Ja dzirde kādu dienu pasliktinās pēkšņi, cilvēks uztraucas un dodas pie ārsta, un tas ir pareizi darīts. Bet ļoti bieži dzirde pasliktinās pamazām, un tas ilgu laiku paliek neievērots.
Dzirdes sajūtu rada tas, ka membrāna, kas ir iekšējā ausī, pieskaras dzirdes nerva galam. Matšūniņas varētu salīdzināt ar labības lauku, bet skaņas – ar vēju. Neliels vējiņš viegli šūpo vārpas laukā, lielāks vējš liec tās pie zemes, bet ļoti spēcīgas brāzmas var vārpas sagāzt un nolauzt. Pēkšņa un skaļa skaņa var bojāt iekšējās auss audus un atstāt neatgriezeniskas sekas.
Gadiem ejot, praktiski visiem cilvēkiem iekšējās auss matšūniņas nolietojas, kļūst īsākas un membrānas svārstības vairs neaizsniedz šūniņu galus, tādēļ rodas vajadzība skaņu pastiprināt, lai membrānas svārstības kļūtu lielākas. Taču nevar vainot tikai vecumu, jo dzirdi ietekmē arī vide, kurā dzīvojam, un tas, cik saudzīgi izturamies pret šo dabas doto maņu.
Trokšņu līmenis
Mūsu dzīvesvidē kopumā ir diezgan augsts trokšņu līmenis, sevišķi pilsētās. To rada ražotnes, transports, sadzīves tehnika, arī pārlieku skaļas mūzikas klausīšanās austiņās. Skaņai ir trīs raksturlielumi: ilgums, frekvence un intensitāte. Ilgums ir laika sprīdis, kurā šī skaņa dzirdama. Frekvence ir svārstību skaits sekundē, kas nosaka skaņas augstumu, ko mēra hercos. Savukārt skaņas intensitāti nosaka skaļums, un to mēra decibelos. Izpētīts, ka jūtamu kaitējumu dzirdei nodara cilvēki, kuri ilgāku laiku pakļauj sevi tādu skaņu iedarbībai, kas skaļākas 85 decibeliem. 120 decibelu skaņa jau spēj izraisīt sāpes ausīs, un tādu rada reaktīvās lidmašīnas troksnis, bet rokkoncertā vai hokeja spēlē tas mēdz sasniegt pat 130 decibelu. Jo skaņas ir skaļākas, jo ātrāk progresē nevēlamās dzirdes izmaiņas. Nekaitējot savai dzirdei, cilvēks var divas stundas uzturēties elektriskās urbjmašīnas radītā troksnī (ap 100 decibelu), bet videospēļu salonā, kur valda ap 110 decibelu, ne vairāk par pusstundu. Interesanti, ka pat mazuļu grabulīši reizēm spēj radīt 110 decibelu lielu troksni. Visdažādākās intensitātes skaņas rada daudzas rotaļlietas, tāpēc, iegādājoties spēļmantiņas dažāda vecuma bērniem, jāpievērš uzmanība arī šim aspektam.
Dzirdei draudzīgi pasākumi
Lai dzirde mums kalpotu pēc iespējas ilgāk, ir laikus jāārstē jebkādi ausu iekaisumi, jo tie var izraisīt neatgriezenisku dzirdes vājināšanos. Ja dzirdes traucējumi parādās pēkšņi, nav jāgaida, vai tie nepāries paši no sevis, bet jāmeklē ārsta palīdzība: jo ātrāk tiks sākta ārstēšana, jo lielākas cerības dzirdi atgūt.
Ja darbā vai sadzīvē iznāk strādāt ar ierīcēm, kas rada lielu troksni, ir jālieto trokšņu slāpētāji. Nevajadzētu arī aizrauties ar pārāk skaļas mūzikas klausīšanos austiņās.
Sevišķi piesardzīgi jālieto auss ejā ievietojamās ierīces, jo tās dzirdi apdraud vairāk nekā, piemēram, skaļa koncerta, filmas vai izrādes apmeklējums, jo austiņās skaņa nav izkliedēta. Tāpat arī ir lielāks risks negaidīti uzgriezt mūziku apdullinošā skaļumā, kas var beigties ar akustisku traumu.
Ikvienam cilvēkam, kurš kādu laiku aizvadījis troksnī, ieteicams atpūtināt savu dzirdi klusumā, piemēram, mežā vai parkā.
Dzirdes vājināšanās pazīmes:
• televizora vai radio klausīšanās tādā skaļumā, kas kaitina apkārtējos
• vajadzība regulāri pārprasīt citu sacīto
• nepieciešamība saspringti klausīties, ko saka sarunu biedrs, cenšanās pieliekties tuvāk vai pagriezt galvu tā, lai varētu labāk sadzirdēt
• nespēja pietiekami labi saklausīt, kas tiek runāts publiskos pasākumos vai viesībās, kur daudz ļaužu
