Ar diriģenti un Dziesmu svētku virsdiriģenti Airu Birziņu tiekamies, kā viņa pati saka, pašā svētku epicentra posmā. Gatavošanās laikā diriģentes ikdienu piesātināja mēģinājumi, dažādi pasākumi, uzdevumi, kas saistīti ar programmas izveidi, kā arī tērpu šūšana.
Neraugoties uz saspringto darbu grafiku un pienākumu klāstu, šos svētkus Aira sauc par lielākajiem latviešu tautas svētkiem, kas reizi piecos gados saliedē gan tautu, gan ir milzīgs notikums diriģenta profesijā un esot kā atskaites punkts. Šie sievišķīgajai diriģentei ir jau trešie Dziesmu svētki, kas tiks aizvadīti virsdiriģentes godā, tāpēc arī garderobes klāstā iekrājušies tērpi ar īpašu stāstu.
Laika sievišķīgiem atslodzes mirkļiem Airai neatliekot daudz. «Tas īstenībā ir vienīgais laiks, kad var atpūsties un ikdienas skrējiena. Saspringtos darba brīžos es mēģinu ieplānot friziera apmeklējumu vai pēdu masāžu, lai dāvātu sev stundiņu miera un atļautu kādam citam sevi aprūpēt un sakārtot, savukārt es to brīdi varu vienīgi izbaudīt,» viņa dalās dāmu priekos. Pirmajā vietā diriģentei vienmēr esot friziera apmeklējums, bet atpūtu tikpat labi varot sniegt arī tērpu pielaikošana pie šuvējas. «Tā vienlaikus ir arī diezgan grūta nodarbošanās, jo jāstāv kājās, jāsavācas, taču tas laiks tomēr paiet, domājot skaistas domas.»
Pieradināta pie komforta
Staigāšana pa veikaliem neesot Airas iecienītākā nodarbe, jo reti kad izdodoties atrast ko noderīgu. «Ja aizeju uz veikalu un saprotu, ka neko nevaru atrast, uzreiz gribas pirkt audumu un doties pie šuvējas, lai radītu to, ko pati esmu izdomājusi,» viņa saka. Aizrautība ar drēbju šūšanu Airai esot jau sen, turklāt gadiem ilgi izveidojusies cieša sadarbība ar tērpu modelētāju un šuvēju Ivetu Šteinbergu, kas šo procesu padara vēl patīkamāku. «Man patīk sadarbība ar viņu, attieksme pret klientu un darbu, patīk arī laikošanas process un rezultāta kvalitāte. Pa daudzajiem gadiem, kopš sadarbojamies, Iveta arī ir apguvusi diriģentu apģērba specifiku, līdz ar to es esmu pieradināta pie apģērbiem, kas ir ērti. Tāpēc man ir grūti nopirkt apģērbu veikalā – es gaidu, ka tajos būs tikpat liela komforta sajūta kā šūtajos apģērbos,» stāsta Aira, taču izvairās no kategoriskuma un teic, ka mēdz gadīties ko patīkamu nopirkt arī veikalā.
Ikdienas drēbes diriģente labprāt mēdz iegādāties tādos veikalos kā Marks&Spencer, bet apavus – Salamander un hōgl. «Visbiežāk iegādājos kādas blūzes vai interesantas jaciņas. Parasti, dodoties iepirkties, pavadu veikalos ļoti daudz laika, uzmēru vismaz divdesmit vai trīsdesmit dažādus apģērbus, kas man šķiet noderīgi,» diriģente raksturo iepirkšanās paradumus.
Piemiņa no Itālijas
Savu ikdienas tēlu viņa raksturo, pirmkārt, kā ērtu un praktisku. Strādāt un pārvietoties visērtāk esot biksēs, tāpēc tas ir ikdienā visbiežāk nēsātais apģērba gabals. «Man pašai gribētos, lai tā nav, lai biežāk varētu uzvilkt svārkus vai kleitas, bet tad, kad visu dienu ir jāvada stundas akadēmijā un vakarā vēl jānokļūst mēģinājumos, saprotams, ka ērtāk ir biksēs,» Aira neslēpj žēlumu. Viņa teic, ka lielākoties izvēlas tīras krāsas un līnijas, jo, lai gan apkārt redzamie košie ģērbšanās stili viņu aizrauj, pati Aira sevi košā un daudzkrāsainā apģērbā ilgtermiņā neredz.
Pie spoguļa diriģente stāvot katru rītu – nelielajā ikdienas grima kārtā ietilpstot daži skropstu tušas triepieni, lai akcentētu acis, un vaigu sārtums veselīgam sejas izskatam.
Gatavojoties koncertiem vai citiem apjomīgiem pasākumiem, sieviete novērtē sadarbību ar stilisti Baibu Grīnu un frizieri Andri Kačanovski. Airas krājumos ir arī daudzveidīga bižutērija, kas ir gan pašas iegādāta, gan saņemta dāvanā, taču ikdienā viņa ar to pārlieku neaizraujoties, tā vietā izvēloties vien vienkāršu zelta ķēdīti ar kuloniņu, kas atvests no Itālijas, kas ir viena no Airas iemīļotākajām valstīm. «Atvedu to no Loreto, kur biju divas reizes ar koriem garīgas mūzikas festivālā,» viņa teic.
