Vislielākā cīņa ir pašam ar sevi

Novembrī Latvijas Ārstu biedrība un LNT rīko sociālo kampaņu Sports jebkurā vecumā 5 reizes nedēļā, kuras laikā iedzīvotājus aicina pievērst lielāku uzmanību savas fiziskās sagatavotības līmenim un veselības stāvoklim.

Viena no kampaņas sejām un aktīva dzīvesveida vēstnesēm ir zobārste – ortodonte un medicīnas doktore Ieva Mauliņa (36). Ieva jau no mazotnes ir aktīva orientēšanās sacensību dalībniece, ar šo sporta veidu nodarbojas gan viņas vecāki, gan abi vecākie dēli, gan vīrs. Ieva ir pārliecināta: aktīva kustība ir veselības pamatā.

Ieva atzīst, ka orientēšanās sports lielākajai daļai orientieristu ir ne tikai sacensības, bet arī dzīvesveids, kurā iesaistīti arī citi ģimenes locekļi. Orientieristu bērni pie meža sāk pierast jau uzreiz pēc dzimšanas. Tā tas noticis arī ar Ievu, jo pirmās fotogrāfijas no orientēšanās sacensībām Ievai jau ir trīs mēnešu vecumā. «Bērnībā mēs ar brāli bieži braucām vecākiem līdzi uz sacensībām. Lai gan tad laiku pavadījām rotaļājoties, man patika sacensību atmosfēra. Droši vien, ja tajā laikā būtu bijusi iespēja skriet jau arī pašiem mazākajiem, es to būtu darījusi. Pašlaik bērniem orientēšanās sacensībās bieži veido marķētas distances, kuras viņi var veikt arī bez orientēšanās iemaņām. Manā bērnībā tā nebija, tāpēc ar orientēšanos sāku nodarboties apmēram 12 gadu vecumā. Manuprāt, orientēšanās sports ir interesants, aizraujošs, demokrātisks un ģimenisks sporta veids. Ar šo sporta veidu var sākt nodarboties jebkurā vecumā un jebkurā fiziskās sagatavotības līmenī. Mežā neviens neredz, cik ātri un skaisti mēs skrienam vai arī neskrienam, distanci var veikt, arī ejot soļiem. Šajā sportā vismaz tikpat liela nozīme kā fiziskam spēkam ir arī orientēšanās iemaņām – kļūdas, kuras izdara ar galvu, kājas ne vienmēr var labot. Orientēšanās pamatus man iemācīja vecāki, bet visu pārējo esmu apguvusi pati, skrienot un mācoties no savām kļūdām. Tie, kam no malas orientēšanās izskatās kā mierīga paskriešana pa mežu svaigā gaisā, bieži rūgti maldās, jo mežā notiek nemitīga cīņa ar sevi, kas nereti ir daudz grūtāka nekā cīņa ar pretinieku. Arī pēc lielām kļūdām un neatrastiem kontrolpunktiem, kad gribas mest visu pie malas, ir jāvar saņemties, saglabāt vēsu prātu un atrast savu atrašanās vietu, turpināt distanci un finišēt,» stāsta Ieva. To, ka orientēšanās sacensības ir ģimenes sporta veids, apliecina arī tas, ka abi vecākie no Ievas trīs dēliem jau paši piedalās orientēšanās sacensībās. «Esmu pārliecināta, ka vecāku uzdevums ir radīt interesi par sportu, nodrošināt vispārēju fizisko sagatavotību bērnībā, lai vēlāk, rodoties padziļinātai interesei par kādu konkrētu sporta veidu, varētu ar to nodarboties,» par dēlu vēlmi nodarboties ar orientēšanās sportu priecājas Ieva.

Zāles pret visām kaitēm

Aktīvs dzīvesveids un veselība esot savstarpēji cieši saistītas lietas, atzīst Ieva Mauliņa. Dzīves līmenim uzlabojoties un attīstoties dažādām tehnoloģijām, cilvēki ir kļuvuši mazkustīgāki, tāpēc Ieva uzskata, ka regulārām ikdienas fiziskām aktivitātēm vajadzētu kļūt par pašsaprotamu lietu ikviena cilvēka dzīvē. Tā var būt pārvietošanās kājām vai ar velosipēdu, lifta nomaiņa pret trepēm, mājas tīrīšana, strādāšana dārzā, pastaigas vai spēles ar bērniem. Papildus ikdienišķām mazām fiziskajām aktivitātēm labai veselībai nepieciešamas arī regulāras aktivitātes arī ar palielinātu intensitāti jeb pulsa paātrināšanos. «Man pašai sports dod prieku, tā ir mana atpūta, spēku atgūšana, stresa likvidēšana jeb citiem vārdiem – zāles pret visām kaitēm. Uzskatu, ka sportā iztērētā enerģija atgriežas ar uzviju, jo pēc neliela skrējiena pa mežu nepadarītie darbi tiek izdarīti ātrāk, problēmas pazūd vai atrisinās vieglāk, pati esmu mierīgāka un ikdienišķi sīkumi mani nevar tik viegli satraukt,» stāsta Ieva.

