Ja kādam ir vajadzīgs dzīvs piemērs par enerģisku, saliedētu, muzikālu un citiem talantiem apveltītu ģimeni, viņam ir jāiepazīst kuplā Stepanovu ģimene, kurā par galveno dzīves ieguldījumu tiek uzskatīta bērnu talantu attīstīšana.
Vecāki Jānis un Iveta savām atvasēm Dārtai (7), Dāgam (12) un Kristeram (19) cenšas nodrošināt vispusīgu izglītību un, kas pats galvenais, pat vismazāko sapņu piepildījumu.
Stepanovu ģimenes dzimtā nav mūziķu no paaudzes paaudzē, arī Iveta un Jānis savā bērnībā nav aizrāvušies ar muzicēšanu, taču, iespējams, tieši tas radījis viņiem vēlmi attīstīt šo skanīgo talantu bērnos. «Parasti jau tā ir, ka vecāki cenšas iedot bērniem to, kas pašiem nav izdevies, un, mūsuprāt, mums ir jāmēģina viņiem iedot labākais,» vecāki vienbalsīgi noteic.
Pirmā muzikālās gaitas ģimenē uzsāka mazā Dārta. «Viss sākās jau bērnudārzā, kad audzinātāja piedāvāja pamācīt bērniem vijoles spēli. Tagad var teikt, ka viņa jau no četru gadu vecuma pamazām, pamazām mācās spēlēt vijoli. Ar Dāgu bija tā, ka sports mums ne visai patīk, un vienā brīdī arī viņš izdomāja, ka varētu spēlēt kādu instrumentu. Izlēma, ka spēlēs bungas. Tad es atradu, ka Nils Īle pasniedz bērniem perkusijas, mēs pieteicāmies, un izrādījās, ka mums ļoti patīk. Kad pienāca laiks mūzikas skolā stāties Dārtai, līdzi gāja arī Dāgs, bet pagājušā gada nogalē nāca vēl viens pārsteigums: «Mammu, es gribu vēl kaut ko spēlēt.» Tā beigās tika nolemts, ka nākamais instruments, ko apgūt, būs saksofons – tagad Dāgs līdzās perkusijām un bungām spēlē arī saksofonu,» Iveta lepodamās stāsta.
Tas bijis izaicinājums arī tētim Jānim, jo, saprotot, ka ģimenē tagad ir darīšana par un ap bungām, viņš nevarējis likties mierā un kādu laiku gājis uz privātstundām pamācīties bungu spēles pamatus – kopā ar dēlu nospēlēts pat koncerts. «Vasarā Dāgs saslimdināja arī lielo brāli Kristeru. Rīgas svētkos abiem brāļiem bija arī pirmais kopīgais koncerts,» atminas mamma. Viņa atzīst, ka, palīdzot atvasēm mājasdarbu pildīšanā, viņai tiek pa gudrībai no visiem instrumentiem, bet vislabprātāk viņa brīvajos brīžos «patrinkšķina» klavieres... «Labi, ka mums ir gana liela māja,» savukārt priecājas Jānis. «Vakaros, kad viens sāk spēlēt vijoli un otrs bungas, vismaz ir, kur patverties.»
Ģimenes projekts
Vecāki ir patiesi priecīgi, ka bērnu talanti tiek pamanīti un ka izdodas startēt arvien jaunos pasākumos. Viens no pēdējiem ir «muzikāli ģimeniskais» projekts Raibā papagaiļa dziesmas. To īstenojot, tika radīts mūzikas disks ar visu laiku labākajām latviešu bērnu dziesmām. «Mums gribējās radīt kaut ko skaistu. Man patiesībā ir divi lieli sapņi. Viens ir tāds, ka man ļoti gribas ierunāt bērnu pasakas, un es esmu pārliecināts, ka to arī kādreiz izdarīšu. Un otrs bija, ka ģimenei vajadzētu uztaisīt kādu foršu mūzikas disku. Ideja slēpjas tajā, ka mēs kaut ko uztaisām, izaugam un varam pēc tam parādīt saviem bērniem un mazbērniem. Doma bija tāda, lai tas nebūtu publisks projekts, bet gan ģimenei, pašiem sev. Bet, strādājot pie tā un redzot, ka sanāk tik labi, likās, ka ir grēks nemēģināt to palaist tautās.»
