Lielāko daļu informācijas mēs uztveram ar acu palīdzību, tādēļ no tā, cik laba vai slikta ir redze, lielā mērā atkarīga bērnu dzīves kvalitāte un nākotnes izaugsmes iespējas – no tā izriet, kā bērns uztvers informāciju augot.
«Savlaicīga redzes problēmu diagnostika un briļļu nozīmēšana var pasargāt bērnu no daudzām problēmām attīstībā,» iedrošina Fielmann optikas salona okuliste Gaļina Kozlova.
Bērniem redzi obligāti jāpārbauda gada vecumā, trīs gadu vecumā un pirms skolas gaitu uzsākšanas. «Ja vecāki pamana, ka bērnam ir kāda problēma ar redzi, tad šie termiņi nav jāgaida, bet jādodas pie ārsta nekavējoties,» saka ārste un mudina atvases vest uz poliklīniku, nevis optikas saloniem – tur vide nav pielāgota bērnu mainīgajam garastāvoklim un būs grūtāk novērst uzmanību niķu gadījumā.
Pie acu ārsta
Jo vecāks kļūst bērns, jo izteiktākas redzes problēmas var aktualizēties – slodze kļūst lielāka, jo bērns zīmē, lasa un aktīvi darbojas. Stāstot par pazīmēm, kas var liecināt, ka ar bērna redzi kaut kas tomēr nav kārtībā, daktere uzskaita: «Meklē attālumu, slīpi tur galvu, miedz acis, pastiprināti tuvojas priekšmetiem vai tur tos ne tā, kā agrāk, sūdzas, ka actiņas sāp, asaro, nogurst, – tās ir pazīmes, kas var liecināt, ka bērna redze ir pasliktinājusies, un ir jāvēršas pēc palīdzības.»
To, kā notiks vizīte, lielā mērā nosaka bērna vecums. «Pirmkārt, ārsts iztaujā vecākus par viņu novērojumiem. Ja bērns jau ir tik liels, ka pazīst burtus un ciparus, okulists šādā gadījumā redzi var pārbaudīt jau ar projektora palīdzību. Ja redze ir pavājināta, tad piedāvājam veikt redzes korekciju ar briļļu palīdzību. Ja bērnam iepriekš briļļu nav bijis, iepilinām acīs pilienus, pēc kuriem ir jāpagaida apmēram 40 minūšu, lai veiktu atkārtotu pārbaudi ar paplašinātām zīlītēm. Sāpīgi pie okulista nav, neērtības var sagādāt tikai bērna kaprīzes. Lai no tā izvairītos, vecākiem ar bērnu pirms izmeklēšanas ir jārunā un jāpaskaidro, kas notiks. Tieši tāpēc optikas salonos nav piemēroti apstākļi bērnu izmeklēšanai,» stāsta G. Kozlova. Acu ārste norāda, ka ne katram bērnam pēc izmeklēšanas tiks nozīmētas brilles – redzes korekcija tiek rekomendēta vien gadījumos, kad tam ir medicīnisks pamatojums.
Dzīve ar brillēm
Svarīgi pie ārsta doties laikus, negaidot līdz augusta beigām, kad jau tuvojas skolas gaitu uzsākšana. «Labāk veikt pārbaudi vismaz jūnijā vai jūlijā, neatliekot uz pēdējo brīdi, jo, ja brilles tomēr būs nepieciešamas, bērnam līdz skolas sākumam būs laiks pie tām pierast,» daktere iesaka.
Sākot nēsāt brilles, bērnam ir jāmācās ar tām sadzīvot – skatīties, lasīt, rakstīt un justies ērti pat vienkāršās sadzīves situācijās. Dažas dienas pēc briļļu iegūšanas bērns vēl nepratīs ar tām rīkoties, nejutīsies ērti, turklāt kā papildu trauma var pievienoties apsmiešana no skolasbiedriem. «Uzsākot skolas gaitas, bērniem jau tā ir daudz stresa, un, ja vēl tam pievienosies jaunā situācija ar brillēm, tas jau būs par daudz. Tāpēc gudri būtu rīkoties laikus. Protams, tas viss ir iespējams arī oktobrī – ja būs problēma, mēs to risināsim,» ārste teic.
