Austrumu tautām ginkgo biloba jeb divdaivu ginks ir pretstatu vienības, pastāvības, cerības, mīlestības un ilga mūža simbols.
Tas tiek uzskatīts par pasaules senāko līdz mūsdienām izdzīvojušo koku, kura pārakmeņojumi atrasti Permas perioda nogulumos, kas ir 270 miljonu gadu veci.
Kopš neatminamiem laikiem ginks izmantots tautas medicīnā, bet nopietna zinātniska ginka lapu ķīmiskā sastāva analīze tika uzsākta pagājušā gadsimta vidū. Kopš tā laika ginks kļuvis par vienu no visvairāk pētītajiem augiem pasaulē. Vielas, kurām varam pateikties par divdaivu ginka produktu labvēlīgo iedarbību uz cilvēku veselību, ir flavonglikozīdi un terpēnlaktoni.
Kam ieteicami ginka produkti
Ginkgo biloba lapu ekstrakts veicina galvas smadzeņu asinsriti, palīdz uzturēt kognitīvo funkciju un uzlabot atmiņu gados vecākiem cilvēkiem. Aktīvās vielas, kas ir šajā ekstraktā, darbojas kā antioksidanti, pasargājot organismu no potenciāli bīstamajiem brīvajiem radikāļiem. Lietot šo produktu intensīvas garīgas un fiziskas slodzes periodā ieteicams arī jaunākiem cilvēkiem, jo tas nāk par labu atmiņai, koncentrēšanās spējām un reakcijas ātrumam, kā arī mazina nogurumu. Ginka ekstrakts sekmē ātrāku atlabšanu pēc pārciestām galvas traumām, kā arī palīdz labāk justies tiem, kuriem nākas ārstēt galvassāpes un reiboņus, perifērās asinsrites un mikrocirkulācijas traucējumus. Tas ir arī viens no dabas produktiem, kuru sievietes lieto, kad nepieciešams atvieglot premenstruālā sindroma izpausmes – sāpes krūtīs, nervozitāti, raudulību, krasas garastāvokļa maiņas u.c.
Pavaicājiet ārstam
Par divdaivu ginka preparātiem vislabāk konsultēties ar ārstu, jo sevišķi tad, ja ir kādas veselības problēmas, jo cilvēks var kļūdīties, mēģinot patstāvīgi izvērtēt problēmu cēloni un stāvokļa nopietnību.
Divdaivu ginka preparāti jālieto kursa veidā. To labvēlīgais efekts iestājas pakāpeniski. Vislabāko rezultātu var sasniegt, iekļaujot tos savas veselības uzlabošanas un nostiprināšanas pasākumu kompleksā, kurā ietilpts arī veselīgs uzturs, pareizs dienas režīms, kā arī vingrinājumi – gan ķermenim, gan prātam, regulāri dodot smadzenēm darbu, liekot tām iegaumēt informāciju.
***
NODERĪGI
Lietojot ginka produktus, vienlaikus trenējiet atmiņu
• Regulāri interesējieties par jaunām lietām un jaunām zināšanām. Dariet to ik dienu, lai cik jums būtu gadu. Nav bez pamata uzskats, ka vecums pienāk tad, kad zūd interese par jaunām lietām.
• Koncentrējieties un iegaumējiet sev vajadzīgu informāciju. Ja jūs regulāri nevarat atrast savu telefonu, atslēgu vai
caurlaidi, tūlīt nesāciet visā vainot atmiņu.
Varbūt jūs nemaz neielāgojāt, kur paši likāt šīs lietas, un jūsu prāts to nefiksēja.
• Informāciju, kura jums svarīga, pēc zināma laika atkārtojiet. Zinātniski izpētīts, ka visvairāk informācijas cilvēks aizmirst tūlīt pēc materiāla apguves, un tāpēc nepieciešama atkārtošana – zināšanu māte.
• Ļaujiet smadzenēm apstrādāt saņemto informāciju. Tā labāk paliks atmiņā, ja tiks nevis iekalta, bet izprasta. Jo nesaprotamāki un neinteresantāki šķiet fakti, jo īsāku laiku cilvēks tos spēj paturēt prātā.
• Apgūstiet informāciju secīgi.
Ja cilvēks nav vēl paguvis iegaumēt vienu informāciju, bet viņam jau tiek pasniegta jauna, tad iepriekšējā informācija daļēji vai pat pilnīgi tiek aizmirsta.
• Kārtīgi izgulieties. Dienā apgūto informāciju smadzenes pa nakti saliek pa plauktiņiem, tā nostiprinās. Nereti otrā rītā cilvēks spēj uzzinātos faktus skatīt jaunā gaismā, atrast negaidītus risinājumus problēmām, kas vēl vakar šķita neatrisināmas.
• Vienmēr atrodiet, par ko lauzīt galvu. Tas neļauj atmiņai ierūsēt. Jau Senajā Ēģiptē un Indijā ārsti ieteica slimniekiem katru dienu apgūt ko jaunu – lasīt, rēķināt vai risināt uzdevumus, visu laiku par kaut ko domāt. Risiniet krustvārdu mīklas, rēbusus, dažādus loģikas uzdevumus, spēlējiet šahu, kārtis, galda spēles, tad prāts būs možs un atmiņa aktīva.
