Vitamīni – zāles un uztura bagātinātāji

Vitamīnus saturoši produkti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji. Dažs patērētājs to pat neievēro vai uzskata, ka vitamīni paliek vitamīni, bet citiem šis fakts liek palauzīt galvu – kurus tad īsti izvēlēties?

Lai veicinātu izpratni par vitamīnu preparātiem un informētu pacientus par to būtiskajām atšķirībām, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) izveidojusi informatīvu materiālu pacientiem, kas ne tikai palīdzēs vieglāk orientēties plašajā piedāvājuma klāstā, bet arī mudinās veselības uzlabošanas jautājumos tomēr konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Starp vitamīniem – medikamentiem un vitamīniem – uztura bagātinātājiem ir būtiskas atšķirības gan iedarbības, gan arī ražošanas un pēcreģistrācijas uzraudzības ziņā.

Vitamīni medikamentu statusā

Vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, lieto ārstēšanas un profilakses nolūkā, to devas un iedarbība ir pārbaudīta, norādītas indikācijas un kontrindikācijas. Šādus vitamīnus var izsniegt gan bez receptes, gan ar recepti. Zāles var iegādāties tikai licencētās aptiekās. To izsniegšanas kārtība atkarīga no zāļu farmakoloģiskajām īpašībām, stipruma un daudzuma iepakojumā. Lietošanas ilgums parasti ir ierobežots un noteikts. Tāpat šādiem vitamīniem ir pievienota informācija zāļu lietotājam – zāļu lietošanas instrukcija. Vitamīnu ražošanai ir noteikti stingri kritēriji, un to lietošanas drošums tiek uzraudzīts arī pēc to reģistrācijas, proti, pacienti var ziņot ZVA vai ārstam par novērotām zāļu blaknēm. Šobrīd Latvijas zāļu reģistrā (www.zva.gov.lv) reģistrēti apmēram 50 vitamīnus saturoši preparāti, kam noteikts zāļu statuss.

Vitamīni uztura papildināšanai

Savukārt vitamīni – uztura bagātinātāji būtībā ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tās ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir noteikta uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības. Lēmumu par uztura bagātinātāja reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu pieņem PVD. Ja uztura bagātinātājs ir reģistrēts, tad tas ir pietiekami drošs, lai tiktu lietots uztura papildināšanai.

Šobrīd reģistrā ir 4792 uztura bagātinātāji. Vitamīnus un minerālvielas saturoši uztura bagātinātāji veido aptuveni 50% no kopējā uztura bagātinātāju daudzuma. Tie iekļauti PVD veidotajā Uztura bagātinātāju reģistrā, kas publiski pieejams mājaslapā www.pvd.gov.lv. Prasības šādiem vitamīniem atšķiras no prasībām, kas izvirzītas zālēm – vitamīniem. Kvalitātes kontrole ir ražotāju atbildība, turklāt nav tik stingru prasību lietošanas drošuma uzraudzībā, jo uztura bagātinātāju pareiza lietošana ir paša patērētāja atbildība, līdzīgi kā citiem pārtikas produktiem. Uztura bagātinātāji pakļaujas pārtikas aprites likumdošanai un tos var izplatīt licencētās aptiekās, pārtikas veikalos, specializētās tirdzniecības vietās.

Būtisks lietošanas drošums

Lai gan abos gadījumos vitamīni ir reģistrēti un atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der jebkuram. Tādēļ par to lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Īpaši šis ieteikums jāņem vērā, ja vitamīnus iegādājas bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm, sievietēm, kuras baro bērniņu ar krūti. Tāpat jāņem vērā, ka, lietojot vitamīnus, iespējama to mijiedarbība ar citiem produktiem – ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem – kā alkoholiskiem, tā bezalkoholiskiem. Tas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas.

ZVA un PVD iesaka zāles un uztura bagātinātājus iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās: zāles – tikai licencētās aptiekās, uztura bagātinātājus – licencētās aptiekās, licencētās interneta aptiekās (šobrīd Latvijā reģistrētas 3 interneta aptiekas (www.zva.gov.lv/aptiekukarte.lv).