Audumi no Japānas
Tā kā viens no Airas sievišķīgajiem priekiem ir apģērbu darināšana pie šuvējas, viņai ļoti patīk meklēt un izvēlēties audumus jauniem tērpiem, un bieži vien jau audumu veikalā ir skaidra vīzija par to, kādu sieviete vēlas redzēt iznākumu. Diriģente labprāt piedalās tērpu modelēšanā arī Rīgas Doma kora skolas meiteņu korim. «Arī citi kori ir izteikuši komplimentus un pat apbrīnu par skaistajiem tērpiem, un, manuprāt, ir bijuši arī mēģinājumi kādu ideju pat pārņemt,» viņa labestīgi nosmej.
Daudz ideju tērpiem tiek smeltas, ceļojot uz Japānu, kur Aira bieži dodas kora festivālu ietvaros. «Man ļoti patīk japāņu kvalitāte, krāsu salikumi un izjūta. Tur veikalos ir tik daudz kā interesanta, kas man patīk un ko gribas nopirkt. Esot Japānā, es veikalos pavadu diezgan daudz brīvo mirkļu un priecājos, ka audumu veikalā, kurā pirmoreiz biju pirms septiņiem gadiem, vēl šogad aizbraucot varu kaut ko iegādāties. Audumus Japānā īstenībā pērku biežāk nekā Latvijā,» Aira stāsta un piebilst, ka tērpu plānošana notiekot dažādi – ir audumi, kurus ieraugot domās jau gatavs tērpa modelis, bet ir tādi, kas iepatīkas un tikai vēlāk tiem piešķirts konkrēts mērķis. «Tad gan parasti ir problēma ar to, ka nav zināms, cik daudz auduma ir jāpērk, jo var uzšūt gan mazu blūzīti, gan kostīmu vai kleitu,» viņa raksturo grūtības. Nupat maijā atkal viesojusies Japānā, Aira atkal atvedusi prāvu audumu kolekciju, kurai īsti vēl neesot atrasts izmantojums.
Profesionālais diriģenta apģērbs
Raksturojot diriģenta darba apģērbu, Aira teic, ka vissvarīgākais esot, lai tērps dzīvotu kopā ar pašu diriģentu. «Nepieciešams, lai tajā būtu viegli un ērti kustēties, bet kustību elastība ir atkarīga no piegriezuma kvalitātes un no pareizajām iešuvēm, kas sniedz šo elastību. Vissvarīgākais ir piedurkņu tehniskais ievietojums apģērba pleca daļā. Tāpat diriģenta darbā, kur rokas, bez tā, ko jūt sirds vai domā prāts, ir galvenais instruments, piedurknēs nedrīkst būt dažādi plīvojoši elementi, kas novērš uzmanību. Ir ļoti būtisks rokas veselums un nepārtraukta līnija, kas sākas plecos un beidzas plaukstas pirkstu daļā, tāpēc roka ar apģērba kontūrām un krāsu kontrastiem nedrīkst tikt saskaldīta vairākās mazās daļās. Plaukstas ir tas, kam ir jāstrādā visizteiksmīgāk, tāpēc ir pieņemts, ka diriģentam ir profesionālais apģērbs ar garām piedurknēm, kas beidzas tieši pie plaukstas locītavas. Vēl viena būtiska lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, lai, paceļot rokas, necilājas tērpa plecu daļa,» pieredzes bagātā diriģente stāsta.
Gurķu marinēšana un grāmatu lasīšana
Kad radošo darbību nav pārņēmis Dziesmu svētku bums vai citi nozīmīgi pasākumi, kas prasa milzu piepūli, Aira dodas uz laukiem Lubānā pie savas mammas.
«Būšana tur man sniedz vislielāko veldzi pat tad, ja tas saistīts ar kādiem dārza darbiem vai gurķu marinēšanu un jāņogu sulas spiešanu. Tieši tur es vislabāk atpūšos, jo šķiet, ka tai vietā ir visskaistākās debesis, viszilākie mākoņi un labākais gaiss, kas man dod veldzi. Parasti man gribas tur palikt pēc iespējas ilgāk, tāpēc prom braukšanas laiku es visbiežāk atlieku uz pašu pēdējo brīdi.»
Arī grāmatu lasīšana esot viens no veidiem, kā atpūsties – īpaši vēsturiskā literatūra. «Ar grāmatām ir tā, ka, ja man beidzas kāda grāmata un priekšā jau nav nolikta jauna, es kļūstu nemierīga un vai nu dodos uz grāmatnīcu, vai pārskatu savus grāmatu plauktus. Labprāt interesējos arī, ko citi šobrīd lasa, kas ir aktuāls.» Dažkārt Airai esot arī patikšana parosīties virtuvē, pagatavojot kādu gaļas ēdienu, ko viņa labprāt papildina ar savām idejām un garšu izjūtu. n