Neapturēs ne lietus, ne sniegs

Tieši šo iemeslu dēļ ideālas brīvdienas Ievas izpratnē nav gulšņāšana un televizora skatīšanās dienas garumā. Viņai patīk aktīva atpūta un tās sagādātais gandarījums. Tās var būt sacensības, izbraukums ar riteņiem, pārgājiens vai arī fizisks darbs laukos. «Visos gadalaikos un laika apstākļos brīvdienās cenšamies izbraukt ārpus pilsētas. Man ir svarīgi iespējami daudz laika pavadīt kopā ar savu ģimeni, tāpēc, ja piedalos sacensībās, parasti izvēlos tādas, kurās varam startēt visi. Kopā piedalāmies slēpošanas, skriešanas, riteņbraukšanas, piedzīvojumu sporta, triatlona, bet visbiežāk orientēšanās sacensībās,» savas ģimenes tradīcijās dalās Ieva. Piedalīšanās sacensībās parasti notiek nedēļas nogalēs, tomēr arī Ievas ikdienas dzīve nepaiet bez fizisko aktivitāšu klātbūtnes. Kaut gan Ieva atzīst, ka, esot trīs bērnu mammai, ne vienmēr ir viegli atrast brīvo laiku, tomēr viņa cenšas sportot vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā, vismaz stundas garumā. Tas var būt skrējiens pa kādu no Rīgas mežiem, ziemā savukārt – distanču slēpošana. Ieva atzīst, ka viņu nebiedē nekādi laikapstākļi un vēlmi sportot neapturēs ne lietus, ne sniegs. «Izvēlos sportot individuāli, jo šobrīd nevaru savu brīvo laiku pieskaņot konkrētām sporta nodarbībām. Tāpat cenšos pasportot laikā, kad bērni ir savās ārpusskolas nodarbībās, it īpaši, ja es esmu tā, kas aizved un atved bērnu uz nodarbību. Ļoti daudzi bērni apmeklē baseinu, bieži uz peldēšanas treniņiem viņus ved pieaugušie – lielisks laiks peldēšanai, ko reti kurš pieaugušais izmanto,» novērojusi Ieva.

Gandarījums par procesu

Ieva atzīst, ka sportā vislielāko gandarījumu saņem no sacensībām, neatkarīgi no sasniegtā rezultāta. Viņa ir pārliecināta, ja būs prieks par padarīto, tad būs arī rezultāti. Un rezultāti ir. Ieva jau divus gadus bijusi Stipro skrējiena laureāšu sarakstā, kā arī ar saviem komandas biedriem kļuvusi par Latvijas čempioni orientēšanās stafetē. Īpašs emocionāls pārdzīvojums Ievai bijusi piedalīšanās skrējienā Sirdspuksti Baltijai.

«Simboliskajā stafetes skrējienā piedalījos vairākos posmos – pirmā vieta bija netālu no Igaunijas robežas agri no rīta, kad skrējienā piedalījās vēl salīdzinoši nedaudz cilvēku un mēs kopā ar vīru un bērniem veicām vienu stafetes posmu. Vēlāk, jau kā viena no stafetes vadītājām, stafetei pievienojos Siguldā un Rīgā. Šeit jau skrējienā piedalījās vairāki tūkstoši dalībnieku. Emocionāli pacilājoša sajūta bija visiem stafetes vadītājiem, jo, skaistajos Latvijas karoga krāsas sporta tērpos gaidot savu skrējiena posmu un skrienot, skatītāji un līdzjutēji pauda atbalstu un pozitīvas emocijas. Kādas vidzemnieces dāvinātos ziedus skrējējas, nododot tos kā stafetes kociņu cita citai, aiznesa līdz pat Brīvības piemineklim. Izbaudot skrējienu kopā ar tik daudziem cilvēkiem, beigu posmos stafešu vadītāji nemainījās un malā nestājās, bet tikai pievienojās, veidojot sarkanbaltsarkanu sportistu rindu skrējiena priekšgalā. Skrienot nedaudz uztraucāmies, vai Kurzemes un Vidzemes skrējēji vienlaikus satiksies Rīgā pie Brīvības pieminekļa, bet organizatoru un skrējēju kopējiem spēkiem tas izdevās,» atminas Ieva.

__

Ieva Mauliņa aicina žurnāla Māja lasītājus izbaudīt prieku un enerģiju, ko dod regulāras fiziskas aktivitātes! Kampaņas Sports jebkurā vecumā 5 reizes nedēļā noslēguma pasākums – orientēšanās sacensības Magnēts – notiks 2. decembrī plkst. 12.00 pie t/p Alfa!

Sīkāku informāciju var atrast: http://www.draugiem.lv/sportsjebkuravecuma/

***

IEVA MAULIŅA

• Dzimusi: 1976. gada 25. februārī

• Nodarbošanās: zobārste – ortodonte, medicīnas doktore

• Iecienītākie sporta veidi: orientēšanās, distanču slēpošana, triatlons, skriešana, piedzīvojumu sports

• Lielākie sasniegumi sportā:

Stipro skrējiena laureāte;

Latvijas čempione orientēšanās stafetē; Sportlat sacensību seriāla godalgoto vietu ieguvēja;

Xrace – 2012 piedzīvojumu sacensību seriāla uzvarētāja MIX grupā.

Slēpošanas maratonu, skriešanas pusmaratonu ilggadēja dalībniece

• Vaļasprieki: patīk ceļot gan pa Latviju, gan ārpus tās, kāpt kalnos, doties laivu braucienos un apmeklēt kultūras pasākumus