Vai tu esi skolēns vai students, vai cilvēks, kurš papildina savu izglītību kursos vai studiju programmā, mācīšanās gandrīz vienmēr saistīta ar palielinātu slodzi acīm. Kā pazīt pirmos signālus, ka acīm nepieciešama palīdzība?
Vecāki pirms skolas lielākoties ir veduši bērnu pārbaudīt redzi. Ja ārsts ir pamanījis kādas novirzes no normas, tad ieteicis arī risinājumu, lai tām neļautu progresēt un, ja iespējams, pilnīgi novērstu.
Jaunākajās klasēs
Ja problēmas pašreiz nejūt, bet tās varētu parādīties nākotnē, vecākiem tiek izskaidrots, kādām lietām pievērst uzmanību – vai bērns nesāk šķielēt, vai viņš pārāk netuvina acis grāmatām, burtnīcām vai datora monitoram, vai nesūdzas par galvassāpēm. Par to, ka sākušās redzes problēmas, var vēstīt arī fakts, ka bērns vienmēr nepareizi noraksta uzdevumus no tāfeles, kaut gan nav ne paviršs, ne slinks. Pirmās klases skolēnam nevajadzētu pavadīt pie datora ilgāk par 15 minūtēm no vietas, pēc tam tikpat ilgi jāatpūtina acis. Ja bērns ir noguris, jāļauj atpūsties un izkustēties, pēc tam darbs veiksies raitāk. Ja redzes korekcijai vajadzīgas brilles, ļaujiet bērnam pašam izvēlēties briļļu dizainu – tā ir zināma garantija, ka brilles tiks valkātas.
Vecākajās klasēs
Acs optiskā sistēma attīstās līdz 15–17 gadu vecumam. Aug skolas prasības, ir ne vien vairāk jālasa un jāraksta, bet arī jāstrādā ar datoru. Pusaudžu redzei pārmērīga datora lietošana var nodarīt lielāku kaitējumu nekā cilvēkam ar nobriedušu acs aparātu. Lielā slodze reizēm izraisa t.s. viltus tuvredzību: skolēns sūdzas, ka slikti redz tālumā, nevar saskatīt, kas rakstīts uz tāfeles, bet acu pārbaudē nekādas problēmas nekonstatē. Palīdzēt var speciāli acu vingrinājumi un pareizs darba režīms. Pie datora drīkst pavadīt ne vairāk par 40 minūtēm pēc kārtas, tad vajadzīgs pārtraukums.
Tā kā šajā vecumā daudzi aizraujas ar datorspēlēm un internetu, viņi bieži zaudē laika izjūtu un vecākiem jāseko, lai pārtraukumi tiktu ievēroti. Skolēnam var parādīties tuvredzība.
Sevišķi jāuzmanās, ja tuvredzība ir vecākiem, jo bērns to var pārmantot. Tuvredzības cēlonis nav lasīšana sliktā apgaismojumā, televizora skatīšanās vai darbs ar datoru pats par sevi. Tas gan var nogurdināt acis, bet, ja ievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, tuvredzība var arī neprogresēt. Ja skolēns regulāri sūdzas par galvassāpēm, jūt diskomfortu spilgtā apgaismojumā, ir sācis sliktāk mācīties vai arī šķiet zaudējis interesi par visu, vajadzētu pārliecināties, vai problēmu patiesais cēlonis nav pasliktināta redze.
Augstskolā
Studentiem jāmācās ir vēl vairāk nekā skolā, daudz jālasa patstāvīgi, vēl vairāk jāstrādā ar datoru – gan mācību, gan darba vajadzībām. Īpaši būtiski ir ievērot datoru lietotājiem domātos ieteikumus – kādam jābūt galdam un krēslam, kā pareizi jāsēž pie datora, kādam jābūt apgaismojumam u.c. Arī klēpjdatoru ērtāk ir lietot, ja to noliek priekšā uz galda pareizi iekārtotā darba vietā, nevis tur klēpī nepiemērotos apstākļos. Iespēja lietot datoru ar mobilo internetu jebkurā vietā ir liela priekšrocība, ja vajag steidzami noskaidrot informāciju vai nosūtīt elektronisko vēstuli, bet nav vēlams ilgstoši sēdēt ar datoru klēpī neērtā pozā un nepiemērotā apgaismojumā. Ja nepieciešama redzes korekcija, to var veikt ar brillēm vai kontaktlēcām, var meklēt arī lāzeroperācijas iespēju.
Mūžizglītībā
Acs ir viens no ātrāk nogurdināmiem orgāniem. Nepietiekama izgulēšanās, stress, smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mugurkaula kakla daļas problēmas – tas viss var radīt problēmas arī acīm. Regulāri jāpārbauda redze, lai pārliecinātos, ka nav sākusies glaukoma vai vecuma makulas deģenerācija, – abas šīs slimības sākumā nav viegli pamanāmas, bet ar laiku var novest pie redzes zuduma. Ja cilvēks ēd nepilnvērtīgu uzturu, ir pārstrādājies un saguris; ja, strādājot ar datoru, viņam nogurst acu muskuļi un parādās acu sausums, tad ir vērts padomāt par piemērotiem uztura bagātinātājiem. Acu veselībai vajadzīgi A, D, E un C vitamīni, zeaksantīns, luteīns, cinks. Vislabāk par to individuāli konsultēties ar acu ārstu.