Raibā papagaiļa dziesmas apvienojušas daudzus pazīstamus māksliniekus, taču producentes pienākumus uzņēmusies aktrise Karīna Tatarinova, kas ir ilggadēja Stepanovu ģimenes paziņa, – viņu draudzības laiks ilgst jau teju 10 gadu, un pa šo laiku iepazīta gan ģimenes radošā un atraktīvā puse, gan arī dota iespēja atvasēm piedalīties teātra izrādēs, kas ir bijusi neatkārtojama pieredze. «Pirms gada 18. novembrī Karīna bija atbraukusi ciemos, un mēs izstāstījām viņai savu ideju, ka vajadzīgs disks.,» stāsta Iveta. «Uzrunāju Raimondu Petrausku, arī viņam patika šī ideja, līdz ar to, ja ir cilvēki, kas vēlas darboties un iesaistīties, tad viss notiek. Akcents tika likts uz to, ka Dārtai kopā ar ģimeni patīk ceļot, tāpēc Raimonds izdomāja izveidot tādu kā ceļojuma burtnīcu no vairākām dziesmām,» Karīna paskaidro diska ideju.
Mazā Dārta kopā ar Karīnu un pārējiem dalībniekiem pie dziesmu projekta strādājuši veselu gadu, bet Iveta un Jānis nojausmu par iznākumu guvuši tikai apmēram mēnesi pirms diska prezentācijas. «Mēs uzskatām, ka vecāki savus bērnus dažreiz pārāk daudz kontrolē, tāpēc ļāvām Dārtai darboties bez mūsu klātbūtnes,» spriež Jānis. Vaicāta, kādas dziesmas ir dzirdamas jaunajā diskā, soliste braši stāsta: «Runcis Ūšuks, Minkausis, Miega zilonis, Sienāzis, Zaķi vāra kāpostus, Aicinājums, Ticība.» Atbildot uz to, kā notikusi labāko miega dziesmu atlase, viņi teic, ka tika aptaujāti visi draugi un paziņas par savas bērnības mīļākajām dziesmām, izveidots saraksts, bet dziesmas sarakstītas vienā diskā. Tā nu Dārta, braucot uz skolu, uz mūzikas skolas nodarbībām, kā arī mājās klausījās šo disku un izlēma, kuras dziesmiņas viņa vēlētos dziedāt, – pavisam diskā iekļautas deviņas dziesmas.
Bērni ātri izaug
Bez Raibā papagaiļa dziesmām Stepanovu ģimenes atvases piedalās arī daudzos citos muzikālos un teatrālos projektos. Viens no pēdējiem bija starptautiskā izrāde Baltrozīte un sārtrozīte, kurā Dārta piedalījās kopā ar Dāgu un ar to aizceļoja pat uz Vāciju un Franciju. Uzcītīgi tiek apmeklētas arī vasaras nometnes – pagājušajā vasarā Rēzijas Kalniņas teātra nometnē Dārta tika pat pie Īkstītes lomas, kas ir ļoti radniecīga meitenes nelielajam augumam un trauslajai būtībai.
Ikdienā Dārta mācās Rīgas Teikas vidusskolas 2. klasē, bet zinības mūzikas pasaulē apgūst privātajā mūzikas skolā Namiņš, kā arī dzied vokālajā studijā Nots. «Man skolā vislabāk patīk sports, mūzika, latviešu valoda, matemātika, mājturība,» viņa stāsta. Savukārt vecāki ir pateicīgi meitas klases audzinātājai Īrisai Demei, kas iepriekš bijusi arī vidējā dēla Dāga klases audzinātāja. «Manuprāt, skolotāja augstākais sasniegums ir tas, ka bērni ar prieku iet uz skolu un ka bērniem patīk mācīties. Tad var teikt, ka cilvēks ir savā īstajā vietā,» Iveta priecājas. Līdzīgs ir arī divpadsmitgadīgā Dāga dienas ritms, un, vaicāts par brīvo laiku pēc skolas, viņš atzīst, ka brīvas pašlaik esot tikai otrdienas, – pārējās nedēļas pēcpusdienas ir aizņemtas, gatavojoties konkursiem un koncertiem. Vecākā dēla Kristera lielākā nedēļas daļa aizrit Smiltenē, kur viņš mācās par veterinārārstu. Atbildot uz jautājumu, kā, dzīvojot starp muzikālu māsu un brāli, nolēmis saistīt savu dzīvi ar tik nopietnu profesiju, jaunietis teic: «Pēc devītās klases sapratu, ka man patīk dzīvnieki.» Turklāt Stepanovu mājās jaunajam mediķim ir kur izpausties – māju apdzīvo divi kaķi, suns un kāmis. «Iepriekš bijušas arī žurkas, zivtiņas, papagailis,» visi korī uzskaita.
