan sakņu, gan lapu pētersīļu saknes, taču lapu pētersīļu saknes pierē ir vairāk jauno lapu aizmetņu, līdz ar to jauno lapiņu raža būs bagātīgāka.
• Biešu un seleriju jaunās lapiņas vieglāk audzēt nevis istabā uz palodzes, bet gan uz balkona vai terases.
• Sakņaugu lapiņas izaug ne ātrāk kā trijās četrās nedēļās, tās bieži var apdraudēt laputis. Laiku pa laikam augi jānoskalo zem dušas.
Nopērkami jau gatavi
Lielveikalos nedārgi nopērkami podiņos jau izaudzēti zaļumi: maurloki, baziliks, timiāns, piparmētra, pētersīļi, rozmarīns. Šo garšaugu mūžs nav garš, jo tie paredzēti ātram patēriņam. Taču, cītīgi rūpējoties, baziliku uz palodzes, piemēram, trīs četrus mēnešus var saglabāt. Regulāri jāaplaista, jātur saulainā vietā, ja vien iespējams – jāpārstāda lielākā podā un regulāri jānokniebj galotnītes, lai augs neizstīdz un aug kuplumā.
padoms
• Gan diedzēšanai, gan sēšanai nedrīkst izmantot kodinātas vai kā citādi ar ķimikālijām apstrādātas sēklas. Par to, ka sēklas domātas pārtikai, parasti liecina īpašs apstiprinošs uzraksts uz iepakojuma paciņas.
• Diedzēt var arī griķus, Ķīnas pupiņas, lēcas, lucernu.
• Diedzēšanai labi kviešu, miežu un rudzu graudi – tos visdrošāk pirkt tirgū vai bioloģiski audzēto produktu veikalos.