***
Fakti par divdaivu ginku
• Divdaivu ginks ir vienīgā dzīvā saikne starp augstākajiem un zemākajiem augiem; tas līdzinās gan skuju kokiem, gan platlapjiem, tomēr ir tik ļoti atšķirīgs no visiem citiem, ka klasifikācijā tiek ierindots pilnīgi atsevišķā kategorijā.
• Visraženākie ginki aug Ķīnā, Korejā un Japānā. Ginks var sasniegt 30–40 m augstumu un 4 m stumbra diametru, bet klajā laukā ilgi audzis ginks reizēm sasniedz pat 50 m augstumu un 10 m diametru.
• Daļai šobrīd augošo ginku ir ap 1000 gadu, bet visvecākajiem – pat 3500 gadu. Tomēr tiek uzskatīts, ka pirmatnējais savvaļas ginks dabā ir izzudis, bet visus esošos vai nu stādījuši cilvēki, vai arī upju straumes aizskalojušas kultivēto ginku sēklas uz neapdzīvotiem apvidiem.
• Ir vīrišķie un sievišķie ginka koki. Vīrišķie koki mēdz būt garāki un tievāki, sievišķie – īsāki un kuplāki. Sievišķajos kokos ienākas augļi, kuros zem gaļīga ārējā apvalka slēpjas sēkliņas. Kritušie augļi pūstot ož pēc bojāta sviesta, tāpēc dekoratīvajos stādījumos daudzi cenšas nestādīt sievišķos ginkus.
• Ginka sēkliņas sauc arī par baltajiem riekstiem. Tās garšo līdzīgi ciedru vai pīniju riekstiem.
• Ķīniešu un japāņu tautas medicīnā ginka sēkliņas lieto pret astmu, bronhītu, dzirdes vājināšanos, atmiņas traucējumiem, asinsrites problēmām, augstu asinsspiedienu, dizentēriju, nemieru. Savukārt kaltētas, pulverī saberztas ginka lapas kaisa degunā pret iesnām un rīklē pret klepu; svaigas ginka lapas liek uz brūcēm, bet ar samīcītu svaigu lapu putriņu apstrādā aukstumpumpas.
• Ginka lapas ir arī ļoti skaistas – vēdekļveida, vidū šķeltas, dzīslotas, 5–8 cm platas, nedaudz biezākas par mūsu koku lapām, no abām pusēm klātas ar vaskainu kārtiņu. Lapu kātiņi ir gari, tādēļ tās trīsuļo pat ļoti vieglā vējā un nedaudz atgādina tauriņus. Rudenī lapas nodzeltē un ilgi paliek zaros.
• Ginka skaistums iedvesmojis uz mākslas darbiem radošus cilvēkus gan Austrumos, gan Rietumos. Ginka lapas attēlotas ķīniešu zīda gleznojumos un rotājušas arī samuraju vairogus, kimono, kokgriezumus, apdziedātas haikās. 19. gadsimtā šie motīvi ienākuši arī Rietumu lietišķajā mākslā – piespraudēs, sprādzēs, ķemmēs, kakla lakatiņos u.c. 1815. gadā Gēte uzrakstījis dzejoli Ginkgo biloba, ko veltījis savai kādreizējai mīļotajai Mariannai fon Villemerei. Iedvesmu viņam devis Heidelbergā augošs ginka koks.
• Ginkus mēdz stādīt arī tādēļ, lai tie dotu ēnu. Leģenda stāsta, ka ginka ēnā domāt, lasīt un sarunāties ar saviem mācekļiem esot paticis Konfūcijam (551.–487. g. pirms mūsu ēras).
• Ginka koksne nav īpaši vērtīga lietkoksne, taču tā ir dekoratīva, skaisti dzeltena, gluda, ar zīdainu spīdumu, tādēļ no tās gatavo dažādus lietišķās mākslas priekšmetus, piederumus japāņu tējas ceremonijām, mājas altārus budistu ģimenēs u.c.
• Dažviet Ķīnā ir tradīcija stādīt ginku nozīmīgos dzīves brīžos: dzimšanas dienā, kādā svarīgā gadadienā, tuva cilvēka nāves dienā, pārceļoties uz jaunu mājvietu u.c.
• Pasaulē ir samērā plašas ginku plantācijas, kur tos audzē, lai iegūtu lapas, ko izmanto ginkgo biloba preparātu ražošanai. Novāktās lapas kaltē, presē ķīpās un nosūta uz ražotnēm.
• Ķīnā un Japānā kopš seniem laikiem ginki stādīti pie svētnīcām un pilīm. Japānā ginks bijis svēts koks. Ap tā stumbru apsieta rīsu stiebru aukla – shimenawa, lai atbaidītu ļaunos garus.
• Ticējums vēsta, ka ginks spēj pasargāt no ugunsnelaimes, tāpēc to joprojām stāda pie tempļiem. 1923. gadā Tokijā zemestrīces un ugunsgrēku laikā daudzi ginki izdzīvojuši, kamēr citi koki gājuši bojā. Pastāv uzskats, ka ginka lapas un miza satur kādu īpašu sulu, kas liek atkāpties liesmām.