Abi vecāki pēc profesijas ir juristi, taču, ņemot vērā to, cik noslogotas ikdienā ir atvases, pelnītāja lomu uzņēmies tikai Jānis. «Mana ikdiena lielākoties ir pakārtota bērniem. Kad Dārta sāka iet skolā, mēs sapratām, ka ir pastiprināti jākontrolē slodzes sadale un mācību process, tāpēc es lielāko daļu sava laika veltu bērniem,» Iveta teic. Viņasprāt, ir maksimāli jāizmanto laiks, ko var pavadīt ar bērniem, jo viņi ļoti ātri izaug un vecāku klātbūtne ar laiku vairs nav primārā vērtība, tās vietā nāk citas intereses un draugi, tāpēc mamma ir priecīga, ka var aizvest bērnus uz skolu un palīdzēt mājasdarbu pildīšanā.
Nodrošināt sapņu piepildījumu
Decembrī Stepanovu ģimenes jau tā saspringto ikdienu papildinājis jauns uzdevums, ko varētu dēvēt arī par vērienīgu izturības pārbaudījumu, – talantīgajai pastarītei piedāvāts piedalīties Valta Pūces Ziemassvētku koncertprogrammā Es skaistu vietu zinu kopā ar tādiem māksliniekiem kā Evita Zālīte, Atis Robežnieks, Marts Kristiāns Kalniņš un Ilze Grunte. Kopskaitā Dārtai Ziemassvētku gaidīšanas laikā jāpiedalās 23 koncertos, tāpēc šo var uzskatīt par vienu no atbildīgākajiem mazās mākslinieces lēmumiem. «Piedāvājums piedalīties šajā projektā mums kā vecākiem bija lielais pārdomu brīdis, kad sāka šķist, vai tiešām nav par daudz septiņgadīgam bērnam. Bet tad mēs sapratām – kamēr gan Dārta, gan Dāgs to dara ar prieku un nav jāpiespiež, tikmēr viss ir kārtībā,» Jānis ir atklāts. Dārta apzinīgi teic: «Dažreiz jau es saprotu, ka man ir par smagu.» Uz to abi vecāki nosaka, ka tas ir viņu uzdevums – uzraudzīt, lai vadzis nelūztu, tāpēc ik pa laikam ir jāizdara kaut kas priekam. «Priekam es apskrienu ar suni apkārt mājai vakaros, aizeju pie draudzenēm,» meitene nosmej. Kopīgs ģimenes prieks ir arī došanās ceļojumos. «Diezgan daudz paceļojam, ziemā braucam slēpot uz kalniem, vizināmies ar ragaviņām. Vasarā savukārt braucam ar velosipēdiem,» ģimene vienoti uzskaita savas brīvā laika pavadīšanas tradīcijas.
Iveta un Jānis atzīst, ka ikdiena, pateicoties atvašu noslogotajam dienas ritmam, ir ļoti saspringta un gadās arī paguruma brīži. «Ir brīži, kad pagurstu, bet kopumā vienmēr smejos, ka man ir nebeidzamās Duracell baterijas. Nav laika ļauties ilgiem paguruma posmiem, tāpēc mazliet paraudu, ceļos un daru tālāk,» Iveta optimistiski teic. Vaicāta, kā, esot nemitīgā vāveres ritenī kopā ar bērniem, Iveta velta laiku sev, viņa atklāj: «Mani ļoti aizrauj teātris. Ļoti bieži eju uz dažādām izrādēm, tie ir mani vakari un mana atpūta. Tur es atgūstu sevi.» Savukārt tētis Jānis nirst, brauc ar motociklu un nododas dažādām citām ekstrēmām izklaidēm. «Daru to savam priekam, lai pēc tam saprastu – tas ir forši,» viņā jaušams patiess entuziasms.
«Bērniem gribas iedot pašu labāko. Grūti pateikt, kādas profesijas viņi nākotnē izvēlēsies, bet pašlaik gribas viņiem nodrošināt visu vislabāko. Lai viņi var teikt – jā, mans mazais sapnītis ir piepildījies.».