Bez sliktas redzes diagnostikas pie acu ārsta iespējams atklāt virkni citu acu problēmu, tostarp infekcijas un ambliopiju, kas tautā dēvēta par slinko actiņu. «Šāda diagnoze traucē bērnam uztvert informāciju, jo acs, kurai nav asuma, neraida signālus par uztverto informāciju tālāk uz smadzenēm, līdz ar to tiek bloķēta pārraides ceļu attīstība. Ja šāda parādība atklāta septiņu gadu vecumā, bet starpība starp dioptrijām ir jau, piemēram, 3, izredzes redzi izkoriģēt vairs nav tik lielas, kā tad, ja problēma konstatēta, piemēram, trīs gadu vecumā, kad smadzenes vēl attīstās.»
Kontrolēt redzes slodzi
Konkrētus iemeslus, kādi tieši ikdienas apstākļi veicina redzes pasliktināšanos, ārste nevar nosaukt. «Ja mēs zinātu atrisinājumu, tad nevienam nebūtu briļļu. Taču redzes slodzes maiņa ir viens no paņēmieniem, kā atpūtināt acis. Ja bērns mīl pavadīt laiku pie datora, tad nevajadzētu to darīt ilgāk par 30 minūtēm – tas jādara ar pārtraukumiem. Taču nevar būt tā, ka datoru nomaina televizors vai citas modernās ierīces – nepieciešama pilnīgi cita redzes slodze. Bērns var iziet laukā vai paspēlēties ar rotaļlietām. Līdzīgi ir skolā – stundas ilgst 40 minūšu, un tam seko pārtraukums,» G. Kozlova iesaka.
Ārste uzsver, ka, pirmkārt, par bērna redzi un veselības stāvokli ir atbildīgi vecāki, tādēļ viņiem jārūpējas arī par to, lai, skolas gaitas uzsākot, vieta, kur bērns mācās un pilda mājasdarbus, ir labi apgaismota – gaismai jākrīt no kreisās puses. Mācību vietai jābūt iekārtotai arī tā, lai bērns pie galda sēdētu taisni un lai varētu ar elkoņiem atspiesties virs galda. Jāuzmana, lai redze netiek nodarbināta tumsā un krēslainā apgaismojumā.
Redzes korekcija un uzlabojumi
Par lielu problēmu Fielmann optikas salona speciālisti uzskata vecāku neizpratni par to, ka atvasei izrakstīta briļļu recepte. «Tad, kad bērns jau sasniedzis 13 vai 15 gadu vecumu, viņš pats izvēlas un zina, kas viņam ir ērtāk un labāk, bet, kamēr bērns vēl ir mazs, uz vecāku atbildības gulstas, kā nodrošināt viņa vajadzības. Diemžēl mēs katru dienu dzirdam aizspriedumus par briļļu nēsāšanu,» teic daktere un turpina: «Ir aplami domāt, ka brilles norāda uz kādu anomāliju vai padara cilvēku sliktāku par pārējiem. Ja ir vajadzīgas drēbes vai apavi, mēs tos iegādājamies, turklāt pareizā izmēra – līdzīgi ir ar brillēm. Ja ārsts nozīmējis tās nēsāt, strikti jāvadās pēc tā, kāds ir izrakstīto briļļu stiprums, jo tikai tādas varēs palīdzēt atrisināt redzes problēmas un varbūt tās pat novērst.»
Svarīgi saprast, ka gadījumos, kad tiek nēsātas brilles, kas ir atbilstošas redzei, dzīvesveidam un ikdienas redzes slodzei, sekojot līdzi redzes stāvoklim, pastāv iespēja, ka tuvredzība var apstāties. «Procentuāli tie ir maz gadījumu, taču, ja tas izdodas, tas ir labs rezultāts,» ārste uzsver. Viņa mudina: «Kamēr ir intensīva redzes slodze, bērnus ieteicams vest pie okulista katru gadu. Tuvredzība visbiežāk sākas tieši skolas vecumā, tāpēc tas, ka brilles nevajag, skolas gaitas sākot, vēl nenozīmē, ka tās nebūs vajadzīgas tālākajā dzīvē. Tāpēc regulāri jāpārbauda redze, lai, ja problēmas tomēr rodas, tās laikus atklātu un sāktu novērst. Ja brilles jau tiek nēsātas, redzi vēlams pārbaudīt divas reizes gadā un nevis reizi divos gados, kā parasti rekomendē. Tas ne vienmēr nozīmē, ka katru pusgadu brilles būs jāmaina – tas nozīmē tikai to, ka cilvēks kontrolē savu redzi.»
Raksts tapis sadarbībā ar Fielmann.
